LatvieÅ”u valodÄ 20. gs. 20. gados sarunvalodÄ paralÄli lietoti arÄ« nosaukumi āgroza bumbaā un ākurvjballeā, tomÄr ikdienas lietojumÄ un oficiÄlajÄ saziÅÄ nostiprinÄjies vÄrds ābasketbolsā.
basketbols
sporta spÄle, kurÄ sacenÅ”as divas komandas; mÄrÄ·is ā iemest bumbu pretinieku sargÄtajÄ grozÄ
Saistītie Ŕķirkļi
Bostonas Celtics spÄlÄ pret Losandželosas Lakers. MasaÄÅ«setsa, 2019. gads.
Satura rÄdÄ«tÄjs
Pamatnoteikumi un sporta inventÄrs
Vienlaikus laukumÄ katrÄ komandÄ var bÅ«t ne vairÄk kÄ pieci spÄlÄtÄji. Basketbolu spÄlÄ ar apaļu bumbu, kas izgatavota no Ädas vai sintÄtiskiem materiÄliem. VÄ«rieÅ”u sacensÄ«bÄs spÄlÄ ar 7. izmÄra bumbu (apkÄrtmÄrs 749ā780 milimetri, svars 567ā650 grami), sievieÅ”u sacensÄ«bÄs ā ar 6. izmÄra bumbu (724ā737 milimetri, 510ā567 grami), jaunieÅ”u sacensÄ«bÄs ā ar 5. izmÄra bumbu (690ā710 milimetri, 470ā500 grami).
SpÄles laukums ir 28x15 metrus liela taisnstÅ«ra plakne ar lÄ«dzenu, cietu, no jebkÄdiem ŔķÄrŔļiem brÄ«vu virsmu. Laukuma abos galos 1,2 metru attÄlumÄ no gala lÄ«nijas 3,05 metru augstumÄ novietoti grozi. Katrs grozs sastÄv no apaļas stÄ«pas (apļa diametrs, mÄrot starp stÄ«pas iekÅ”ÄjÄm malÄm, ir 450 mm), pie kuras piestiprinÄts tÄ«kliÅÅ”. Grozs piestiprinÄts pie vairoga (izmÄrs 1,80x1,05 metri). LaukumÄ iezÄ«mÄta centra lÄ«nija, trÄ«s sekunžu zona, uzbrukuma zona (pusaplis), soda metiena lÄ«nija un trÄ«spunktu lÄ«nija. LÄ«dz 20. gs. 60. gadiem basketbolu lielos oficiÄlos turnÄ«ros spÄlÄja gan zÄlÄs, gan zem klajas debess, pÄc tam ā tikai slÄgtÄs telpÄs.
Standarta spÄles laiks StarptautiskÄs Basketbola federÄcijas (FĆ©dĆ©ration Internationale de Basketball, FIBA) pÄrziÅÄ rÄ«kotajÄs sacensÄ«bÄs ir 4x10 minÅ«tes, NacionÄlajÄ basketbola asociÄcijÄ (National Basketball Association, NBA) ā 4x12 minÅ«tes. Jaunatnes sacensÄ«bÄs spÄles laiks var bÅ«t Ä«sÄks.
SpÄlÄtÄjs var pÄrvietot bumbu, to driblÄjot (sitot pret zemi) vai piespÄlÄjot komandas biedram. Metienus drÄ«kst izdarÄ«t no jebkuras laukuma vietas. Par precÄ«zu trÄpÄ«jumu tiek pieŔķirti divi vai trÄ«s punkti (atkarÄ«bÄ no metiena vietas). Par precÄ«zu soda metienu ā viens punkts. Pretinieku var kavÄt, cenÅ”oties izsist vai pÄrÄ·ert bumbu, kÄ arÄ« laikus ieÅemot labÄku pozÄ«ciju. Nav atļauti sitieni un grÅ«dieni.
