Zorans MilanoviÄs
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
_(cropped).jpg)
Zorans MilanoviÄs (horvÄtu: Zoran MilanoviÄ; dzimis 1966.Ā gada 30.Ā oktobrÄ«) ir HorvÄtijas jurists un politiÄ·is. ViÅÅ” ir HorvÄtijas prezidents kopÅ” 2020. gada. MilanoviÄs ir bijis HorvÄtijas premjerministrs no 2011. lÄ«dz 2016. gadam. ViÅÅ” ir bijis HorvÄtijas SociÄldemokrÄtiskÄs partijas, kÄ arÄ« Kukuriku koalÄ«cijas un "HorvÄtija aug" koalÄ«cijas vadÄ«tÄjs.
DzÄ«ves sÄkums, izglÄ«tÄ«ba
[labot | labot pirmkodu]Zorans MilanoviÄs piedzima 1966. gada 30. oktobrÄ« ZagrebÄ. ViÅa tÄvs Stipe MilanoviÄs (1937ā2019) bija ekonomists, bet mÄte Džjurdžica "Gina" (dzimusi MatasiÄa) ir bijusÄ« angļu un vÄcu valodas skolotÄja. Zorana tÄvs bija DienvidslÄvijas komunistu savienÄ«bas biedrs. Zoranu slepeni kristÄ«ja viÅa vecmÄmiÅa Marija Zagrebas SvÄtÄ PÄtera un PÄvila baznÄ«cÄ, un viÅam tika dots kristÄ«bas vÄrds Marijans. ViÅÅ” uzauga Zagrebas Knežijas apkaimÄ, bet pÄc 1970. gadaĀ ā Zagrebas Trnjes apkaimÄ komunistu kvartÄlÄ. Zoranam bija brÄlis KreÅ”imirs, kurÅ” nomira 2019. gadÄ.
1985. gadÄ MilanoviÄs iestÄjÄs Zagrebas UniversitÄtÄ, lai studÄtu jurisprudenci, pÄc tam viÅu iesauca militÄrajÄ dienestÄ, un 1986. gadÄ viÅÅ” atgriezÄs studÄt. 1986. gadÄ MilanoviÄs kļuva par stažieri Zagrebas komerctiesÄ.
1993. gadÄ iestÄjÄs darbÄ Ärlietu ministrijÄ, strÄdÄjot pie nÄkamÄ politiskÄ konkurenta Ivo Sanadera. Gadu vÄlÄk viÅÅ” pievienojÄs EDSO miera uzturÄÅ”anas misijai Kalnu KarabahÄ. 1996. gadÄ MilanoviÄs kļuva par padomnieku HorvÄtijas pÄrstÄvniecÄ«bÄ Eiropas savienÄ«bÄ un NATO BriselÄ. Tur viÅÅ” arÄ« pabeidza pÄcdiploma studijas.
PolitiskÄ karjera
[labot | labot pirmkodu]1999. gadÄ Zorans MilanoviÄs iestÄjÄs sociÄldemokrÄtiskajÄ partijÄ (SDP). PÄc SDP uzvaras 2000. gada vÄlÄÅ”anÄs Ärlietu ministrijÄ viÅam tika uzticÄta atbildÄ«ba par saziÅu ar NATO. 2003. gadÄ viÅÅ” kļuva par Ärlietu ministra Tonino Piculas palÄ«gu. PÄc 2003. gada vÄlÄÅ”anÄm, kad pie varas nÄca konservatÄ«vÄ HorvÄtijas DemokrÄtiskÄ savienÄ«ba (HDS), viÅÅ” amatu atstÄja.
BÅ«dams SDP biedrs, 2004. gadÄ MilanoviÄs atteicÄs no Ärlietu ministra palÄ«ga amata un kļuva par jaunizveidotÄs SDP centrÄlkomitejas locekli, kÄ arÄ« par starptautisko sekretÄru, kas atbildÄ«gs par kontaktiem ar citÄm politiskajÄm partijÄm. Divus gadus vÄlÄk viÅÅ” uz Ä«su brÄ«di kļuva par partijas preses sekretÄru, aizvietojot prombÅ«tnÄ esoÅ”o Gordanu GrbiÄu.
