Pāriet uz saturu

Zorans Milanovičs

Vikipēdijas lapa
Zorans Milanovičs
Zoran Milanović
Zorans Milanovičs 2021. gadā
Zorans Milanovičs 2021. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1966. gada 30. oktobrī (59 gadi)
Valsts karogs: Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika Zagreba, Horvātijas SR, Dienvidslāvijas SFR (tagad Karogs: Horvātija Horvātija)
Pilsonība Karogs: Horvātija Horvātija
Tautība horvāts
Amata sākums2020. gada 19. februāris
Horvātijas premjerministrs
Amatā2011. gada 23. decembris — 2016. gada 22. janvāris
Prezidents: Ivo Josipovičs, Kolinda Grabara-Kitaroviča
Sociāldemokrātiskās partijas priekÅ”sēdētājs
Amatā2007. gada 2. jÅ«nijs — 2016. gada 26. novembris

Zorans Milanovičs (horvātu: Zoran Milanović; dzimis 1966.Ā gada 30.Ā oktobrÄ«) ir Horvātijas jurists un politiÄ·is. ViņŔ ir Horvātijas prezidents kopÅ” 2020. gada. Milanovičs ir bijis Horvātijas premjerministrs no 2011. lÄ«dz 2016. gadam. ViņŔ ir bijis Horvātijas Sociāldemokrātiskās partijas, kā arÄ« Kukuriku koalÄ«cijas un "Horvātija aug" koalÄ«cijas vadÄ«tājs.

Dzīves sākums, izglītība

[labot | labot pirmkodu]

Zorans Milanovičs piedzima 1966. gada 30. oktobrÄ« Zagrebā. Viņa tēvs Stipe Milanovičs (1937—2019) bija ekonomists, bet māte Džjurdžica "Gina" (dzimusi Matasiča) ir bijusÄ« angļu un vācu valodas skolotāja. Zorana tēvs bija Dienvidslāvijas komunistu savienÄ«bas biedrs. Zoranu slepeni kristÄ«ja viņa vecmāmiņa Marija Zagrebas Svētā Pētera un Pāvila baznÄ«cā, un viņam tika dots kristÄ«bas vārds Marijans. ViņŔ uzauga Zagrebas Knežijas apkaimē, bet pēc 1970. gada — Zagrebas Trnjes apkaimē komunistu kvartālā. Zoranam bija brālis KreÅ”imirs, kurÅ” nomira 2019. gadā.

1985. gadā Milanovičs iestājās Zagrebas Universitātē, lai studētu jurisprudenci, pēc tam viņu iesauca militārajā dienestā, un 1986. gadā viņŔ atgriezās studēt. 1986. gadā Milanovičs kļuva par stažieri Zagrebas komerctiesā.

1993. gadā iestājās darbā Ārlietu ministrijā, strādājot pie nākamā politiskā konkurenta Ivo Sanadera. Gadu vēlāk viņŔ pievienojās EDSO miera uzturēŔanas misijai Kalnu Karabahā. 1996. gadā Milanovičs kļuva par padomnieku Horvātijas pārstāvniecÄ«bā Eiropas savienÄ«bā un NATO Briselē. Tur viņŔ arÄ« pabeidza pēcdiploma studijas.

Politiskā karjera

[labot | labot pirmkodu]

1999. gadā Zorans Milanovičs iestājās sociāldemokrātiskajā partijā (SDP). Pēc SDP uzvaras 2000. gada vēlēŔanās Ārlietu ministrijā viņam tika uzticēta atbildÄ«ba par saziņu ar NATO. 2003. gadā viņŔ kļuva par ārlietu ministra Tonino Piculas palÄ«gu. Pēc 2003. gada vēlēŔanām, kad pie varas nāca konservatÄ«vā Horvātijas Demokrātiskā savienÄ«ba (HDS), viņŔ amatu atstāja.

BÅ«dams SDP biedrs, 2004. gadā Milanovičs atteicās no ārlietu ministra palÄ«ga amata un kļuva par jaunizveidotās SDP centrālkomitejas locekli, kā arÄ« par starptautisko sekretāru, kas atbildÄ«gs par kontaktiem ar citām politiskajām partijām. Divus gadus vēlāk viņŔ uz Ä«su brÄ«di kļuva par partijas preses sekretāru, aizvietojot prombÅ«tnē esoÅ”o Gordanu Grbiču.

SDP priekÅ”sēdētājs

[labot | labot pirmkodu]

Pēc SDP lÄ«dera Ivicas Račana nāves 2007. gadā Milanovičs kandidēja uz partijas priekÅ”sēdētāja amatu. 2. jÅ«nijā SDP desmitajā ārkārtas kongresā Milanoviču ievēlēja par partijas priekÅ”sēdētāju. SDP reitings sāk strauji augt, un daudzi prognozēja tās uzvaru 2007. gada parlamenta vēlēŔanās, taču ar Milanoviča politisko pieredzi nepietika, un HDS atkal uzvarēja. SDP kļuva par lielāko opozÄ«cijas spēku parlamentā. Pēc zaudējuma parlamenta vēlēŔanās Milanovičs neatkāpās no partijas priekÅ”sēdētāja amata, lai gan pirms vēlēŔanām solÄ«ja, ka to darÄ«s, ja partija zaudēs. ViņŔ 2008. gada SDP vadÄ«bas vēlēŔanās atkal uzvarētāja.

Gatavojoties 2011. gada parlamenta vēlēŔanām, Milanoviča vadÄ«tie sociāldemokrāti kopā ar vēl trÄ«s partijām apvienojās kreisi centriskā Kukuriku koalÄ«cijā. Tā guva pārliecinoÅ”u uzvaru 2011. gada 4. decembra parlamenta vēlēŔanās, iegÅ«stot vairākumu vietu.

Premjerministrs

[labot | labot pirmkodu]

Kā uzvarētāja partijas vadītājam Zoranam Milanovičam uzticēja veidot ministru kabinetu. Parlaments to apstiprināja 2011. gada 23. decembrī.

2012. gada SDP priekÅ”sēdētāja vēlēŔanās Milanovičs kā vienÄ«gais kandidāts tika atkārtoti ievēlēts.

Uz 2015. gada parlamenta vēlēŔanām Kukuriku koalÄ«cija mainÄ«ja nosaukumu uz "Horvātija aug", un tajā nāca klāt trÄ«s partijas, bet viena izstājās. VēlēŔanās 8. novembrÄ« ar nelielu pārsvaru uzvarēja Patriotiskā koalÄ«cija. 2016. gada 22. janvārÄ« Milanoviču premjerministra amatā nomainÄ«ja Tihomirs OreÅ”kovičs.

2016. gada 2. aprÄ«lÄ« Milanoviču atkārtoti ievēlēja par SDP priekÅ”sēdētāju.

2016. gada parlamenta vēlēŔanas

[labot | labot pirmkodu]

2016. gada 16. jÅ«nijā parlaments OreÅ”koviča valdÄ«bai izteica neuzticÄ«bu. Tā kā neizdevās izveidot jaunu ministru kabinetu, 20. jÅ«nijā parlaments tika atlaists, un prezidente Kolinda Grabara-Kitaroviča noteica ārkārtas vēlēŔanas 11. septembrÄ«. Uz vēlēŔanām SDP un vēl divas partijas izveidoja Tautas koalÄ«ciju. Parlamenta vēlēŔanās Milanoviča vadÄ«tā Tautas koalÄ«cija palika otrajā vietā. 26. novembrÄ« SDP priekÅ”sēdētāja vēlēŔanās Milanovičs nekandidēja, un par partijas vadÄ«tāju ievēlēja Davoru Bernardiču.

Pārtraukums no politikas

[labot | labot pirmkodu]

Pēc aizieÅ”anas no politikas Milanovičs sāka nodarboties ar konsultāciju biznesu, un nodibināja konsultāciju uzņēmumu EuroAlba Advisory. KopÅ” 2017. gada viņŔ bija Albānijas premjerministra Edi Ramas padomnieks, kā arÄ« Dag Hammarskjƶld University College of International Relations and Diplomacy Diplomātiskās padomes prezidents.

2019. gada prezidenta vēlēŔanu kampaņa

[labot | labot pirmkodu]

2019. gada 17. jÅ«nijā Zorans Milanovičs apstiprināja, ka kandidēs gaidāmajās valsts prezidenta vēlēŔanās kā SDP kandidāts ar kampaņas saukli "Prezidents ar raksturu". Paziņojot par savu kandidatÅ«ru, Milanovičs sacÄ«ja, ka vēlas bÅ«t "modernas, progresÄ«vas, zinātkāras un atvērtas Horvātijas prezidents".[1]

Prezidenta vēlēŔanu pirmajā kārtā 2019. gada 22. decembrÄ« Milanovičs ieguva 29,55Ā % balsu, apsteidzot esoÅ”o prezidenti Kolindu Grabaru-Kitaroviču, kura saņēma 26,65Ā % balsu. Otrajā kārtā Milanovičs uzvarēja ar 52,67Ā % balsu, savukārt Grabara-Kitaroviča ieguva 47,33Ā %.

Prezidentūra

[labot | labot pirmkodu]

Zorana Milanoviča inaugurācija par Horvātijas piekto prezidentu notika 2020. gada 18. februārÄ«. Å Ä« bija pirmā reize, kad Horvātijā prezidenta inaugurācijas ceremonija nenotika Svētā Marka laukumā Zagrebas centrā, kur atrodas parlamenta un valdÄ«bas ēkas. Tā vietā Milanovičs nolēma atteikties no ierastās ceremonijas pompozitātes, uzaicinot tikai aptuveni 40 viesus, tostarp valsts amatpersonas, bijuÅ”os prezidentus, savu Ä£imeni un savas kampaņas komandas locekļus. Å Ä« bija arÄ« pirmā reize, kad prezidenta inaugurācijā nepiedalÄ«jās partiju lÄ«deri, diplomāti un baznÄ«cas amatpersonas.

2024. gada parlamenta vēlēŔanas

[labot | labot pirmkodu]

2024. gada 15. martā Milanovičs paziņoja par kandidēŔanu uz premjerministra amatu SDP sarakstā parlamenta vēlēŔanās.

Privātā dzīve

[labot | labot pirmkodu]

1994. gadā Zorans Milanovičs apprecējās ar Sanju Musiču, ar kuru viņam ir divi dēli: Ante Jakovs un Marko.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Former PM Milanović announces presidential run Katja Miličić, Hrvatska radiotelevizija, 2019-06-17

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
PriekŔtecis:
Žeļka Antunovičs
pagaidu
Horvātijas sociāldemokrātiskās partijas priekÅ”sēdētājs
2007 — 2016
Pēctecis:
Davors Bernardičs
PriekŔtecis:
Jadranka Kosors
Horvātijas premjerministrs
2011 — 2016
Pēctecis:
Tihomirs OreŔkovičs
PriekŔtecis:
Kolinda Grabara-Kitaroviča
Horvātijas prezidents
KopÅ” 2020. gada
Pēctecis: