Pāriet uz saturu

Oto Å enkings

Vikipēdijas lapa
Oto Å enkings
Otto Schenking
Oto Šenkinga (treŔais no labās puses) ieraŔanās Sulejovā (1625)
Oto Šenkinga (treŔais no labās puses) ieraŔanās Sulejovā (1625)
Personīgā informācija
Dzimis 1540?
Livonijas Konfederācija
Miris 1637. gada 20. jūnijā
Sulejova, Polijas—Lietuvas Å«nija
(Lodzas vojevodiste, Karogs: PolijaĀ Polija)
NodarboŔanās katoļu baznīcas darbinieks

Oto Å enkings (vācu: Otto Schenking, Otto Schencking, dzimis ap 1554. gadu, miris 1637.Ā gada 20.Ā jÅ«nijā) bija kontrreformācijas laika Cēsu bÄ«skaps (latīņu: Episcopus Wendensis) ar pastāvÄ«gu rezidenci CēsÄ«s (1587-1625) un ar uzdevumu atjaunot katoļu ticÄ«bu Livonijā. Pārdaugavas hercogistes Cēsu kastelāna (pilskunga) Georga Å enkinga (1554—1605) brālis. Teicami runāja latviski, vāciski un poliski.[1]

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis ap 1554. gadu[2] Livonijas latvieŔu daļā, pārgājis no luterticības katolicismā.

KopÅ” bÄ«skapijas dibināŔanas 1583. gadā viņŔ bija Cēsu doma prāvests (Dompropst). Kalendāra nemieru laikā (1584-1589) aktÄ«vi nostājās karaļa pusē pret luteriski noskaņotajiem RÄ«gas namniekiem. Kopā ar jezuÄ«tiem mēģināja panākt latvieÅ”u zemnieku un pilsētnieku masveida pārieÅ”anu katolicismā. Viņa ietekmē karalis Sigismunds III Vāsa 1589. gadā aizliedza kroņa zemniekiem apmeklēt luterāņu dievkalpojumus. Viņa darbÄ«guma un vietējo valodu zināŔanu dēļ 1590. gadā viņu iecēla par Cēsu bÄ«skapu. Poļu-zviedru kara laikā viņŔ bija spiests atstāt Cēsis un doties trimdā. 1610. gadā bÄ«skaps Å enkings atgriezās Livonijā un ar jaunu sparu atsāka cīņu pret luterticÄ«bu. 1614. gadā bÄ«skaps Oto Å enkings nodibināja CēsÄ«s pastāvÄ«gu jezuÄ«tu rezidenci. 1616. gada Vidzemes landtāgā RÄ«gā viņŔ panāca visu latvieÅ”u un igauņu cilmes luterāņu mācÄ«tāju atcelÅ”anu no amata. Ar viņa atbalstu jezuÄ«tu kolēģijas loceklis Ērdmans Tolgsdorfs pārtulkoja latviski Pētera KanÄ«zija katoļu katÄ·ismu un latvieÅ”u cilmes garÄ«dznieks Georgs Elgers izveidoja un sakārtoja pirmo katoļu dziesmu grāmatu latvieÅ”u valodā.[3]

1621. gadā, kad RÄ«gu aplenca zviedru karaļa Gustava Ādolfa karaspēks, bÄ«skaps Å enkings atkal devās bēgļu gaitās uz Poliju, kur karalis viņu 1625. gadā iecēla par cistercieÅ”u abatijas priekÅ”nieku Sulejovā.

Miris 1637. gada 20. jūnijā Sulejovā.

Literatūra

[labot | labot pirmkodu]
  • B. Kumor. Otto Schenking. Polski Słownik Biograficzny, t. XXXV, 1994, 447-450 lpp.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]