Pāriet uz saturu

Mariss Jansons

Vikipēdijas lapa
Å is raksts ir par diriÄ£entu. Par citām jēdziena Jansons nozÄ«mēm skatÄ«t nozÄ«mju atdalÄ«Å”anas lapu.
Mariss Jansons
Mariss Jansons 2015. gadā
Mariss Jansons 2015. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1943.Ā gada 14.Ā janvārÄ«
RÄ«ga, Ostlandes rehskomisariāta Latvijas Ä£enerālapgabals (tagad Karogs: LatvijaĀ Latvija)
Miris 2019.Ā gada 30.Ā novembrÄ« (76Ā gadi)
Sanktpēterburga, Karogs: KrievijaĀ Krievija
Pilsonība Latvija, Krievija
Tautība latvietis
NodarboŔanās diriģents
DarbÄ«bas gadi 1973ā€”2019
Vecāki Arvīds Jansons, Iraīda Jansone
Augstskola Ļeņingradas konservatorija

Mariss Ivars Georgs Jansons (dzimis 1943.Ā gada 14.Ā janvārÄ« RÄ«gā, miris 2019.Ā gada 30.Ā novembrÄ«[1] vai 1.Ā decembrÄ«[2][3] Pēterburgā) bija latvieÅ”u diriÄ£ents. Bavārijas radio simfoniskā orÄ·estra galvenais diriÄ£ents (2003ā€”2019), Amsterdamas karaliskā Concertgebouw orÄ·estra virsdiriÄ£ents (2004ā€”2015) un vairāku citu orÄ·estru virsdiriÄ£ents.[4]

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1943.Ā gada 14.Ā janvārÄ« RÄ«gā Otrā pasaules kara laikā diriÄ£enta ArvÄ«da Jansona un dziedātājas IraÄ«das Jansones, dzimuÅ”as Blumenfeldes, Ä£imenē. Viņa ebreju izcelsmes vectēvs un mātes brālis gāja bojā RÄ«gas geto. Jansoniem ļoti palÄ«dzēja Latvijas Nacionālās operas solists Mariss Vētra, tādēļ jaundzimuÅ”o bērnu vecāki nosauca viņa vārdā.[5]

MācÄ«jās RÄ«gas 49. vidusskolā. 1952. gadā viņa tēvu ArvÄ«du Jansonu uzaicināja strādāt par virsdiriÄ£enta Jevgeņija Mravinska asistentu Ä»eņingradas filharmonijā. 1956. gadā Ä£imene pārcēlās pie tēva uz Ä»eņingradu, kur tēvs bija Ä»eņingradas filharmonijas otrais diriÄ£ents. Mariss mācÄ«jās speciālajā Ä»eņingradas Valsts konservatorijas mÅ«zikas skolā, turpināja apgÅ«t vijoļspēli, klavierspēli un diriģēŔanu Ä»eņingradas konservatorijā pie Nikolaja Rabinoviča, papildinājās pie Hansa Svarovska VÄ«nes MÅ«zikas augstskolā (1969) un pie Herberta fon Karajana Zalcburgā.

KopÅ” 1973. gada vadÄ«ja daudzus simfoniskos orÄ·estrus Eiropā un ASV. Kā Oslo filharmonijas orÄ·estra virsdiriÄ£ents Jansons neatlaida nevienu mÅ«ziÄ·i, apsolot savai komandai ā€œaiziet pensijā kopāā€. Turklāt viņŔ panāca no valdÄ«bas mÅ«ziÄ·u algas pieaugumu, piesaistot Å”ai problēmai sabiedrÄ«bu. Viņa vadÄ«bā orÄ·estris pat izsludināja mēneÅ”a streiku, kuru atbalstÄ«ja Norvēģijas prese un sabiedrÄ«ba. Un valdÄ«ba nolēma paaugstināt mÅ«ziÄ·u algas.[6] Ar Å”o orÄ·estri Jansons uzstājās Kārnegija hallē, Zalcburgas festivālā, Tokijā un citās vietās, kā arÄ« veica vairākus Krievijas un Eiropas komponistu darbu ierakstus, ieskaitot visas Čaikovska simfonijas, Dvoržāka, Sibēliusa un citu autoru orÄ·estra darbus.

Operas La BohĆØme diriģēŔanas laikā Oslo viņŔ pārcieta smagu sirdlēkmi (1996).[7] 2006., 2012. un 2016. gadā Jansons vadÄ«ja VÄ«nes filharmonijas Jaunā Gada koncertus.

2007. gadā Marisa Jansona vadībā notika L.van Bēthovena Devītās simfonijas atskaņojums, kurā piedalījās Bavārijas Radio Simfoniskais orķestris un kuru kopā ar 7000 citu klausītāju Pāvesta audienču zālē Vatikānā noklausījās Romas pāvests Benedikts XVI.[8]

Mariss Jansons 2005. gadā saņēma Grammy balvu kategorijā ā€œLabākā orÄ·estra uzstāŔanāsā€ par Dmitrija Å ostakoviča 13. simfonijas ierakstu Bavārijas Radio simfoniskā orÄ·estra un kora izpildÄ«jumā[9]

Maestro Jansona pēdējais koncerts Latvijā notika 2018. gada 13. maijā.[10]

Miris naktÄ« no 2019. gada 30. novembra uz 1. decembri no sirds mazspējas savā mājā Sanktpēterburgā.[11] No iedzimtas sirds slimÄ«bas mira arÄ« Marisa Jansona tēvs, diriÄ£ents ArvÄ«ds Jansons (1914ā€”1984).[9]

Vadītie orķestri

[labot | labot pirmkodu]
Fragments no dokumentālās filmas Imperfect Harmony par Marisa Jansona un komponista Luī Andrisena sadarbību pirms skaņdarba pirmatskaņojuma.
  • Ä»eņingradas filharmonijas diriÄ£enta asistents (1973ā€”1979),
  • Oslo filharmonijas orÄ·estra virsdiriÄ£ents (1979ā€”2000),
  • Londonas filharmoniskā orÄ·estra viesdiriÄ£ents (1992),
  • Pitsburgas simfoniskā orÄ·estra virsdiriÄ£ents (1997ā€”2004),
  • Bavārijas radio simfoniskā orÄ·estra galvenais diriÄ£ents (no 2003),
  • Amsterdamas karaliskā Concertgebouw orÄ·estra virsdiriÄ£ents (2004-2015; no 2015. gadaĀ ā€” diriÄ£ents emeritus).

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot | labot pirmkodu]
  • 1979Ā ā€” Krievijas PFSR Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks
  • 1986Ā ā€” Krievijas PFSR Tautas skatuves mākslinieks
  • 1999Ā ā€” Londonas Karaliskās mÅ«zikas biedrÄ«bas loceklis
  • 2000Ā ā€” Norvēģijas Karaliskais Nopelnu krusts
  • 2001Ā ā€” VÄ«nes ā€œGesellschaft der Musikfreundeā€ goda loceklis
  • 2006Ā ā€” Triju Zvaigžņu ordenis (II Ŕķira)
  • 2006Ā ā€” "Gada mākslinieka" balva (MIDEM's Artist of the Year Award)
  • 2006Ā ā€” Grammy balva kategorijā "Labākais orÄ·estra sniegums" (Grammy Award for Best Orchestral Performance) kopā ar Sergeju AleksaÅ”kinu un Bavārijas radio simfonisko orÄ·estri un kori (par Å ostakoviča 13. simfonijas izpildÄ«jumu).
  • 2007Ā ā€” Bavārijas Nopelnu ordenis
  • 2008Ā ā€” Austrijas Goda krusts par nopelniem zinātnē un mākslā (Ɩsterreichisches Ehrenkreuz fĆ¼r Wissenschaft u. Kunst)
  • 2010Ā ā€” Bavārijas Maksimiliāna ordenis par nopelniem zinātnē un mākslā (Der Bayerische Maximiliansorden fĆ¼r Wissenschaft und Kunst)
  • 2013Ā ā€” Bavārijas radio Zelta Nopelnu medaļa (Bavarian Broadcastingā€™s Golden Medal of Merit) Marisa Jansona 70. gadadienas sakarā
  • 2013Ā ā€” Ernsta fon SÄ«mensa MÅ«zikas balva (Ernst von Siemens Musikpreis). Balvas iedibinātājs Bavārijas Tēlotājmākslas akadēmija (Bayerische Akademie der Schƶnen KĆ¼nste) kopā ar Ernsta fon SÄ«mensa MÅ«zikas fondu (Ernst von Siemens Musikstiftung). Mariss Jansons saņemto balvu 250 000 eiro apmērā ziedojis Minhenes koncertzāles celtniecÄ«bai un attÄ«stÄ«bai.
  • 2013Ā ā€” Vācijas FederatÄ«vās Republikas Lielais Nopelnu krusts ar zvaigzni (GroƟes Verdienstkreuz mit Stern des Verdienstordens der Bundesrepublik Deutschland (GroƟoffizier))
  • 2013Ā ā€” NÄ«derlandes Lauvas ordeņa (De Orde van de Nederlandse Leeuw) bruņinieks
  • 2015Ā ā€” Francijas augstākais kultÅ«ras apbalvojums Ordenis mākslā un literatÅ«rā augstākajā pakāpē (Commandeur de l'Ordre des Arts et des Lettres)
  • 2015Ā ā€” Amsterdamas pilsētas Sudraba goda medaļa
  • 2017Ā ā€” Lielbritānijas Karaliskās filharmonijas zelta medaļa

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Ā«Miris diriÄ£ents Mariss JansonsĀ». Diena. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2019.Ā gada 2.Ā decembrÄ«. SkatÄ«ts: 2019.Ā gada 2.Ā decembrÄ«.
  2. ā†‘ Ā«Mūžībā aizgājis pasaulslavenais diriÄ£ents Mariss JansonsĀ». la.lv. 2019-12-01.
  3. ā†‘ Ā«Mariss Jansons: 'Outstanding' conductor mournedĀ» (angļu). bbc.com. 2019-12-02.
  4. ā†‘ Ā«Mariss Jansons obituaryĀ». The Guardian.
  5. ā†‘ ValentÄ«na Freimane. Ā«Cilvēki. Likteņi. ArvÄ«ds un IraÄ«da JansoniĀ». Ebreju KultÅ«ra, 2016-09-18. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2019-12-03. SkatÄ«ts: 2019-12-02. (krieviski)
  6. ā†‘ Pētersone, Olga (1995-10-11). "MÅŖSU CILVĒKS NORVĒĢIJĀ IZRAISÄŖJA REVOLÅŖCIJU". RÄ«gas Balss: 8.
  7. ā†‘ Ā«Straight from the heartĀ». The Guardian. (angliski)
  8. ā†‘ Ā«Mariss JansonsĀ». Latvijas Nacionālā opera. SkatÄ«ts: 2019-12-02.
  9. 1 2 Ā«Mūžībā aizgājis pasaulslavenais diriÄ£ents Mariss JansonsĀ». LA.LV. 2019-12-01. SkatÄ«ts: 2019-12-02.
  10. ā†‘ Ā«ViņŔ vienmēr kalpojis mÅ«zikai. Miris diriÄ£ents Mariss JansonsĀ». www.diena.lv. SkatÄ«ts: 2019-12-02.
  11. ā†‘ Mūžībā devies diriÄ£ents Mariss Jansons lsm.lv 2019. gada 1. decembrÄ«

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mariss_Jansons&oldid=4494438"