ÄŖsa vÄsture
1891. gadÄ basketbolu izgudroja Jaunekļu kristÄ«gÄs savienÄ«bas (Young Menās Christian Association, YMCA) StarptautiskÄs treniÅu skolas fiziskÄs audzinÄÅ”anas profesors kanÄdietis Džeimss Neismits (James Naismith) Amerikas Savienoto Valstu (ASV) pilsÄtÄ SpringfÄ«ldÄ. Lai dažÄdotu studentu fiziskÄs aktivitÄtes telpÄs, viÅÅ” pie zÄles sienas 3 metru augstumÄ iekÄra tukÅ”u persiku grozu un formulÄja pirmos noteikumus ā ar bumbu rokÄs nedrÄ«kst skriet, un nav atļauts fizisks kontakts starp spÄlÄtÄjiem. PirmÄ basketbola spÄle tika aizvadÄ«ta 20.01.1892. Jaunekļu kristÄ«gÄs asociÄcijas Ä£imnÄzijÄ Olbani (ASV, Å ujorkas pavalsts). KatrÄ komandÄ bija deviÅi spÄlÄtÄji, un spÄle beidzÄs ar rezultÄtu 1:0. TajÄ paÅ”Ä gadÄ notika pirmÄ sievieÅ”u komandu spÄle starp divÄm studenÅ”u komandÄm.
InformÄcija par basketbolu strauji izplatÄ«jÄs Ziemeļamerikas studentu vidÄ. 1904. gadÄ SentlÅ«isÄ basketbols paraugdemonstrÄjuma sporta veida statusÄ tika iekļauts treÅ”o olimpisko spÄļu programmÄ. PiedalÄ«jÄs piecas amerikÄÅu komandas.
Strauja basketbola attÄ«stÄ«ba visÄ pasaulÄ sÄkÄs pÄc PirmÄ pasaules kara. Lielu ieguldÄ«jumu basketbola izplatÄ«Å”anÄ deva daudzÄs valstÄ«s strÄdÄjoÅ”ie Jaunekļu kristÄ«gÄs asociÄcijas un Jaunu sievieÅ”u kristÄ«gÄs savienÄ«bas (Young Womenās Christian Association, YWCA) instruktori. 20. gs. 20. gados daudzÄs valstÄ«s, arÄ« LatvijÄ, sÄka rÄ«kot nacionÄlos ÄempionÄtus basketbolÄ un aizsÄkÄs regulÄru starptautisku spÄļu tradÄ«cijas. 1926. gadÄ basketbola, kÄ arÄ« volejbola un handbola starptautisko aktivitÄÅ”u koordinÄÅ”anu uzÅÄmÄs StarptautiskÄs VieglatlÄtikas federÄcijas (International Association of Athletics Federations, IAAF) Rokas bumbas spÄļu komisija, no kuras Amsterdamas olimpisko spÄļu laikÄ 1928. gadÄ izveidoja Starptautisko Amatieru rokas bumbas spÄļu federÄciju (International Amateur Handball Federation, IAGF). AtraÅ”anÄs vienÄ organizÄcijÄ ar citu sporta spÄļu pÄrstÄvjiem neapmierinÄja basketbola dzÄ«ves organizÄtÄjus daudzÄs valstÄ«s. 18.06.1932. astoÅu valstu ā ArgentÄ«nas, ÄehoslovÄkijas, GrieÄ·ijas, ItÄlijas, Latvijas, PortugÄles, RumÄnijas un Å veices ā basketbola federÄciju (savienÄ«bu) pÄrstÄvji parakstÄ«ja StarptautiskÄs Amatieru basketbola federÄcijas (FĆ©dĆ©ration internationale de basket-ball amateur) dibinÄÅ”anas protokolu. 1934. gadÄ StarptautiskÄ OlimpiskÄ komiteja (International Olympic Committee) atzina Starptautisko Amatieru basketbola federÄciju, un 28.02.1935. StarptautiskÄs OlimpiskÄs komitejas sesijÄ basketbols tika iekļauts 11. olimpisko spÄļu programmÄ.
Laika gaitÄ bÅ«tiski mainÄ«juÅ”ies basketbola noteikumi, spÄle kļuvusi ÄtrÄka, dinamiskÄka, interesantÄka. SvarÄ«gÄkÄs izmaiÅas ā ierobežots bumbas kontroles laiks (kopÅ” 2000. gada FIBA noteikumos ā 24 sekundes); ierobežots laiks, ko uzbrucÄjs var pavadÄ«t tieÅ”Ä groza tuvumÄ (trÄ«s sekunžu noteikums); trÄ«spunktu metiena lÄ«nijas ievieÅ”ana (FIBA sacensÄ«bÄs 1984. gadÄ).
NozÄ«mÄ«gÄkÄs sacensÄ«bas
PirmÄs oficiÄlÄs sacensÄ«bas vÄ«rieÅ”u valstsvienÄ«bu lÄ«menÄ« sarÄ«kotas 1930. gadÄ ā Dienvidamerikas ÄempionÄts vÄ«rieÅ”u komandÄm. KopÅ” 1935. gada notiek Eiropas ÄempionÄti (lÄ«dz 2017. gadam ā reizi divos gados), kopÅ” 1936. gada vÄ«rieÅ”u basketbola turnÄ«rs bijis visu olimpisko spÄļu programmÄ, kopÅ” 1950. gada reizi 4ā5 gados notiek pasaules ÄempionÄti (Pasaules kausa izcÄ«Åas).
SievieÅ”u valstsvienÄ«bas pirmo reizi oficiÄlÄ turnÄ«rÄ sacentÄs 1938. gadÄ Eiropas ÄempionÄtÄ. Pasaules ÄempionÄti (Pasaules kausa izcÄ«Åas) notiek kopÅ” 1953. gada, olimpisko spÄļu programmÄ sievieÅ”u basketbols ir kopÅ” 1976. gada.
KopÅ” 20. gs. 60. gadiem FIBA regulÄri rÄ«ko pasaules, kÄ arÄ« Eiropas, Amerikas, Äfrikas, Äzijas un OkeÄnijas ÄempionÄtus dažÄda vecuma jaunieÅ”u izlasÄm (U16āU20).
StarptautiskÄs sacensÄ«bas starp klubu un studentu komandÄm regulÄri notiek kopÅ” 20. gs. 20. gadiem. 1958. gadÄ pÄc FIBA un Francijas sporta laikraksta LāEquipe iniciatÄ«vas tika sarÄ«kots pirmais oficiÄlais klubu turnÄ«rs EiropÄ ā Eiropas valstu ÄempionvienÄ«bu kausa izcÄ«Åa vÄ«rieÅ”u komandÄm. IzspÄles sistÄma un dalÄ«bnieku atlases kÄrtÄ«ba vairÄkkÄrt mainÄ«jÄs. 1967. gadÄ FIBA pirmo reizi noorganizÄja otrÄ lÄ«meÅa klubu turnÄ«ru ā Eiropas valstu kausa ieguvÄju kausa izcÄ«Åu (arÄ« laikraksta PrzeglÄ d Sportowy kausa izcÄ«Åu, Eiropas klubu kausa izcÄ«Åu, Saportas kausa izcÄ«Åu), 1972. gadÄ ā treÅ”Ä lÄ«meÅa klubu turnÄ«ru (KorÄÄa kausa izcÄ«Åu). Eiropas klubu turnÄ«ru struktÅ«ra mainÄ«jÄs 21. gs. sÄkumÄ, kad Eiropas Basketbola lÄ«gu apvienÄ«ba (Union des Ligues EuropĆ©ennes de Basket, ULEB) pÄrÅÄma labÄko vÄ«rieÅ”u klubu turnÄ«ra rÄ«koÅ”anu (kopÅ” 2000./2001. gada sezonas ā āEirolÄ«gaā) un 2002. gadÄ pirmo reizi sarÄ«koja arÄ« ULEB kausa izcÄ«Åu. FIBA rÄ«koto vÄ«rieÅ”u klubu sacensÄ«bu skaits un statuss 21. gs. svÄrstÄ«jies. KopÅ” 2017. gada sezonas tiek rÄ«kota FIBA Äempionu lÄ«ga un FIBA kausa izcÄ«Åa.
