Spuras
.svg)
1 ā žaunu vÄks
2 ā sÄnu lÄ«nija
3 ā muguras spura
4 ā tauku spura
5 ā astes daļa
6 ā astes spura
7 ā anÄlÄ spura
8 ā fotofori
9 ā vÄdera spura (pÄra)
10 ā krÅ«Å”u spura (pÄra)
Spuras ir kustÄ«bas orgÄni, kurus organismi izmanto, lai pÄrvietotos Å«denÄ« un kontrolÄtu savas kustÄ«bas. AtseviŔķos gadÄ«jumos spuras tiek izmantotas arÄ« planÄÅ”anai vai pÄrvietoÅ”anai pa zemi. Bez pÄrvietoÅ”anÄs funkcijÄm spuras var tikt izmantotas arÄ« aizsardzÄ«bai. SpurÄm parasti ir plakana forma. SÄkotnÄji par spurÄm sauca zivju ekstremitÄtes, bet vÄlÄk Ŕī vÄrda nozÄ«me paplaÅ”inÄjÄs, un tÄ sÄka nozÄ«mÄt arÄ« citu organismu ekstremitÄtes, kÄ arÄ« dažÄdas mÄkslÄ«gas ierÄ«ces. ZivÄ«m un citiem Å«dens mugurkaulniekiem spuras kalpo gan kustÄ«bai uz priekÅ”u, gan arÄ« kÄ stabilizatori un stÅ«res. Spuras var bÅ«t pÄra (krÅ«Å”u un vÄdera), vai arÄ« nepÄra (muguras, anÄlÄ, astes)
Zivju spuras
[labot | labot pirmkodu]LielÄkai kaulzivju daļai spuras parasti sastÄv no elastÄ«gas membrÄnas, kuru balsta kaula stari. AtkarÄ«bÄ no staru skaita un Ä«paŔībÄm tiek sastÄdÄ«ta spuru formula, kas plaÅ”i tiek izmantota zivju aprakstÄ«Å”anai un noteikÅ”anai. Å ajÄ formulÄ ar latÄ«Åu burtiem apzÄ«mÄjas spuru nosaukums: A (anal) - analÄ spura, P (proximal) - krÅ«Å”u spuras, V (ventral) - vÄdera spuras, D (dorsal) - muguras spura. Ar romieÅ”u cipariem tiek atzÄ«mÄts aso staru skaits, bet ar arÄbu cipariem mÄ«ksto staru skaits.
Muguras spura
[labot | labot pirmkodu]Muguras spura ir nepiecieÅ”ama Ä·ermeÅa stabilizÄcijai (lai novÄrstu rotÄciju ap zivs garenasi). DažÄm zivÄ«m tÄ kalpo aizsardzÄ«bai, jo staru gali ir nosmailinÄti dzelkÅ”Åi. Å Ä« spura ir lielÄkajai zivju daļai, ka arÄ« dažiem bezžokļaiÅiem, dažÄm izmiruÅ”o rÄpuļu grupÄm (ihtiozauriem) un dažÄm mÅ«sdienu Å«dens zÄ«dÄ«tÄju grupÄm (lielÄkajai vaļveidÄ«go daļai). DaudzÄm zivÄ«m un bezžokļaiÅiem ir divas muguras spuras: priekÅ”ÄjÄ un aizmugurÄjÄ.
Tauku spura
[labot | labot pirmkodu]Tauku spura ir Ä«paÅ”s muguras spuru veids. TÄ ir mÄ«ksta, viegli lokÄma, bez stariem un bagÄta ar taukiem. Å Äda spura ir raksturÄ«ga laÅ”veidÄ«gajiem, haracÄ«nveidÄ«gajiem, samveidÄ«gajiem un dažÄm citÄm zivÄ«m.
Astes spura
[labot | labot pirmkodu]Astes spura lielÄkajai Å«dens mugurkaulnieku daļai kalpo par galveno pÄrvietoÅ”anÄs orgÄnu. TÄ ir lielÄkajai zivju un bezžokļaiÅu daļai, kÄ arÄ« dažiem izmiruÅ”ajiem Å«dens rÄpuļiem (ihtiozauriem) un mÅ«sdienu Å«dens zÄ«dÄ«tÄjiem (vaļveidÄ«gajiem, sirÄnÄm).
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Spuras.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)