Pāriet uz saturu

Stikls

Labot saites
Vikipēdijas lapa
MoldavÄ«ts ā€” dabÄ«gais stikls, kas veidojies meteorÄ«ta trieciena rezultātā

Stikls ir vienveidÄ«gs amorfs ciets materiāls, kas rodas, ja izkausētu materiālu strauji atdzesē, tam nepagÅ«stot izveidot kristāla struktÅ«ru. IzplatÄ«tākais stikla veids ir silikātstikls, kas satur silÄ«cija dioksÄ«du. Par stiklu dēvē arÄ« citas vielas, kas straujas atdziÅ”anas dēļ nav atguvuÅ”as savu kristālisko struktÅ«ru, piemēram, amorfus metālus. Tas var bÅ«t arÄ« no organiska materiāla, piemēram, dabÄ«gais dzintars, vai plastmasas, piemēram, akrilstikls.

Stikls parasti ir caurspÄ«dÄ«gs, izturÄ«gs, maz dilstoÅ”s, Ä·Ä«miski inerts un bioloÄ£iski neitrāls materiāls, ko var izveidot ar ļoti gludu un vienmērÄ«gu virsmu. Tomēr tas ir trausls un viegli plÄ«st asās Ŕķembās.

Tā kā stiklam ir plaÅ”s pielietojuma klāsts, tad pastāv arÄ« dažāda stikla ražoÅ”anas tehnika. Lielākoties stikls tiek ražots vielu kausējot un tad strauji atdzesējot, bet to var iegÅ«t arÄ« triecienviļņa rezultātā vai ar sola-gela metodi.mani sauc kristine

Stikla īpaŔības

[labot | labot pirmkodu]
Sasists stikls

Stikla fizikālās un Ä·Ä«miskās Ä«paŔības galvenokārt ir atkarÄ«gas tā Ä·Ä«miskā sastāva. Viena no visizplatÄ«tākajām stikla Ä«paŔībām ir caurspÄ«dÄ«gums, piemēram, logu stikls laiž cauri vairāk par 85% no redzamās gaismas. Stikls ir arÄ« ļoti trausls materiāls. Pie lielākas mehāniskās slodzes, Ä«paÅ”i pie triecieniem, tas viegli plÄ«st asās Ŕķembās. Toties stikls ir ļoti grÅ«ti saspiežams.

Stikla blīvums var būt no 2200 līdz pat 8000 kg/m3.[1] Pēc Mosa skalas tā cietība ir no 4,5 līdz 7,5.[1]

Stiklu veidi

[labot | labot pirmkodu]

Silikātstikls

[labot | labot pirmkodu]

Silikātstikls ir izplatītākais stikla veids. Tas satur daudz silīcija dioksīda (SiO2) un to plaŔi izmanto logiem, traukiem un greznumlietām.

Dabiskais stikls

[labot | labot pirmkodu]

Stikls ir atrodams arÄ« dabā. Obsidiāns un pumeks ir vulkāniskas izcelsmes stikli, savukārt meteorÄ«tu triecienu rezultātā veidojas tektÄ«ti. Vēl dabā stikls var veidoties negaisa laikā, kad zibens Å”autra trāpa smiltÄ«s. Smiltis izkÅ«st un tad, strauji atdziestot, veido fulgurÄ«tu. KopÅ” kodolieroču ēras sākuma ir atrodami arÄ« trinitÄ«ti, kas atrodami atombumbu sprādzienu vietās.

Organiskais stikls

[labot | labot pirmkodu]

Organisko stiklu veido polimēri, piemēram, poliakrilāti un polikarbonāti. Ä»oti izplatÄ«ts ir lokŔņu polimetilmetakrilāts. Tam ir augstāka mehāniskā izturÄ«ba nekā citiem stikliem, tāpēc to plaÅ”i izmanto sadzÄ«vē un rÅ«pniecÄ«bā, piemēram, automaŔīnu ražoÅ”anā.

Stikla ražoŔana

[labot | labot pirmkodu]

Stikla ražoÅ”anu parasti sāk ar viendabÄ«ga maisÄ«juma Å”ihtas sajaukÅ”anu. To veido kvarca smiltis, soda, krÄ«ts un citas vielas. Pēc tam maisÄ«jums tiek nogādāts kausÄ“Å”anas krāsnÄ«s. Pēc izkausÄ“Å”anas maisÄ«jums tiek apstrādāts pēc vajadzÄ«bas ā€” vai nu liets speciālās veidnēs, vai arÄ« notiek stikla pÅ«Å”ana. Visbeidzot pēc nepiecieÅ”amÄ«bas stikls tiek apstrādāts: rÅ«dÄ«ts, slÄ«pēts, pulēts un tā tālāk.

Stikla ražoŔana Latvijas teritorijā

[labot | labot pirmkodu]

Hercoga Jēkaba valdÄ«Å”anas laikā 17. gadsimtā arÄ« Kurzemes un Zemgales hercogiste izvērsa plaÅ”u stikla ražoÅ”anu, Kurzemes preces un izstrādājumi iekaroja Eiropas tirgu. 1939. gadā Latvijā bija septiņas stikla fabrikas, kurās strādāja 1600 nodarbināto. 1989. gadā Latvijā tika saražots 3 850 000 m2 logu stikla. Tolaik lielākie stikla ražoÅ”anas uzņēmumi bija "Latvijas stikls" un "LÄ«vānu stikla fabrika". Jau vairākus gadus arÄ« VentspilÄ« ražo stikla izstrādājumus. Latvijā ar stikla Ŕķiedras ražoÅ”anu nodarbojas uzņēmums "Valmieras stikla Ŕķiedra".

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 Latvijas padomju enciklopēdija. 9. sējums. RÄ«gaĀ : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 277.Ā lpp.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Stikls&oldid=4487904"