1959. gadÄ pÄc FIBA un bulgÄru laikraksta ŠŠ°ŃŠ¾Š“ŠµŠ½ ŃŠæŠ¾ŃŃ iniciatÄ«vas pirmo reizi tika sarÄ«kota Eiropas valstu ÄempionvienÄ«bu kausa izcÄ«Åa sievieÅ”u komandÄm. KopÅ” 1996. gada turnÄ«ra oficiÄlais nosaukums ir āEirolÄ«gaā (EuroLeague Women). 1972. gadÄ pirmo reizi tika sarÄ«kotas otrÄ lÄ«meÅa sacensÄ«bas ā Eiropas valstu kausu ieguvÄju kausa izcÄ«Åa (1975.ā1998. gadÄ ā Ronketi kauss), kopÅ” 2002. gada ā FIBA Eiropas kauss.
Starptautiskos klubu turnÄ«rus FIBA rÄ«ko arÄ« AmerikÄ, ÄfrikÄ un ÄzijÄ. No 1966. lÄ«dz 1996. gadam un kopÅ” 2013. gada FIBA rÄ«ko StarpkontinentÄlÄ kausa izcÄ«Åu.
NozÄ«mÄ«gÄkÄs organizÄcijas
StarptautiskÄ Basketbola federÄcija nodibinÄta 1932. gadÄ. 1989. gadÄ StarptautiskÄs Amatieru basketbola federÄcijas nosaukumÄ svÄ«trots vÄrds āamatieruā, saglabÄjot tradicionÄlo abreviatÅ«ru FIBA.
2023. gadÄ federÄcija apvieno 213 nacionÄlÄs basketbola federÄcijas. FIBA galvenÄ mÄ«tne atrodas ŽenÄvÄ, Å veicÄ (no 1956. lÄ«dz 2002. gadam ā MinhenÄ, VÄcijÄ). FIBA reÄ£ionÄlie biroji darbojas AmerikÄ, ÄfrikÄ, ÄzijÄ, EiropÄ un OkeÄnijÄ. FIBA rÄ«ko un pÄrrauga oficiÄlÄs starptautiskÄs sacensÄ«bas ā olimpiskos turnÄ«rus, pasaules kausa izcÄ«Åas, zonu ÄempionÄtus ā basketbolÄ un 3x3 basketbolÄ. FIBA uzrauga basketbola oficiÄlo noteikumu izstrÄdi un interpretÄÅ”anu, kÄ arÄ« reglamentÄ attiecÄ«bas starp basketbola organizÄcijÄm visÄ pasaulÄ.
LielÄkÄ no FIBA neatkarÄ«gÄm basketbola organizÄcijÄm ir NBA, kas izveidota 1949. gadÄ, apvienojoties Amerikas Basketbola asociÄcijai (Basketball Association of America, BAA) un NacionÄlajai Basketbola lÄ«gai (National Basketball League, NBL). NBA prestiža un finansiÄlo noteikumu izaugsme bÅ«tiski sekmÄja basketbola popularitÄti ASV augstskolÄs, jo labÄkie studentu komandu spÄlÄtÄji regulÄri papildinÄja profesionÄlÄs komandas. 20. gs. 80. gados NBA klubi sÄka piesaistÄ«t Eiropas un citu pasaules daļu labÄkos basketbolistus. GlobalizÄcijas tendences aizvien pastiprinÄs. 2018./2019. gada sezonÄ NBA klubos bez amerikÄÅiem bija pieteikti 108 basketbolisti no 42 valstÄ«m. VisvairÄk no KanÄdas (11), AustrÄlijas (9) un Francijas (9).
1997. gadÄ ar NBA atbalstu sÄka darboties SievieÅ”u NacionÄlÄ basketbola asociÄcija (Womenās National Basketball Association, WNBA). WNBA ÄempionÄts notiek vasarÄ, klubi spÄles aizvada tajÄs paÅ”Äs arÄnÄs, kurÄs ziemas sezonÄ spÄlÄ NBA komandas. Daudzas pasaulÄ labÄkÄs spÄlÄtÄjas lÄ«dzdalÄ«bu WNBA apvieno ar spÄlÄÅ”anu Eiropas klubos.
IevÄrojamÄkÄs klubu un izlaÅ”u komandas. IevÄrojamÄkie sportisti un sporta veida darbinieki
LÄ«dz 1989. gadam starptautiskajÄs valstsvienÄ«bu sacensÄ«bÄs nevarÄja piedalÄ«ties NBA spÄlÄtÄji, un tas bÅ«tiski ietekmÄja ASV vÄ«rieÅ”u izlases sastÄvu. TomÄr ASV izlase, ko parasti veidoja studenti, no 1936. lÄ«dz 1988. gadam deviÅas reizes uzvarÄja olimpiskajos turnÄ«ros (1936, 1948, 1952, 1956, 1960, 1964, 1968, 1976, 1984) un divas reizes ā pasaules ÄempionÄtos (1954, 1986). PÄc NBA zvaigžÅu iesaistÄ«Å”anas starptautiskajos turnÄ«ros ASV komanda izcÄ«nÄ«ja zelta medaļas septiÅÄs olimpiskajÄs spÄlÄs (1992, 1996, 2000, 2008, 2012, 2016, 2020), kÄ arÄ« trÄ«s pasaules ÄempionÄtos (1994, 2010, 2014). Par trÄ«skÄrtÄju olimpisko Äempionu kļuvis Karmelo Entonijs (Carmelo Anthony, 2008, 2012, 2016) un Kevins Durants (Kevin Durant, 2012, 2016, 2020).
20. gs. otrajÄ pusÄ ievÄrojams spÄks pasaules basketbolÄ bija Padomju SociÄlistisko Republiku SavienÄ«bas (PSRS) izlase, kurÄ spÄlÄja daudzu basketbola tradÄ«cijÄm bagÄtu zemju, tai skaitÄ pirmo Eiropas ÄempionÄtu uzvarÄtÄju ā Latvijas (1935) ā un Lietuvas (1937, 1939), kÄ arÄ« Igaunijas, Krievijas, Ukrainas, Gruzijas un KazahstÄnas, labÄkie basketbolisti. PSRS komanda divas reizes uzvarÄja olimpiskajos turnÄ«ros (1972, 1988), trÄ«s reizes ā pasaules ÄempionÄtÄ (1967, 1974, 1982), 14 reizes ā Eiropas ÄempionÄtÄ (1947, 1951, 1953, 1957, 1959, 1961, 1963, 1965, 1967, 1969, 1971, 1979, 1981, 1985).
Pasaules basketbola augstÄkos titulus izcÄ«nÄ«juÅ”as divas Dienvidamerikas komandas. ArgentÄ«nas izlase 1950. gadÄ uzvarÄja 1. pasaules ÄempionÄtÄ un 2004. gadÄ izcÄ«nÄ«ja olimpisko Äempionu titulu. BrazÄ«lijas vienÄ«ba divas reizes (1959, 1963) uzvarÄja pasaules ÄempionÄtÄ.
20. gs. 70. gados pasaules vÄ«rieÅ”u basketbola elitÄ nostiprinÄjÄs DienvidslÄvijas izlase, kurÄ lÄ«dz 1991. gadam spÄlÄja labÄkie Serbijas, HorvÄtijas, SlovÄnijas, Bosnijas un Hercegovinas, MaÄ·edonijas un Melnkalnes basketbolisti. DienvidslÄvijas izlase kļuva par olimpisko Äempioni (1980), trÄ«s reizes uzvarÄja pasaules ÄempionÄtÄ (1970, 1978, 1990), piecas reizes ā Eiropas ÄempionÄtÄ (1973, 1975, 1977, 1989, 1991).
20. gs. 40. gados Eiropas Äempionu titulu izcÄ«nÄ«ja arÄ« ÄehoslovÄkijas (1946) un ÄÄ£iptes (1949) basketbolisti, 80. gados ā ItÄlijas (1983) un GrieÄ·ijas (1987) izlases.
PÄc PSRS un DienvidslÄvijas sabrukuma 20. gs. 90. gadu sÄkumÄ starptautiskajÄ basketbola dzÄ«vÄ aktÄ«vi iesaistÄ«jÄs neatkarÄ«bu atguvuÅ”o vai ieguvuÅ”o valstu komandas. Serbijas basketbolisti ar DienvidslÄvijas nosaukumu uzvarÄja divos pasaules ÄempionÄtos (1998, 2002) un trÄ«s Eiropas ÄempionÄtos (1995, 1997, 2001). Eiropas Äempionu titulu izcÄ«nÄ«ja arÄ« VÄcijas (1993) un ItÄlijas (1999) izlases.
