1971. gads LatvijÄ
| PasaulÄ: | 1968Ā 1969Ā 1970Ā -Ā 1971Ā -Ā 1972Ā 1973Ā 1974 |
| LatvijÄ: | 1968Ā 1969Ā 1970Ā -Ā 1971Ā -Ā 1972Ā 1973Ā 1974 |
| LaikapstÄkļi: | 1968Ā 1969Ā 1970Ā -Ā 1971Ā -Ā 1972Ā 1973Ā 1974 |
| SportÄ: | 1968Ā 1969Ā 1970Ā -Ā 1971Ā -Ā 1972Ā 1973Ā 1974 |
| Kino: | 1968Ā 1969Ā 1970Ā -Ā 1971Ā -Ā 1972Ā 1973Ā 1974 |
Å ajÄ lapÄ ir apkopoti 1971. gada notikumi Latvijas teritorijÄ. TÄ atradÄs PSRS sastÄvÄ kÄ Latvijas PSR.
Notikumi
[labot | labot pirmkodu]- VisÄ Padomju SavienÄ«bÄ, tai skaitÄ Latvijas PSR tika pÄrkÄrtota pasta sistÄma, ievieÅ”ot seÅ”ciparu pasta indeksus.[P 1]
- AizsÄkÄs studentu celtnieku vienÄ«bu kustÄ«ba.
FebruÄris
[labot | labot pirmkodu]- 25.ā26. februÄris ā notika Latvijas KomunistiskÄs partijas (LKP) 21. kongress.[1]
Maijs
[labot | labot pirmkodu]- PSRS sievieÅ”u basketbola komanda debitÄja Uļjana Semjonova, Pasaules ÄempionÄts basketbolÄ sievietÄm Sanpaulu, BrazÄ«lijÄ kļūstot par rezultatÄ«vÄko spÄlÄtÄju (144 punkti 7 spÄlÄs).
Septembris
[labot | labot pirmkodu]- 20. septembris ā uz vairÄku rÅ«pnÄ«cu bÄzes izveido ražoÅ”anas apvienÄ«bu "Alfa", kurÄ lÄ«dz pat 1991. gadam strÄdÄja 12 000 strÄdnieku. "AlfÄ" ražoja tranzistorus, pusvadÄ«tÄja diodes un dažÄdas integrÄlÄs shÄmas.
NezinÄms datums
[labot | labot pirmkodu]- Tika dibinÄta Latvijas Radio bÄrnu popgrupa "DzeguzÄ«te".
- RÄ«gas maizes kombinÄts sÄka ražot saldÄs kukurÅ«zas nÅ«jiÅas.[2]
- RÄ«gas piena kombinÄtÄ darbu uzsÄka pirmÄ saldÄjuma fabrika LatvijÄ.[3]
- LiepÄjas koncertestrÄdÄ "PÅ«t vÄjiÅi" gadskÄrtÄjÄ estrÄdes mÅ«zikas festivÄlÄ "LiepÄjas dzintars" panÄkumus guva A. Popova RÄ«gas radiorÅ«pnÄ«cas vokÄli instrumentÄlais ansamblis "Menuets".[2]
- Apvienojot Aleksandra Popova vÄrdÄ nosaukto RÄ«gas radiorÅ«pnÄ«cu (RRR) kÄ galveno uzÅÄmumu, RÄ«gas elektromehÄnisko rÅ«pnÄ«cu (REMR), Kandavas radiorÅ«pnÄ«cu un konstruktoru biroju "OrbÄ«ta", tika izveidots uzÅÄmums "Radiotehnika".
- Dobeles rajona TÄrvetes ainavu parkÄ tika uzstÄdÄ«tas Bauskas koktÄlnieka KriÅ”jÄÅa KÅ«ras veidotÄs koka skulptÅ«ras.
- RÄ«gas autobusu parks no UngÄrijas saÅÄma 1+4 autobusus Ikarus 250 sarkanÄ krÄsÄ. Tie bija principiÄli jauni modeļi ar 62 sÄdvietÄm.
