Segeda
| Segeda | |||
|---|---|---|---|
| PilsÄta | |||
| Szeged | |||
|
| |||
| |||
| NeformÄlais nosaukums: Saules pilsÄta | |||
| Segedas atraÅ”anÄs vieta | |||
| KoordinÄtas: 46°15ā²N 20°09ā²E / 46.250°N 20.150°EKoordinÄtas: 46°15ā²N 20°09ā²E / 46.250°N 20.150°E | |||
| Valsts |
| ||
| VÄrmeÄ£e | ÄongrÄda-ÄanÄda | ||
| Rakstos minÄta | 1183 | ||
| Platība | |||
| Ā ā¢Ā KopÄjÄ | 280,84Ā km2 | ||
| Augstums | 75 m | ||
| IedzÄ«votÄji (2026)[1] | |||
| Ā ā¢Ā kopÄ | 157Ā 596 | ||
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 612,3/km² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| TÄlruÅu kods | 62 | ||
| MÄjaslapa |
www | ||
|
| |||
Segeda (ungÄru: Szeged) ir pilsÄta ar meÄ£es tiesÄ«bÄm UngÄrijas dienvidos Tisas upes krastos, netÄlu no RumÄnijas un Serbijas robežas. ÄongrÄdas-ÄanÄdas vÄrmeÄ£es centrs. Ar vairÄk nekÄ 150 tÅ«kstoÅ”iem iedzÄ«votÄju Segeda ir treÅ”Ä lielÄkÄ UngÄrijas pilsÄta.
EkonomikÄ pazÄ«stama kÄ pÄrtikas rÅ«pniecÄ«bas centrs. Izceļas ar savu papriku un salami. ApkaimÄ naftas ieguve.
PilsÄtÄ atrodas Segedas UniversitÄte. Katru vasaru Å”eit notiek teÄtra festivÄls.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Segedas apkaimÄ, iespÄjams, bija huÅÅu kagana Atilas rezidence. PilsÄta pirmoreiz pieminÄta 1183. gadÄ UngÄrijas karaļa BÄlas III dokumentos. Mongoļu iebrukuma laikÄ pilsÄta tika nopostÄ«ta, tomÄr Ätri atplauka.
16. gadsimtÄ, karaļa LajoÅ”a I laikÄ, Segeda kļuva par ievÄrojamÄko DienvidungÄrijas pilsÄtu. 1498. gadÄ tai tika pieŔķirts impÄrijas brÄ«vpilsÄtas statuss. 1526. gada 28. septembrÄ« pilsÄtu izpostÄ«ja osmaÅi, bet 1543. gadÄ viÅi to ieÅÄma un Segeda kļuva par turku pilsÄtu. 1686. gadÄ pilsÄtu atguva HÄbsburgu impÄrijas karaspÄks, un 1715. gadÄ tÄ atguva impÄrijas brÄ«vpilsÄtas statusu.
1848. gada revolÅ«cijas laikÄ Segeda bija ievÄrojams ungÄru revolucionÄru centrs. 1849. gada jÅ«lijÄ tÄ bija pÄdÄjÄ revolucionÄrÄs valdÄ«bas rezidence.
1879. gadÄ Segeda stipri cieta plÅ«dosĀ ā neskarti palika tikai 5% apbÅ«ves.
PÄc PirmÄ pasaules kara Segeda kļuva par pierobežas pilsÄtu, 1921. gadÄ uz Å”ejieni pÄrcÄlÄs universitÄte no Klužas-Napokas (mÅ«sdienÄs Segedas UniversitÄte), bet 1923. gadÄĀ ā bÄ«skapa rezidence no TimiÅ”oaras.
1965. gadÄ Segedas apkÄrtnÄ sÄka iegÅ«t naftu.
IevÄrojamas personÄ«bas
[labot | labot pirmkodu]- Ä¢ula Bagi (Julio Baghy, 1891ā1967)Ā ā aktieris, esperanto rakstnieks
- BÄla BalÄÄs (BalĆ”zs BĆ©la, 1884ā1949)Ā ā kinokritiÄ·is
- Geza Maroci (Maróczy GĆ©za, 1870ā1951)Ā ā Å”ahists
- Katalina NovÄka (NovĆ”k Katalin Ćva, 1977) ā ungÄru politiÄ·e
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā MagyarorszĆ”g helysĆ©gnĆ©vtĆ”ra; publicÄÅ”anas datums: 7 oktobris 2026; pÄrbaudes datums: 7 oktobris 2026; KSH kods: 33367.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Segeda.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopÄdijas raksts (angliski)
- Austrumeiropas enciklopÄdijas raksts (vÄciski)
- OficiÄlÄ tÄ«mekļa vietne
|