1780. gadi
| TūkstoŔgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
1780. gadi bija Gregora kalendÄra desmitgade, kas sÄkÄs 1780.Ā gada 1.Ā janvÄrÄ« un beidzÄs 1789.Ā gada 31.Ā decembrÄ«.
Å is ir laikposms, ko uzskatÄ«ja par pÄrejas posmu starp apgaismÄ«bas laikmetu un industriÄlo revolÅ«ciju, 1780. gados radÄs modernÄ filozofija. LÄ«dz ar astronomisko, tehnoloÄ£isko un politisko atklÄjumu un inovÄciju pieaugumu, piemÄram, UrÄna atklÄÅ”ana, Äuguna izmantoÅ”ana konstrukcijÄs, republikÄnisms un karstÄ gaisa baloni, 1780. gadi aizsÄka strauju globÄlÄs industrializÄcijas kustÄ«bu, atstÄjot pagÄtnÄ agrÄrÄs paražas.
Notikumi pasaulÄ
[labot | labot pirmkodu]1780. gads
[labot | labot pirmkodu]- 16. aprÄ«lisĀ ā nodibinÄta Minsteres UniversitÄte.
- 24. augustsĀ ā Francijas Luijs XVI atceļ spÄ«dzinÄÅ”anas izmantoÅ”anu atzÄ«Å”anÄs izspieÅ”anÄ.
- 28. novembrisĀ ā SanktpÄterburgÄ zibens izraisÄ«tÄ ugunsgrÄkÄ nodeg 11Ā 000 Äkas.[1]
- 29. novembrisĀ ā VÄ«nÄ pÄc 40 valdÄ«Å”anas gadiem mirst Austrijas Marija TerÄzija, un HÄbsburgu valdnieku pienÄkumus nodod viÅas ambiciozajam dÄlam Jozefam II, kurÅ” jau ir SvÄtÄs Romas imperators kopÅ” 1765. gada.
- LondonÄ uzcelts sÄkotnÄjais Craven Cottage stadions.
- LielbritÄnijas KaralistÄ iedzÄ«votÄju skaits sasniedz 9 miljonus.
1781. gads
[labot | labot pirmkodu]- 13. martsĀ ā astronoms sers Viljams HerÅ”els ar teleskopa palÄ«dzÄ«bu atklÄja planÄtu UrÄnu. SÄkotnÄji viÅÅ” to nosauca par Georgium Sidus (Džordža zvaigzne), par godu LielbritÄnijas karalim Džordžam III.
- 16. martsĀ ā Volfgangs Amadejs Mocarts ieradÄs VÄ«nÄ, kur nodzÄ«voja visu savu atlikuÅ”o mūžu.
- 10. aprÄ«lisĀ ā britu virsnieks ar zobenu sadÅ«ra 14 gadus veco, nÄkamo ASV prezidentu EndrÅ« Džeksonu, jo viÅÅ” atteicÄs tÄ«rÄ«t virsnieka zÄbakus; Å”is atgadÄ«jums viÅam atstÄja fiziskas un psiholoÄ£iskas rÄtas.[2]
- SvÄtÄs Romas imperators Jozefs II atcÄla dzimtbÅ«Å”anu.
- Å arls MesjÄ publicÄja galÄ«go MesjÄ kataloga versiju.
- KÄrlis Vilhelms Å Äle atklÄja volframu.
1782. gads
[labot | labot pirmkodu]- 19. aprÄ«lisĀ ā Džons Adamss panÄca, ka NÄ«derlandes Republika atzÄ«st ASV kÄ neatkarÄ«gu valdÄ«bu; Ŕīs vizÄ«tes laikÄ viÅÅ” arÄ« apsprieda piecu miljonu guldeÅu aizdevumu.
- 20. jÅ«nijsĀ ā baltgalvas Ärgli izvÄlÄjÄs par Amerikas Savienoto Valstu emblÄmu; tajÄ paÅ”Ä dienÄ KonfederÄcijas kongress pieÅÄma Amerikas Savienoto Valstu lielÄ zÄ«moga projektu.[3]
- jÅ«lijsĀ ā SvÄtÄs Romas imperatoru Jozefu II apmeklÄ Romas pÄvests Pijs VI.
- 14. decembrisĀ ā brÄļi MongolfjÄ pirmoreiz veica izmÄÄ£inÄjuma lidojumi ar gaisa balonu FrancijÄ; tas nolidoja gandrÄ«z 2Ā km.[4]
1783. gads
[labot | labot pirmkodu]- 20. janvÄrisĀ ā VersaļÄ, LielbritÄnijas Karaliste parakstÄ«ja provizoriskos miera lÄ«gumus ar Francijas Karalisti un SpÄnijas ImpÄriju.[5]
- 3. februÄrisĀ ā Amerikas Savienoto Valstu NeatkarÄ«bas karÅ”: LielbritÄnijas Karaliste atzina Amerikas Savienoto Valstu neatkarÄ«bu.
- 4. februÄrisĀ ā Amerikas Savienoto Valstu NeatkarÄ«bas karÅ”: LielbritÄnijas Karaliste oficiÄli paziÅoja, ka pÄrtrauks karadarbÄ«bu pret ASV.
- aprÄ«lisĀ ā Ä£enerÄlis Džordžs VaÅ”ingtons nosÅ«tÄ«ja vÄstuli 13 ASV KonfederÄcijas gubernatoriem par nÄcijas vajadzÄ«bÄm.[6]
- 8. aprÄ«lisĀ ā KatrÄ«nas II vadÄ«tÄ Krievijas ImpÄrija anektÄja Krimas hanisti, kas pastÄvÄja kopÅ” 1441. gada un bija Mongoļu Zelta Ordas vÄlÄ«na palieka.
- 8. jÅ«nijsĀ ā IslandÄ sÄkÄs vulkÄna Laki 8 mÄneÅ”us ilgais izvirdums, kas aizsÄka dabas katastrofu Ä·Ädi, kas pazÄ«stama kÄ MĆ³Ć°uharĆ°indin, nogalinot desmitiem tÅ«kstoÅ”u iedzÄ«votÄju visÄ EiropÄ, tostarp lÄ«dz 33% Islandes iedzÄ«votÄju, un izraisot plaÅ”u badu. Tas aprakstÄ«ts kÄ viena no "lielÄkajÄm vides katastrofÄm Eiropas vÄsturÄ".[7]
- 24. jÅ«lijsĀ ā starp Krievijas ImpÄriju un Kartli-Kahetijas Karalisti parakstÄ«ts Georgijevskas lÄ«gums, padarot Gruziju par Krievijas protektorÄtu.
- 3. septembrisĀ ā ParÄ«zes miera lÄ«gums: ParÄ«zÄ parakstÄ«ts lÄ«gums starp ASV un LielbritÄniju, formÄli izbeidzot Amerikas Savienoto Valstu NeatkarÄ«bas karu, kurÄ LielbritÄnija atzÄ«st ASV neatkarÄ«bu; un VersaÄ¼Ä parakstÄ«ti lÄ«gumi starp LielbritÄniju, Franciju un SpÄniju, izbeidzot karadarbÄ«bu ar Francijas un SpÄnijas aliansi.
- 19. decembrisĀ ā Viljams Pits JaunÄkais kļuva par LielbritÄnijas premjerministru.
- kontradmirÄlis Tomass Makenzijs Krievijas ImpÄrijas Krimas pussalÄ nodibinÄja Sevastopoles pilsÄtu.
1784. gads
[labot | labot pirmkodu]- 6. janvÄrisĀ ā Konstantinopoles lÄ«gums: OsmaÅu impÄrija piekrita Krievijas ImpÄrijas Ä«stenotajai Krimas aneksijai.[8]
- 15. janvÄrisĀ ā Henrija KavendiÅ”a raksts Londonas Karaliskajai biedrÄ«bai Experiments on Air atklÄja Å«dens sastÄvu.[9]
- 23. aprÄ«lisĀ ā KonfederÄcijas kongress pieÅÄma rÄ«kojumu par pÄrvaldÄ«bu, lai noteiktu vadlÄ«nijas, kÄ apvienot sÄkotnÄjos 13 Å”tatus Amerikas SavienotajÄs ValstÄ«s.[10]
- 16. augustsĀ ā LielbritÄnija izveidoja Å Å«bransvikas koloniju.
- 22. septembrisĀ ā Krievija izveidoja koloniju KodiakÄ, AļaskÄ.
- Bendžamins Franklins izgudroja bifokÄlÄs brilles.
1785. gads
[labot | labot pirmkodu]- 1. janvÄrisĀ ā LondonÄ izdots žurnÄla Daily Universal Register pirmais numurs, vÄlÄk pazÄ«stams kÄ The Times.
