PÄcpatiesÄ«ba
PÄcpatiesÄ«ba (angļu: post-truth) ir jÄdziens, ar kuru raksturo apstÄkļus, kuros sabiedriskÄs domas veidoÅ”anÄ objektÄ«viem faktiem ir mazÄka ietekme nekÄ emocijÄm, personiskajai pÄrliecÄ«bai un vÄrtÄ«bÄm. JÄdziens Ä«paÅ”i izplatÄ«jÄs 21. gadsimta otrajÄ desmitgadÄ saistÄ«bÄ ar politisko komunikÄciju, sociÄlajiem medijiem, dezinformÄciju un sabiedrÄ«bas polarizÄciju.[1]
PÄcpatiesÄ«ba nenozÄ«mÄ vienkÄrÅ”i nepatiesas informÄcijas vai melu izplatÄ«Å”anu. Ar Å”o jÄdzienu parasti apzÄ«mÄ plaÅ”Äku sociÄlu un politisku vidi, kurÄ faktu patiesumam sabiedriskajÄ diskusijÄ var bÅ«t mazÄka nozÄ«me nekÄ tam, vai konkrÄtais apgalvojums atbilst cilvÄka jau pastÄvoÅ”ajiem uzskatiem, identitÄtei vai emocionÄlajai attieksmei.[2]
JÄdziena vÄsture
[labot | labot pirmkodu]Termins post-truth angļu valodÄ tika lietots jau 20. gadsimta beigÄs, taÄu plaÅ”u starptautisku ievÄrÄ«bu tas ieguva 2010. gados. TÄ popularitÄte Ä«paÅ”i pieauga 2016. gadÄ saistÄ«bÄ ar ApvienotÄs Karalistes referendumu par izstÄÅ”anos no Eiropas SavienÄ«bas un ASV prezidenta vÄlÄÅ”anÄm.
2016. gadÄ Oksfordas angļu valodas vÄrdnÄ«cas izdevÄji post-truth pasludinÄja par gada vÄrdu.[3] Tas tika skaidrots kÄ Ä«paŔības vÄrds, kas attiecas uz apstÄkļiem, kuros objektÄ«vi fakti sabiedriskÄs domas veidoÅ”anÄ ir mazÄk ietekmÄ«gi nekÄ apelÄÅ”ana pie emocijÄm un personiskÄs pÄrliecÄ«bas.
JÄdziens kļuva plaÅ”i izmantots politoloÄ£ijÄ, komunikÄcijas zinÄtnÄ, socioloÄ£ijÄ, filozofijÄ un mediju pÄtniecÄ«bÄ.
PÄcpatiesÄ«ba politikÄ
[labot | labot pirmkodu]PolitiskajÄ komunikÄcijÄ pÄcpatiesÄ«bas jÄdziens tiek izmantots, lai analizÄtu situÄcijas, kurÄs politiskie vÄstÄ«jumi galvenokÄrt balstÄs uz auditorijas emocijÄm un iepriekÅ”Äjiem uzskatiem, bet faktu pÄrbaudei ir ierobežota ietekme uz cilvÄku attieksmi.
PÄcpatiesÄ«bas apstÄkļos politiski apgalvojumi var turpinÄt izplatÄ«ties arÄ« pÄc tam, kad tos ir atspÄkojuÅ”i žurnÄlisti, zinÄtnieki vai faktu pÄrbaudÄ«tÄji. ÄŖpaÅ”i nozÄ«mÄ«ga var bÅ«t informÄcijas atkÄrtota izplatÄ«Å”ana un tÄs pielÄgoÅ”ana konkrÄtas auditorijas pasaules uzskatam.
Å o parÄdÄ«bu saista arÄ« ar sabiedrÄ«bas politisko polarizÄciju. CilvÄki var atŔķirÄ«gi vÄrtÄt vienu un to paÅ”u informÄciju atkarÄ«bÄ no savas politiskÄs identitÄtes un uzticÄ«bas informÄcijas avotam.
SociÄlie mediji
[labot | labot pirmkodu]SociÄlie mediji ir bÅ«tiski mainÄ«juÅ”i informÄcijas radÄ«Å”anas un izplatÄ«Å”anas vidi. AtŔķirÄ«bÄ no tradicionÄlajiem plaÅ”saziÅas lÄ«dzekļiem tajos informÄciju var nekavÄjoties publicÄt un izplatÄ«t gandrÄ«z jebkurÅ” lietotÄjs.
SociÄlo tÄ«klu algoritmi var veicinÄt tÄda satura izplatÄ«bu, kas izraisa spÄcÄ«gu emocionÄlu reakciju un lietotÄju iesaisti. Tas var radÄ«t apstÄkļus, kuros sensacionÄla vai maldinoÅ”a informÄcija izplatÄs ļoti Ätri.
Ar pÄcpatiesÄ«bas fenomenu tiek saistÄ«ti arÄ« tÄdi jÄdzieni kÄ informÄcijas burbulis, atbalss kamera, viltus ziÅas un dezinformÄcija. InformÄcijas vidÄ, kurÄ cilvÄks galvenokÄrt sastopas ar viÅa uzskatiem atbilstoÅ”u saturu, pretÄja informÄcija var tikt ignorÄta vai uztverta kÄ neuzticama.
DezinformÄcija un viltus ziÅas
[labot | labot pirmkodu]PÄcpatiesÄ«ba ir cieÅ”i saistÄ«ta ar dezinformÄciju, tomÄr Å”ie jÄdzieni nav sinonÄ«mi. DezinformÄcija ir apzinÄti nepatiesas vai maldinoÅ”as informÄcijas izplatÄ«Å”ana, savukÄrt pÄcpatiesÄ«ba raksturo plaÅ”Äkus apstÄkļus, kuros faktu nozÄ«me sabiedriskÄs pÄrliecÄ«bas veidoÅ”anÄ samazinÄs.
ArÄ« viltus ziÅas ir tikai viena no iespÄjamÄm pÄcpatiesÄ«bas informÄcijas vides izpausmÄm. PÄcpatiesÄ«bas diskursÄ var izmantot arÄ« patiesus faktus, tos izraujot no konteksta, selektÄ«vi izvÄloties informÄciju vai pieŔķirot tai maldinoÅ”u interpretÄciju.
Psiholoģiskie faktori
[labot | labot pirmkodu]PÄcpatiesÄ«bas fenomenu mÄdz saistÄ«t ar vairÄkiem kognitÄ«vo noviržu veidiem. Viens no tiem ir apstiprinÄjuma aizspriedumsĀ ā tendence meklÄt, interpretÄt un atcerÄties informÄciju tÄdÄ veidÄ, kas apstiprina cilvÄka jau pastÄvoÅ”os uzskatus.
NozÄ«mÄ«ga var bÅ«t arÄ« grupas identitÄte. CilvÄki dažkÄrt pieÅem vai noraida informÄciju ne tikai atbilstoÅ”i tÄs pierÄdÄ«jumiem, bet arÄ« atkarÄ«bÄ no tÄ, vai informÄcijas avots tiek uztverts kÄ piederÄ«gs savai vai pretÄjai sociÄlajai vai politiskajai grupai.
Kritika
[labot | labot pirmkodu]Daļa pÄtnieku kritizÄ pÄcpatiesÄ«bas jÄdzienu, norÄdot, ka meli, propaganda, manipulÄcija un emocionÄla politiskÄ komunikÄcija pastÄvÄjuÅ”i daudz agrÄk par 21. gadsimtu. No Å”Äda skatupunktÄ pÄcpatiesÄ«ba nav pilnÄ«gi jauna vÄsturiska parÄdÄ«ba.
TomÄr jÄdziena aizstÄvji norÄda, ka digitÄlo komunikÄcijas tehnoloÄ£iju un sociÄlo mediju attÄ«stÄ«ba ir bÅ«tiski palielinÄjusi informÄcijas izplatÄ«Å”anas Ätrumu un apjomu, kÄ arÄ« samazinÄjusi tradicionÄlo mediju lomu informÄcijas atlasÄ.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«post-truthĀ». dictionary.cambridge.org (angļu). 2026-08-17. SkatÄ«ts: 2026-08-17.
- ā Ā«The era of post-truth, post-veracity and charlatanism. Grupo Ciencia, RazĆ³n y Fe (CRYF). Universidad de NavarraĀ». Ciencia, RazĆ³n y Fe (es-ES). SkatÄ«ts: 2026-08-17.
- ā Ā«'Post-truth' declared word of the year by Oxford DictionariesĀ». BBC News (en-GB). 2016-11-16. SkatÄ«ts: 2026-08-17.