21. gs. pasaules ÄempionÄtÄ divreiz uzvarÄjusi SpÄnijas izlase (2006, 2019) un Äetras reizes triumfÄjusi Eiropas ÄempionÄtÄ (2009, 2011, 2015, 2022). Eiropas titulus ieguvuÅ”as arÄ« Lietuvas (2003), Krievijas (2007), Francijas (2013) un SlovÄnijas (2017) izlases. 2023. gadÄ pasaules Äempionu titulu ieguva VÄcijas izlase.
Eiropas labÄko klubu turnÄ«rÄ ā āEirolÄ«gÄā (Eiropas valstu Äempionu kausa izcÄ«ÅÄ, Eiropas lÄ«gÄ) ā no 1958. lÄ«dz 2022. gadam uzvarÄjuÅ”as 22 komandas no desmit valstÄ«m. VisbiežÄk Madrides klubs Real ā desmit reizes (pirmo ā 1964. gadÄ, pagaidÄm pÄdÄjo ā 2018. gadÄ). AstoÅas uzvaras Maskavas CSKA (1961ā2019), pa seÅ”Äm Telavivas Maccabi (×××¢××× ××××Ø×”× ×××× ×Ŗ×-××××, 1977ā2014) un AtÄnu Panathinaikos (Ī Ī±Ī½Ī±ĪøĪ·Ī½Ī±ĻĪŗĻĻ 1996ā2011), piecas ā VarÄzes Ignis (1970ā1976), pa trim ā RÄ«gas ASK (1958ā1960), MilÄnas Olimpia (1966ā1988), Splitas Jugoplastika/POPā84 (1989ā1991) un Pirejas Olympiacos (ĪĪ»Ļ Ī¼ĻĪ¹Ī±ĪŗĻĻ, 1997ā2013).
NBA Äempionu titulu no 1947. lÄ«dz 2022. gadam izcÄ«nÄ«juÅ”as 20 komandas. VisbiežÄk ā 17 reizes ā Bostonas Celtics (1957ā2008) un Losandželosas (Mineapolisas) Lakers (1949ā2020), septiÅas reizes Goldensteitas Warriors (1947ā2022) un ÄikÄgas Bulls (1991ā1998), piecas reizes Sanantonio Spurs (1999ā2014).
SievieÅ”u basketbolÄ pasaules mÄroga sacensÄ«bÄs labÄkos rezultÄtus sasnieguÅ”as ASV un PSRS komandas. ASV izlase deviÅas reizes uzvarÄjusi olimpiskajos turnÄ«ros (1984, 1988, 1996, 2000, 2004, 2008, 2012, 2016, 2020), vienpadsmit reizes pasaules ÄempionÄtos (1953, 1957, 1979, 1986, 1990, 1998, 2002, 2010, 2014, 2018, 2022). Par pieckÄrtÄjÄm olimpiskajÄm ÄempionÄm kļuvuÅ”as amerikÄnietes SjÅ« BÄrda (Sue Bird) un Daiena Taurazi (Diana Taurasi; abas 2004, 2008, 2012, 2016, 2020), savukÄrt Äetras olimpiskÄs zelta medaļas ir TerÄzai Edvardsai (Teresa Edwards, 1984, 1988, 1996, 2000), Lizai Leslijai (Lisa Leslie, 1996, 2000, 2004, 2008), Tamikai KaÄingsai (Tamika Catchings) un Silvijai Foulzai (Sylvia Fowles, 2008, 2012, 2016, 2020). PSRS izlase izcÄ«nÄ«jusi trÄ«s olimpiskos titulus (1976, 1980 un 1992. gadÄ, startÄjot kÄ NeatkarÄ«go valstu sadraudzÄ«bas komanda) un seÅ”as reizes uzvarÄjusi pasaules ÄempionÄtÄ (1959, 1964, 1967, 1971, 1975, 1983). VÄl pa reizei pasaules Äempionu titulu izcÄ«nÄ«juÅ”as BrazÄ«lijas (1994) un AustrÄlijas (2006) izlases.
PirmajÄ Eiropas sievieÅ”u ÄempionÄtÄ 1938. gadÄ uzvarÄja ItÄlijas izlase, bet 20. gs. otrajÄ pusÄ dominÄja PSRS izlase, kas Äempionu titulu izcÄ«nÄ«ja 21 reizi (1950, 1952, 1954, 1956, 1960, 1962, 1964, 1966, 1968, 1970, 1972, 1974, 1976, 1978, 1980, 1981, 1983, 1985, 1987, 1989, 1991). Å o uzvaru sÄriju pÄrtrauca tikai BulgÄrijas komanda (1958).
PÄc PSRS izjaukÅ”anas, kÄ arÄ« palielinoties sievieÅ”u basketbola popularitÄtei visÄ EiropÄ, favorÄ«tu loks strauji paplaÅ”inÄjÄs. KopÅ” 1993. gada Eiropas Äempionu titulu visbiežÄk ā Äetras reizes ā izcÄ«nÄ«jusi SpÄnijas (1993, 2013, 2017, 2019) komanda. TrÄ«s reizes to izcÄ«nÄ«jusi Krievijas (2003, 2007, 2011) komanda. Divas reizes Francija (2001, 2009) un Serbija (2015, 2021), pa reizei Ukraina (1995), Lietuva (1997), Polija (1999) un Äehija (2005).
AugstÄkÄ lÄ«meÅa starptautiskajÄs sacensÄ«bÄs visvairÄk zelta medaļu PSRS izlases sastÄvÄ izcÄ«nÄ«jusi Uļjana Semjonova, kura ir divkÄrtÄja olimpiskÄ, trÄ«skÄrtÄja pasaules un desmitkÄrtÄja Eiropas Äempione.
Eiropas labÄko klubu turnÄ«rÄ ā āEirolÄ«gÄā (Eiropas valstu Äempionu kausa izcÄ«ÅÄ) no 1959. lÄ«dz 2022. gadam uzvarÄjuÅ”as 26 komandas no 12 valstÄ«m. AbsolÅ«tÄ rekordiste ir RÄ«gas āTTTā, kas no 1960. lÄ«dz 1985. gadam 18 reizes izcÄ«nÄ«ja kausu un vienreiz spÄlÄja finÄlÄ. SeÅ”as reizes kausu izcÄ«nÄ«jusi Jekaterinburgas UGMK (2003ā2022), piecas reizes ā ViÄencas komanda (Zolu, Fiorella, Primigi; 1983ā1988), pa ÄetrÄm reizÄm Maskavas apgabala Spartak (Š”ŠæŠ°ŃŃŠ°Šŗ, 2007ā2010) un pa trim reizÄm Valensijas Ros Casares (1992ā2012) un Bourges Basket (1997ā2001).
WNBA Äempionu titulu no 1997. lÄ«dz 2022. gadam izcÄ«nÄ«juÅ”as vienpadsmit komandas. VisbiežÄk ā Äetras reizes ā Minesotaas Lynx (2011ā2017), HjÅ«stonas Comets (1997ā2000) un SÄ«etlas Storm (2004ā2020). Pa trim reizÄm Losandželosas Sparks (2001ā2016), Detroitsa Shock (2003ā2008), FÄ«niksas Mercury (2007ā2014).
1959. gadÄ SpringfÄ«ldÄ nodibinÄta Neismita Basketbola Slavas zÄle (Naismith Memorial Basketball Hall of Fame). TajÄ uzÅem slavenus spÄlÄtÄjus, trenerus, tiesneÅ”us un rÄ«kotÄjus, kas devuÅ”i izcilu ieguldÄ«jumu spÄles attÄ«stÄ«bÄ. LÄ«dz 2020. gadam Neismita Basketbola Slavas zÄlÄ uzÅemts 401 cilvÄks.
1991. gadÄ nodibinÄta FIBA Slavas zÄle (FIBA Hall of Fame), kurÄ pirmie dalÄ«bnieki uzÅemti 2007. gadÄ. LÄ«dz 2021. gadam uzÅemti 163 cilvÄki un viena komanda. FIBA Slavas zÄlÄ uzÅemti arÄ« Latvijas basketbolisti Uļjana Semjonova (2007) un Valdis Valters (2017).
Basketbols olimpiskajÄs spÄlÄs MinhenÄ. 09.11.1972.
AttÄlojums mÄkslÄ
Basketbolam veltÄ«tas daudzas filmas, arÄ« dažÄdi mÄkslas, tai skaitÄ literÄrie, darbi. NozÄ«mÄ«gs darbs ir Spaika LÄ« (Spike Lee) filma āViÅÅ” prot spÄliā (He got game, 1998) par dažÄdÄs dzÄ«ves peripetijÄs ierautu jaunu basketbola talantu. GalvenajÄ lomÄ Denzels VaÅ”ingtons (Denzel Hayes Washington). Deivida Anspo (David Anspaugh) filma āPuiÅ”i no IndiÄnasā (Hoosiers, 1986) ar Džīnu Hekmenu (Gene Hackman) galvenÄ varoÅa ā vidusskolas trenera ā lomÄ, kurÅ” vÄju skolas komandu iedvesmo un aizved lÄ«dz pavalsts Äempiona titulam. LÄ«dzÄ«ga rakstura filma, Ä«paÅ”i akcentÄjot jaunatnes basketbola dzÄ«ves sociÄlos aspektus, ir filma āTreneris KÄrtersā (Coach Carter, 2005; režisors Tomass KÄrters, Thomas Carter; galvenajÄ lomÄ Semjuels L. Džeksons, Samuel L. Jackson). DienvidslÄvu basketbola fenomena raÅ”anos atspoguļo serbu režisora Darko BajiÄa (Darko BajiÄ) filma āMÄs bÅ«sim pasaules Äempioniā (BiÄemo prvaci sveta, 2015).
Ikonisks ir RiÄarda Avedona (Richard Avedon) fotuzÅÄmums, kurÄ uz Å ujorkas 61. un Amsterdamas ielas stÅ«ra 1963. gadÄ nofotogrÄfÄts jaunais basketbolists LjÅ« Alsindors (Lew Alcindor). ViļÅÄ 2007. gadÄ atklÄts Tada Gutauska (Tadas Gutauskas) veidots Piemineklis basketbolam (Paminklas krepÅ”iniui). MÅ«sdienÄs profesionÄlÄ basketbola menedžments arvien lielÄku uzmanÄ«bu pievÄrÅ” basketbola un dažÄdu mÄkslas jomu mijiedarbÄ«bai. LatvieÅ”u mÄkslinieks Vladislavs LakÅ”e pirmais (2020) noslÄdzis lÄ«gumu ar NBA klubu Toronto Raptors par komandas augstvÄrtÄ«ga vizuÄlÄ noformÄjuma nodroÅ”inÄÅ”anu.
IespÄjams, nozÄ«mÄ«gÄkais darbs dokumentÄlajÄ kino ir 2020. gada dokumentÄlais miniseriÄls par Maiklu Džordanu (režisors Džeisons HeÄ«rs; Jason Hehir) āPÄdÄjÄ dejaā (The Last dance).
Multivide
Bostonas Celtics spÄlÄ pret Losandželosas Lakers. MasaÄÅ«setsa, 2019. gads.
Džeimss Neismits (James Naismith, otrajÄ rindÄ pirmais no labÄs) ar pirmo basketbola komandu. SpringfÄ«lda (MasaÄÅ«setsas pavalsts), 1891. gads.
Francija spÄlÄ pret Lietuvu. FIBA Pasaules kauss 2019. Ķīna, 2019. gads.
NBA Visu zvaigžÅu spÄle. 2012. gads.
Basketbols olimpiskajÄs spÄlÄs MinhenÄ. 09.11.1972.
Autora ieteiktie papildu resursi
Tīmekļa vietnes
IeteicamÄ literatÅ«ra
Guntis Keisels "Basketbols ". NacionÄlÄ enciklopÄdija. https://enciklopedija.lv/skirklis/38904-basketbols- (skatÄ«ts 21.10.2026)