- 6. jÅ«lijsĀ ā KonfederÄcijas kongress vienbalsÄ«gi izvÄlÄjÄs dolÄru par ASV naudas vienÄ«bu.[11]
- 1. augustsĀ ā franÄu pÄtnieka Žana FransuÄ de LaperÅ«za flote atstÄja ParÄ«zi, lai apbrauktu apkÄrt pasaulei.
- 10. septembrisĀ ā ASV un PrÅ«sijas Karaliste parakstÄ«ja SadraudzÄ«bas un tirdzniecÄ«bas lÄ«gumu.[12]
- 11. decembrisĀ ā imperators Jozefs II izdeva ediktu, kas ierobežoja masonu ložas visÄ SvÄtÄ Romas impÄrijÄ. NevienÄ impÄrijas provincÄ, izÅemot VÄ«ni, BudapeÅ”tu un PrÄgu, nedrÄ«kstÄja bÅ«t vairÄk par vienu ložu.[13]
- Napoleons Bonaparts kļuva par leitnantu franÄu artilÄrijÄ.
1786. gads
[labot | labot pirmkodu]- 1. maijsĀ ā VÄ«nÄ notika Mocarta operas "Figaro kÄzas" pirmizrÄde.
- 1. augustsĀ ā KarolÄ«na HerÅ”ela atklÄja komÄtu, kļūstot par pirmo sievieti, kas Å”o paveikusi.
- 8. augustsĀ ā pirmo reizi sasniegta MonblÄna virsotne, to paveica Žaks Balmats un MiÅ”els Pakards.
- 17. augustsĀ ā FrÄ«driha II LielÄ brÄļadÄls FrÄ«drihs Vilhelms kļuva par PrÅ«sijas karali.
- 18. augustsĀ ā DÄnijas Karaliste (ieskaitot NorvÄÄ£iju) izveidoja seÅ”as tirdzniecÄ«bas apmetnes IslandÄ, izbeidzot DÄnijas un Islandes tirdzniecÄ«bas monopolu un nodibinot Reikjaviku.
- 23. oktobrisĀ ā ZviedrijÄ izveidota EsteÅ”undas apmetne.[14]
1787. gads
[labot | labot pirmkodu]- 11. janvÄrisĀ ā Viljams HerÅ”els atklÄja divus UrÄna pavadoÅusĀ ā TitÄniju un Oberonu.
- 3. martsĀ ā balsojot HarisbÄrgu apstiprinÄja par jauno PensilvÄnijas galvaspilsÄtu.[15]
- 10. augustsĀ ā Volfgangs Amadejs Mocarts pabeidza komponÄt serenÄdi Eine kleine Nachtmusik.
- 7. decembrisĀ ā DelavÄra ratificÄja konstitÅ«ciju un kļuva par pirmo ASV Å”tatu.
- 12. decembrisĀ ā PensilvÄnija kļuva par otro ASV Å”tatu.
- 18. decembrisĀ ā Å Å«džersija kļuva par treÅ”o ASV Å”tatu.
1788. gads
[labot | labot pirmkodu]- 2. janvÄrisĀ ā Džordžija kļuva par ceturto ASV Å”tatu.
- 9. janvÄrisĀ ā Konektikuta kļuva par piekto ASV Å”tatu.
- 26. janvÄrisĀ ā AustrÄlijas diena: 11 pirmÄs flotes kuÄ£i kapteiÅa Artura Filipa vadÄ«bÄ ienÄca Sidnejas lÄ«cÄ« (pie mÅ«sdienu Sidnejas), AustrÄlijÄ, kur viÅÅ” nolÄma izveidot LielbritÄnijas cietumu koloniju, kas bija pirmÄ pastÄvÄ«gÄ Eiropas apmetne Å”ajÄ kontinentÄ.
- 6. februÄrisĀ ā MasaÄÅ«setsa kļuva par sesto ASV Å”tatu.
- 9. februÄrisĀ ā Austrija iesaistÄ«jÄs Krievuāturku karÄ un uzbruka MoldÄvijai.
- 10. martsĀ ā LaperÅ«za ekspedÄ«cija dodas prom no Sidnejas lÄ«Äa uz Jaunkaledoniju, un vairs nekad nav redzÄti.
- 28. aprÄ«lisĀ ā MÄrilenda kļuva par septÄ«to ASV Å”tatu.
- 23. maijsĀ ā DienvidkarolÄ«na kļuva par astoto ASV Å”tatu.
- 21. jÅ«nijsĀ ā Å Å«hempŔīra kļuva par devÄ«to ASV Å”tatu.
- 25. jÅ«nijsĀ ā Virdžīnija kļuva par desmito ASV Å”tatu.
