Å trÄlzunde
| Å trÄlzunde | |||
|---|---|---|---|
| pilsÄta | |||
| Stralsund | |||
|
| |||
| |||
  Å trÄlzunde  Å trÄlzunde | |||
| KoordinÄtas: 54Ā°18ā²56ā³N 13Ā°05ā²27ā³Eļ»æ / ļ»æ54.31556Ā°N 13.09083Ā°EKoordinÄtas: 54Ā°18ā²56ā³N 13Ā°05ā²27ā³Eļ»æ / ļ»æ54.31556Ā°N 13.09083Ā°E | |||
| Valsts |
 Ā VÄcija | ||
| FederÄlÄ zeme | MÄklenburga-PriekÅ”pomerÄnija | ||
| ApriÅÄ·is | PriekÅ”pomerÄnijas-RÄ«genes apriÅÄ·is | ||
| PilsÄtas tiesÄ«bas | 1234 | ||
| Platība | |||
| Ā ā¢Ā KopÄjÄ | 54,14Ā km2 | ||
| Augstums | 14 m | ||
| IedzÄ«votÄji (2025)[1] | |||
| Ā ā¢Ā kopÄ | 55Ā 481 | ||
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 1Ā 065,2/kmĀ² | ||
| Laika josla | CET (UTC+1) | ||
| Ā ā¢Ā Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | ||
| MÄjaslapa |
www | ||
| OficiÄlais nosaukums: Å trÄlzundes un VismÄras vÄsturiskie centri | |||
| Tips | Kultūra | ||
| KritÄrijs | ii, iv | ||
| Iekļauts | 2002 (26. sesija) | ||
| Aizsardzības nr. | 1067 | ||
| Valsts |
Ā VÄcija | ||
| Platība | 80 ha | ||
| Buferzona | 340 ha | ||
 Å trÄlzunde VikikrÄtuvÄ | |||
_2024-05-21_JM_5D412123.jpg)
.jpg)
.jpg)
Å trÄlzunde (vÄcu: Stralsund) ir Hanzas pilsÄta VÄcijÄ, MÄklenburgÄ-PriekÅ”pomerÄnijÄ, pie Å trÄlazunda Å”auruma, kas atdala RÄ«genes salu no cietzemes. Å trÄlzundes Ä·ieÄ£eļu gotikas vecpilsÄta lÄ«dz ar VismÄras vecpilsÄtu iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstÄ. Å trÄlzunde ir kuÄ£ubÅ«ves, zivju pÄrstrÄdes un tÅ«risma centrs. JÅ«ras muzejs Ozeaneum. MuzejsĀ ā burukuÄ£is Gorch Fock. Å trÄlzunde ir Ventspils sadraudzÄ«bas pilsÄta.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Viduslaikos Å trÄlzunde bija slÄvu RÄ«genes kÅazistes sastÄvÄ, kopÅ” 1168. gadaĀ ā DÄnijas karalistes sastÄvÄ. PÄc Ziemeļu krusta kariem 1234. gadÄ apmetnei pieŔķīra pilsÄtas tiesÄ«bas. 1249. gadÄ Å trÄlzundi nodedzinÄja LÄ«bekas karaspÄks. KopÅ” 1293. gada tÄ bija Hanzas savienÄ«bÄ. No 1325. gadaĀ ā PomerÄnijas hercogistes sastÄvÄ, saglabÄjot ievÄrojamu autonomiju. 1370. gadÄ starp Hanzu un DÄniju tika noslÄgts Å trÄlzundes miera lÄ«gums, kas ievadÄ«ja Hanzas savienÄ«bas varas zenÄ«tu. 1628. gadÄ TrÄ«sdesmitgadu kara laikÄ Å trÄlzundi aplenca SvÄtÄs Romas impÄrijas Ä·eizara karaspÄks VallenÅ”teina vadÄ«bÄ, tomÄr ar DÄnijas un Zviedrijas atbalstu aplenkumu atsita. PÄc TrÄ«sdesmitgadu kara Å trÄlzunde bija Zviedrijas pakļautÄ«bÄ. 1678. gadÄ Skones kara laikÄ pilsÄtu ieÅÄma Brandenburgas karaspÄks, bet LielÄ Ziemeļu kara laikÄ 1715. gadÄĀ ā DÄnija. Napoleona karu laikÄ 1807. gadÄ pilsÄtu ieÅÄma franÄi, un pÄc VÄ«nes kongresa to pieŔķīra PrÅ«sijai.
Å trÄlzundes skats no putna lidojuma
_4.JPG)
Novadnieki
[labot | labot pirmkodu]Å trÄlzunde ir biologa HermaÅa Burmeistera (Hermann Burmeister, 1807-1892), vieglatlÄtes Zilkes Melleres (Silke Mƶller, 1964), Ä·Ä«miÄ·a KÄrļa Vilhelma Å Äles (1742ā1786) un aktrises Nadjas ÅŖlas (Nadja Uhl, 1972) dzimtÄ pilsÄta.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Q141265959; pÄrbaudes datums: 3 septembris 2026.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Å trÄlzunde.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Ozeaneum muzejs (vÄciski), (angliski), (poliski)
- Gorch Fock (vÄciski)
 | Å is ar VÄciju saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|