SDP priekÅ”sÄdÄtÄjs
[labot | labot pirmkodu]PÄc SDP lÄ«dera Ivicas RaÄana nÄves 2007. gadÄ MilanoviÄs kandidÄja uz partijas priekÅ”sÄdÄtÄja amatu. 2. jÅ«nijÄ SDP desmitajÄ ÄrkÄrtas kongresÄ MilanoviÄu ievÄlÄja par partijas priekÅ”sÄdÄtÄju. SDP reitings sÄk strauji augt, un daudzi prognozÄja tÄs uzvaru 2007. gada parlamenta vÄlÄÅ”anÄs, taÄu ar MilanoviÄa politisko pieredzi nepietika, un HDS atkal uzvarÄja. SDP kļuva par lielÄko opozÄ«cijas spÄku parlamentÄ. PÄc zaudÄjuma parlamenta vÄlÄÅ”anÄs MilanoviÄs neatkÄpÄs no partijas priekÅ”sÄdÄtÄja amata, lai gan pirms vÄlÄÅ”anÄm solÄ«ja, ka to darÄ«s, ja partija zaudÄs. ViÅÅ” 2008. gada SDP vadÄ«bas vÄlÄÅ”anÄs atkal uzvarÄtÄja.
Gatavojoties 2011. gada parlamenta vÄlÄÅ”anÄm, MilanoviÄa vadÄ«tie sociÄldemokrÄti kopÄ ar vÄl trÄ«s partijÄm apvienojÄs kreisi centriskÄ Kukuriku koalÄ«cijÄ. TÄ guva pÄrliecinoÅ”u uzvaru 2011. gada 4. decembra parlamenta vÄlÄÅ”anÄs, iegÅ«stot vairÄkumu vietu.
Premjerministrs
[labot | labot pirmkodu]KÄ uzvarÄtÄja partijas vadÄ«tÄjam Zoranam MilanoviÄam uzticÄja veidot ministru kabinetu. Parlaments to apstiprinÄja 2011. gada 23. decembrÄ«.
2012. gada SDP priekÅ”sÄdÄtÄja vÄlÄÅ”anÄs MilanoviÄs kÄ vienÄ«gais kandidÄts tika atkÄrtoti ievÄlÄts.
Uz 2015. gada parlamenta vÄlÄÅ”anÄm Kukuriku koalÄ«cija mainÄ«ja nosaukumu uz "HorvÄtija aug", un tajÄ nÄca klÄt trÄ«s partijas, bet viena izstÄjÄs. VÄlÄÅ”anÄs 8. novembrÄ« ar nelielu pÄrsvaru uzvarÄja PatriotiskÄ koalÄ«cija. 2016. gada 22. janvÄrÄ« MilanoviÄu premjerministra amatÄ nomainÄ«ja Tihomirs OreÅ”koviÄs.
2016. gada 2. aprÄ«lÄ« MilanoviÄu atkÄrtoti ievÄlÄja par SDP priekÅ”sÄdÄtÄju.
2016. gada parlamenta vÄlÄÅ”anas
[labot | labot pirmkodu]2016. gada 16. jÅ«nijÄ parlaments OreÅ”koviÄa valdÄ«bai izteica neuzticÄ«bu. TÄ kÄ neizdevÄs izveidot jaunu ministru kabinetu, 20. jÅ«nijÄ parlaments tika atlaists, un prezidente Kolinda Grabara-KitaroviÄa noteica ÄrkÄrtas vÄlÄÅ”anas 11. septembrÄ«. Uz vÄlÄÅ”anÄm SDP un vÄl divas partijas izveidoja Tautas koalÄ«ciju. Parlamenta vÄlÄÅ”anÄs MilanoviÄa vadÄ«tÄ Tautas koalÄ«cija palika otrajÄ vietÄ. 26. novembrÄ« SDP priekÅ”sÄdÄtÄja vÄlÄÅ”anÄs MilanoviÄs nekandidÄja, un par partijas vadÄ«tÄju ievÄlÄja Davoru BernardiÄu.
PÄrtraukums no politikas
[labot | labot pirmkodu]PÄc aizieÅ”anas no politikas MilanoviÄs sÄka nodarboties ar konsultÄciju biznesu, un nodibinÄja konsultÄciju uzÅÄmumu EuroAlba Advisory. KopÅ” 2017. gada viÅÅ” bija AlbÄnijas premjerministra Edi Ramas padomnieks, kÄ arÄ« Dag Hammarskjƶld University College of International Relations and Diplomacy DiplomÄtiskÄs padomes prezidents.
2019. gada prezidenta vÄlÄÅ”anu kampaÅa
[labot | labot pirmkodu]2019. gada 17. jÅ«nijÄ Zorans MilanoviÄs apstiprinÄja, ka kandidÄs gaidÄmajÄs valsts prezidenta vÄlÄÅ”anÄs kÄ SDP kandidÄts ar kampaÅas saukli "Prezidents ar raksturu". PaziÅojot par savu kandidatÅ«ru, MilanoviÄs sacÄ«ja, ka vÄlas bÅ«t "modernas, progresÄ«vas, zinÄtkÄras un atvÄrtas HorvÄtijas prezidents".[1]
Prezidenta vÄlÄÅ”anu pirmajÄ kÄrtÄ 2019. gada 22. decembrÄ« MilanoviÄs ieguva 29,55Ā % balsu, apsteidzot esoÅ”o prezidenti Kolindu Grabaru-KitaroviÄu, kura saÅÄma 26,65Ā % balsu. OtrajÄ kÄrtÄ MilanoviÄs uzvarÄja ar 52,67Ā % balsu, savukÄrt Grabara-KitaroviÄa ieguva 47,33Ā %.
Prezidentūra
[labot | labot pirmkodu]Zorana MilanoviÄa inaugurÄcija par HorvÄtijas piekto prezidentu notika 2020. gada 18. februÄrÄ«. Å Ä« bija pirmÄ reize, kad HorvÄtijÄ prezidenta inaugurÄcijas ceremonija nenotika SvÄtÄ Marka laukumÄ Zagrebas centrÄ, kur atrodas parlamenta un valdÄ«bas Äkas. TÄ vietÄ MilanoviÄs nolÄma atteikties no ierastÄs ceremonijas pompozitÄtes, uzaicinot tikai aptuveni 40 viesus, tostarp valsts amatpersonas, bijuÅ”os prezidentus, savu Ä£imeni un savas kampaÅas komandas locekļus. Å Ä« bija arÄ« pirmÄ reize, kad prezidenta inaugurÄcijÄ nepiedalÄ«jÄs partiju lÄ«deri, diplomÄti un baznÄ«cas amatpersonas.
2024. gada parlamenta vÄlÄÅ”anas
[labot | labot pirmkodu]2024. gada 15. martÄ MilanoviÄs paziÅoja par kandidÄÅ”anu uz premjerministra amatu SDP sarakstÄ parlamenta vÄlÄÅ”anÄs.
PrivÄtÄ dzÄ«ve
[labot | labot pirmkodu]1994. gadÄ Zorans MilanoviÄs apprecÄjÄs ar Sanju MusiÄu, ar kuru viÅam ir divi dÄli: Ante Jakovs un Marko.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Former PM MilanoviÄ announces presidential run Katja MiliÄiÄ, Hrvatska radiotelevizija, 2019-06-17
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Zorans MilanoviÄs.- Zoran MilanoviÄ ArhivÄts 2024.Ā gada 24.Ā aprÄ«lÄ«, Wayback Machine vietnÄ. SDP
- PRESIDENT OF THE REPUBLIC OF CROATIA ZORAN MILANOVIÄ Office of the President of the Republic of Croatia
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
|---|---|---|
| PriekÅ”tecis: Žeļka AntunoviÄspagaidu |
HorvÄtijas sociÄldemokrÄtiskÄs partijas priekÅ”sÄdÄtÄjs 2007 ā 2016 |
PÄctecis: Davors BernardiÄs |
| PriekŔtecis: Jadranka Kosors |
HorvÄtijas premjerministrs 2011 ā 2016 |
PÄctecis: Tihomirs OreÅ”koviÄs |
| PriekÅ”tecis: Kolinda Grabara-KitaroviÄa |
HorvÄtijas prezidents KopÅ” 2020. gada |
PÄctecis: |
|