- 26. jÅ«lijsĀ ā Å ujorka kļuva par vienpadsmito ASV Å”tatu.
- 8. augustsĀ ā Francijas karalis Luijs XVI piekrita sasaukt Ä£enerÄlÅ”tatu sapulci 1789. gada maijÄ, iepriekÅ”Äjo reizi to sasauca 1614. gadÄ.
- 10. augustsĀ ā Volfgangs Amadejs Mocarts VÄ«nÄ pabeidz savu pÄdÄjo simfoniju, ko mÅ«sdienÄs dÄvÄ par 41. simfoniju.
- 6. decembrisĀ ā KrievuāaustrieÅ”uāturku karÅ”: OsmaÅu cietoksnis Ezi pÄc ilgstoÅ”a aplenkuma un ledus aukstas vÄtras (ā23Ā Ā°C) nonÄk krievu rokÄs.
- 14. decembrisĀ ā nomira SpÄnijas karalis Karloss III; tronÄ« kÄpa viÅa dÄls Karloss IV.
1789. gads
[labot | labot pirmkodu]- 7. janvÄrisĀ ā notika ASV prezidenta vÄlÄÅ”anas un PÄrstÄvju palÄtas vÄlÄÅ”anas.
- 23. janvÄrisĀ ā kÄ pirmÄ Romas katoļu koledža ASV dibinÄta Džordžtaunas UniversitÄte.
- 21. februÄrisĀ ā Zviedrijas karalis Gustavs III ievieÅ” SavienÄ«bas un droŔības likumu, Ä«stenojot apvÄrsumu Zviedrijas 70 gadus ilgajÄ parlamentÄrajÄ sistÄmÄ par labu absolÅ«tai monarhijai.[16]
- 6. aprÄ«lisĀ ā ASV SenÄts un PÄrstÄvju palÄta pirmo reizi tiekas kopÄ«gÄ sÄdÄ, un saskaita pirmo ASV prezidenta vÄlÄÅ”anu elektoru balsis: Ä£enerÄlis Džordžs VaÅ”ingtons ievÄlÄts kÄ prezidents, bet Džons Adamss kÄ viceprezidents.
- 7. aprÄ«lisĀ ā OsmaÅu sultÄna amatÄ Selims III nomainÄ«ja AbdulhamÄ«du I.
- 28. aprÄ«lisĀ ā notika dumpis uz kuÄ£a Bounty.
- 30. aprÄ«lisĀ ā Å ujorkas FederÄlajÄ zÄlÄ inaugurÄts Džordžs VaÅ”ingtons, kurÅ” sÄka savu pilnvaru termiÅu kÄ pirmais ASV prezidents.
- 5. maijsĀ ā FrancijÄ pirmo reizi 175 gadu laikÄ notika Ä£enerÄlÅ”tatu sapulce, ko uzskata par FranÄu revolÅ«cijas sÄkumu.
- 11. jÅ«lijsĀ ā Luijs XVI no amata atbrÄ«voja galveno ministru Žaku NekÄru.
- 14. jÅ«lijsĀ ā FranÄu revolÅ«cija: BastÄ«lijas ieÅemÅ”anaĀ ā ParÄ«zes pilsoÅi iebruka BastÄ«lijas cietoksnÄ« un atbrÄ«voja vienÄ«gos septiÅus ieslodzÄ«tos. Francijas laukos zemnieki uzbruka muižÄm.
- 4. augustsĀ ā FrancijÄ Satversmes sapulces locekļi nodeva zvÄrestu izbeigt feodÄlismu un atteikties no savÄm privilÄÄ£ijÄm.
- 21. augustsĀ ā ASV PÄrstÄvju palÄta pieÅÄma tiesÄ«bu bila priekÅ”likumu.[17]
- 26. augusts ā FrancijÄ Satversmes sapulce pasludinÄja "CilvÄka un pilsoÅa tiesÄ«bu deklarÄciju".
- 28. augusts ā Viljams HerÅ”els atklÄja Enceladu, vienu no Saturna pavadoÅiem.
- 2. septembris ā dibinÄts ASV Valsts kases departaments.
- 11. septembris ā Aleksandrs Hamiltons iecelts par pirmo ASV valsts kases sekretÄru.
- 21. novembris ā ZiemeļkarolÄ«na kļuva par 12. ASV Å”tatu.
- 11. decembris ā dibinÄta ZiemeļkarolÄ«nas UniversitÄte.