- Tika elektrificÄts dzelzceļa posms lÄ«dz Zvejniekciemam.[4]
Kultūra
[labot | labot pirmkodu]MÄkslas filmas
[labot | labot pirmkodu]- "PilsÄta zem liepÄm" (režisors Aloizs BrenÄs)
- "Meldru mežs" (režisors Äriks LÄcis)
- "NÄves ÄnÄ" (režisors GunÄrs Piesis)
- "Kara ceļa mantinieki" (režisors Varis KrÅ«miÅÅ”)
- "TauriÅdeja" (režisors Oļģerts Dunkers)
- "ApprecÄjÄs vecÄ«tis ar veÄiÅu savu" (režisors Garkins Arazjans)
- "SalÄtiÅÅ”" (režisors Varis Brasla)
- "Egle rudzu laukÄ" (režisors Imants Krenbergs)
DzimuŔi
[labot | labot pirmkodu]- 7. janvÄris ā Andrejs Sipailo, futbola tiesnesis
- 10. februÄris ā Ints DÄlderis, mÅ«ziÄ·is un politiÄ·is
- 23. marts ā Andrejs IgnatoviÄs, hokejists
- 27. marts ā Vinets Veldre, politiÄ·is
- 3. aprÄ«lis ā VitÄlijs Astafjevs (ŠŠøŃŠ°Š»ŠøŠ¹ ŠŃŃŠ°ŃŃŠµŠ²), futbolists
- 9. aprÄ«lis ā Andis CaunÄ«tis, politiÄ·is
- 10. aprÄ«lis ā Ineta Freidenfelde, mÄksliniece
- 23. aprÄ«lis ā Gints Bude, modes dizainers
- 11. maijs ā Normunds Miezis, Å”ahists
- 15. maijs ā Kaspars Balodis, tiesnesis
- 4. jÅ«nijs ā JÄnis PurviÅÅ”, horeogrÄfs
- 28. jÅ«nijs ā UÄ£is BrÅ«velis, soļotÄjs
- 19. jÅ«lijs ā Oskars KastÄns, žurnÄlists un politiÄ·is
- 5. augusts ā Valdis Dombrovskis, fiziÄ·is, ekonomists un politiÄ·is
- 15. augusts ā Inese LaizÄne, aktrise un politiÄ·e
- 7. augusts ā ArtÅ«rs ZakreÅ”evskis, futbolists
- 15. augusts ā Inese LaizÄne, aktrise un politiÄ·e (mirusi 2024. gadÄ)
- 4. septembris ā Normunds Rutulis, dziedÄtÄjs, producents, dziesmu autors, radio un TV raidÄ«jumu vadÄ«tÄjs
- 24. septembris ā Juris LujÄns, politiÄ·is
- 23. oktobris ā ValentÄ«ns LobaÅovs (ŠŠ°Š»ŠµŠ½ŃŠøŠ½ ŠŠ½Š°ŃŠ¾Š»ŃŠµŠ²ŠøŃ ŠŠ¾Š±Š°Š½ŃŠ²), futbolists
- 27. novembris ā Ilze ViÅÄ·ele, politiÄ·e
- 14. decembris ā Agnese ZeltiÅa, teÄtra, kino un televÄ«zijas aktrise, modele
- 19. decembris ā JÄnis Vinters, motosportists
MiruŔi
[labot | labot pirmkodu]- 22. novembris ā JÄkabs PrÄ«manis, latvieÅ”u medicÄ«nas profesors (dzimis 1892. gadÄ)
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Piezīmes un atsauces
[labot | labot pirmkodu]Piezīmes
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā PÄteris JÄrÄns (redaktors). RÄ«ga: enciklopÄdija. RÄ«gaĀ : GalvenÄ enciklopÄdiju redakcija, 1988. 767.Ā lpp.
- 1 2 "XX Gadsimts Post Scriptum", 9. sÄrija (1971-1972)
- ā Ā«RÄ«gas piena kombinÄts: VÄstureĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2010.Ā gada 14.Ā jÅ«nijÄ. SkatÄ«ts: 2010.Ā gada 21.Ā aprÄ«lÄ«.
- ā Latvijas (Baltijas) dzelzceļa izveidoÅ”ana un attÄ«stÄ«ba PSRS 1945. - 1991. gadÄ ArhivÄts 2016.Ā gada 10.Ā martÄ, Wayback Machine vietnÄ., ldz.lv
 | Å is ar vÄsturi saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |