Pāriet uz saturu

Pēcpatiesība

Vikipēdijas lapa

PēcpatiesÄ«ba (angļu: post-truth) ir jēdziens, ar kuru raksturo apstākļus, kuros sabiedriskās domas veidoÅ”anā objektÄ«viem faktiem ir mazāka ietekme nekā emocijām, personiskajai pārliecÄ«bai un vērtÄ«bām. Jēdziens Ä«paÅ”i izplatÄ«jās 21. gadsimta otrajā desmitgadē saistÄ«bā ar politisko komunikāciju, sociālajiem medijiem, dezinformāciju un sabiedrÄ«bas polarizāciju.[1]

PēcpatiesÄ«ba nenozÄ«mē vienkārÅ”i nepatiesas informācijas vai melu izplatīŔanu. Ar Å”o jēdzienu parasti apzÄ«mē plaŔāku sociālu un politisku vidi, kurā faktu patiesumam sabiedriskajā diskusijā var bÅ«t mazāka nozÄ«me nekā tam, vai konkrētais apgalvojums atbilst cilvēka jau pastāvoÅ”ajiem uzskatiem, identitātei vai emocionālajai attieksmei.[2]

Jēdziena vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Termins post-truth angļu valodā tika lietots jau 20. gadsimta beigās, taču plaÅ”u starptautisku ievērÄ«bu tas ieguva 2010. gados. Tā popularitāte Ä«paÅ”i pieauga 2016. gadā saistÄ«bā ar Apvienotās Karalistes referendumu par izstāŔanos no Eiropas SavienÄ«bas un ASV prezidenta vēlēŔanām.

2016. gadā Oksfordas angļu valodas vārdnÄ«cas izdevēji post-truth pasludināja par gada vārdu.[3] Tas tika skaidrots kā Ä«paŔības vārds, kas attiecas uz apstākļiem, kuros objektÄ«vi fakti sabiedriskās domas veidoÅ”anā ir mazāk ietekmÄ«gi nekā apelēŔana pie emocijām un personiskās pārliecÄ«bas.

Jēdziens kļuva plaÅ”i izmantots politoloÄ£ijā, komunikācijas zinātnē, socioloÄ£ijā, filozofijā un mediju pētniecÄ«bā.

Pēcpatiesība politikā

[labot | labot pirmkodu]

Politiskajā komunikācijā pēcpatiesÄ«bas jēdziens tiek izmantots, lai analizētu situācijas, kurās politiskie vēstÄ«jumi galvenokārt balstās uz auditorijas emocijām un iepriekŔējiem uzskatiem, bet faktu pārbaudei ir ierobežota ietekme uz cilvēku attieksmi.

PēcpatiesÄ«bas apstākļos politiski apgalvojumi var turpināt izplatÄ«ties arÄ« pēc tam, kad tos ir atspēkojuÅ”i žurnālisti, zinātnieki vai faktu pārbaudÄ«tāji. ÄŖpaÅ”i nozÄ«mÄ«ga var bÅ«t informācijas atkārtota izplatīŔana un tās pielāgoÅ”ana konkrētas auditorijas pasaules uzskatam.

Å o parādÄ«bu saista arÄ« ar sabiedrÄ«bas politisko polarizāciju. Cilvēki var atŔķirÄ«gi vērtēt vienu un to paÅ”u informāciju atkarÄ«bā no savas politiskās identitātes un uzticÄ«bas informācijas avotam.

Sociālie mediji

[labot | labot pirmkodu]

Sociālie mediji ir bÅ«tiski mainÄ«juÅ”i informācijas radīŔanas un izplatīŔanas vidi. AtŔķirÄ«bā no tradicionālajiem plaÅ”saziņas lÄ«dzekļiem tajos informāciju var nekavējoties publicēt un izplatÄ«t gandrÄ«z jebkurÅ” lietotājs.

Sociālo tÄ«klu algoritmi var veicināt tāda satura izplatÄ«bu, kas izraisa spēcÄ«gu emocionālu reakciju un lietotāju iesaisti. Tas var radÄ«t apstākļus, kuros sensacionāla vai maldinoÅ”a informācija izplatās ļoti ātri.

Ar pēcpatiesÄ«bas fenomenu tiek saistÄ«ti arÄ« tādi jēdzieni kā informācijas burbulis, atbalss kamera, viltus ziņas un dezinformācija. Informācijas vidē, kurā cilvēks galvenokārt sastopas ar viņa uzskatiem atbilstoÅ”u saturu, pretēja informācija var tikt ignorēta vai uztverta kā neuzticama.

Dezinformācija un viltus ziņas

[labot | labot pirmkodu]

PēcpatiesÄ«ba ir cieÅ”i saistÄ«ta ar dezinformāciju, tomēr Å”ie jēdzieni nav sinonÄ«mi. Dezinformācija ir apzināti nepatiesas vai maldinoÅ”as informācijas izplatīŔana, savukārt pēcpatiesÄ«ba raksturo plaŔākus apstākļus, kuros faktu nozÄ«me sabiedriskās pārliecÄ«bas veidoÅ”anā samazinās.

ArÄ« viltus ziņas ir tikai viena no iespējamām pēcpatiesÄ«bas informācijas vides izpausmēm. PēcpatiesÄ«bas diskursā var izmantot arÄ« patiesus faktus, tos izraujot no konteksta, selektÄ«vi izvēloties informāciju vai pieŔķirot tai maldinoÅ”u interpretāciju.

Psiholoģiskie faktori

[labot | labot pirmkodu]

PēcpatiesÄ«bas fenomenu mēdz saistÄ«t ar vairākiem kognitÄ«vo noviržu veidiem. Viens no tiem ir apstiprinājuma aizspriedums — tendence meklēt, interpretēt un atcerēties informāciju tādā veidā, kas apstiprina cilvēka jau pastāvoÅ”os uzskatus.

NozÄ«mÄ«ga var bÅ«t arÄ« grupas identitāte. Cilvēki dažkārt pieņem vai noraida informāciju ne tikai atbilstoÅ”i tās pierādÄ«jumiem, bet arÄ« atkarÄ«bā no tā, vai informācijas avots tiek uztverts kā piederÄ«gs savai vai pretējai sociālajai vai politiskajai grupai.

Daļa pētnieku kritizē pēcpatiesÄ«bas jēdzienu, norādot, ka meli, propaganda, manipulācija un emocionāla politiskā komunikācija pastāvējuÅ”i daudz agrāk par 21. gadsimtu. No Ŕāda skatupunktā pēcpatiesÄ«ba nav pilnÄ«gi jauna vēsturiska parādÄ«ba.

Tomēr jēdziena aizstāvji norāda, ka digitālo komunikācijas tehnoloÄ£iju un sociālo mediju attÄ«stÄ«ba ir bÅ«tiski palielinājusi informācijas izplatīŔanas ātrumu un apjomu, kā arÄ« samazinājusi tradicionālo mediju lomu informācijas atlasē.

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Ā«post-truthĀ». dictionary.cambridge.org (angļu). 2026-08-17. SkatÄ«ts: 2026-08-17.
  2. ↑ Ā«The era of post-truth, post-veracity and charlatanism. Grupo Ciencia, Razón y Fe (CRYF). Universidad de NavarraĀ». Ciencia, Razón y Fe (es-ES). SkatÄ«ts: 2026-08-17.
  3. ↑ Ā«'Post-truth' declared word of the year by Oxford DictionariesĀ». BBC News (en-GB). 2016-11-16. SkatÄ«ts: 2026-08-17.