- KÄdžÄru dinastija nostiprinÄs kÄ valdnieki IrÄnÄ.
- vÄcu Ä·Ä«miÄ·is Martins Heinrihs Klaprots pÄtot urÄna piÄ·i atklÄja urÄnu.
- Tomass Džefersons atgriežoties no Eiropas, atveda uz ASV pirmo makaronu maŔīnu.
Notikumi LatvijÄ
[labot | labot pirmkodu]- 1781. gadsĀ ā J. F. Hartknoha izdevniecÄ«ba RÄ«gÄ publicÄja Imanuela Kanta darbu "TÄ«rÄ prÄta kritika".
- 1782. gadsĀ ā dibinÄts pirmais teÄtris BaltijÄĀ ā RÄ«gas pilsÄtas teÄtris.
- 1785. gadsĀ ā Ernests Johans BÄ«nemanis JelgavÄ palaida gaisa balonu.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Walford, Cornelius (redaktors). Ā«Fires, GreatĀ». The Insurance Cyclopeadia: Being an Historical Treasury of Events and Circumstances Connected with the Origin and Progress of Insurance. C. and E. Layton, 1876. 59.Ā lpp.
- ā William J. Bennett and John T.E. Cribb, The American Patriot's Almanac: Daily Readings on America (Thomas Nelson, Inc. 2013) p125
- ā Harper's Encyclopaedia of United States History from 458 A. D. to 1909, ed. by Benson John Lossing and, Woodrow Wilson (Harper & Brothers, 1910) p167
- ā Charles Coulston Gillispie. The Montgolfier Brothers and the Invention of Aviation, 1783-1784. Princeton University Press, 1983. 21.Ā lpp. ISBNĀ 0-691-08321-5.
- ā Cobbett, William (redaktors). The Parliamentary History of England: From the Earliest Period to Year 1803, Vol. XXIII: The Parliamentary Debates, 10 May 1782 to 1 December 1783. LondonĀ : T. C. Hansard, 1814. 346ā354.Ā lpp.
- ā Harper's Encyclopaedia of United States History from 458 A. D. to 1909, ed. by Benson John Lossing and Woodrow Wilson (Harper & Brothers, 1910) p167
- ā David Bressan. Ā«8, June 1783: The Laki eruptionsĀ». SkatÄ«ts: 2012. gada 30. aprÄ«lis.
- ā Christophe Koch, Maximillian Samson Friedrich Schoell. The revolutions of Europe; being an historical view of the European nations from the subversion of the Roman empire in the west to the abdication of Napoleon (angļu). Whittaker and Company, 1839. 163.Ā lpp.
- ā Cavendish, Henry (1784). "Experiments on Air". Philosophical Transactions of the Royal Society of London 75: 372ā384. Bibcode 1785RSPT...75..372C. doi:10.1098/rstl.1785.0023. JSTORĀ 106582.
- ā Charles Kettleborough, Ph.D., Constitution Making in Indiana: A Source Book of Constitutional Documents, with Historical Introduction and Critical Notes (Indiana Historical Commission, 1916) p3
- ā David C. Harper, ed., 2011 North American Coins and Prices (Krause Publications, 2010) p9
- ā "The Role of Political Revolution in the Theory of International Law", by Theodor Schweisfurth, in The Structure and Process of International Law: Essays in Legal Philosophy, Doctrine and Theory, ed. by R. St.J. Macdonald and Douglas M. Johnston (Martinus Nijhoff, 1986) p913
- ā Jasper Ridley, The Freemasons: A History of the World's Most Powerful Secret Society (Skyhorse Publishing, 2011)
- ā Lennart Sundstrƶm. Ā«Fƶreningen Gamla ĆstersundĀ» (zviedru). LƤnstidningen Ćstersund, 2013. gada 5. novembris. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2018. gada 10. septembris. SkatÄ«ts: 2018. gada 10. septembris.
- ā Burton Alva Konkle, George Bryan and the Constitution of Pennsylvania, 1731-1791 (William J. Campbell publishing, 1922) p299
- ā Dick Harrison. Ā«RĆ„det som fƶll offer fƶr gustavianska envƤldetĀ» (zviedru). Svenska Dagbladet, 2020. gada 11. janvÄris. SkatÄ«ts: 2024. gada 9. novembris.
- ā Barry Adamson. Freedom of Religion, the First Amendment, and the Supreme Court: How the Court Flunked History. Pelican Publishing, 2008. 93.Ā lpp. ISBNĀ 9781455604586.
 | Å is ar vÄsturi saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |