1984. gads Latvijā

Pasaulē:	1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987
Latvijā:	1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987
Laikapstākļi:	1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987
Sportā:	1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987
Kino:	1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987

Šajā lapā ir apkopoti 1984. gada notikumi Latvijas teritorijā. Tā atradās PSRS sastāvā kā Latvijas PSR.

Notikumi

Tika uzsākta vispārizglītojošo un profesionāli tehnisko skolu reforma.^[1]

Aprīlis

14. aprīlis — Boriss Pugo tika iecelts par Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru, nomainot šajā amatā Augustu Vosu.

Maijs

14. maijs — 10 sieviešu slepkavam Staņislavam Rogaļevam tika izpildīts nāvessods nošaujot.

Jūlijs

30. jūlijs — sabruka Krimuldas gājēju tilts, nogalinot 6 cilvēkus.^[2]

Oktobris

7. oktobris — notika tradicionālais skrējiens pa Rīgas ielām "Rīga-84". Sporta pasākums, kas veltīts PSRS Konstitūcijas dienai, un 40. gadadienai, kopš Rīga atbrīvota no vācu fašistiskajiem iebrucējiem. Skrējiens sākās pulksten 12 Komjaunatnes krastmalā. Tālākais maršruts virzījās pa V. Lāča, Kirova, Ļeņina ielām (līdz Fiziskās kultūras institūtam).^[3] Dalībnieki pēc savām spējām varēja veikt vai nu 4, 6, vai 9 km distanci bez laika kontroles. 9 km distanci varēja veikt arī ar laika kontroli.^[4]
12. oktobris — Rīgā tika atklāts 4. tramvaju maršruts no Centra uz Imantu.^[5]

Kultūra

Mākslas filmas

"Parāds mīlestībā" (režisors Varis Brasla)
"Aveņu vīns" (režisors Arvīds Krievs)
"Vajadzīga soliste" (režisors Genādijs Zemels)
"Kad bremzes netur" (režisors Gunārs Cilinskis)
"Fronte tēva pagalmā" (režisors Ēriks Lācis)

Dokumentālās filmas

"Līdz bīstamai robežai" (režisors Hercs Franks)

Dzimuši

2. februāris — Jenny May (Maija Stuģe), dziedātāja
11. februāris — Elizabete Lindemane, režisore un aktrise
16. februāris — Olga Kazaka, sabiedrisko attiecību speciāliste un komunikācijas zinātniece
20. februāris — Raivis Broks, bobslejists
2. marts — Goran Gora (Jānis Holšteins-Upmanis), mūziķis
20. marts — Dita Krūmberga, basketboliste
28. marts — Daumants Dreiškens, bobslejists
31. marts — Martins Dukurs, skeletonists
10. aprīlis — Dons (Arturs Šingirejs), dziedātājs
12. aprīlis — Aleksandrs Jerofejevs, hokejists
23. aprīlis — Viktorija Nazarova, basketboliste
28. aprīlis — Raimonds Gabrāns, basketbolists
7. jūlijs — Inna Žolneroviča, vieglatlēte, skrējēja
30. jūlijs — Anda Eibele, basketboliste
10. augusts — Vladimirs Volkovs, futbolists
21. augusts — Vestards Šimkus, pianists
31. augusts — Guntars Silagailis, futbolists
19. septembris — Edvards Smiltēns, jurists un politiķis
24. septembris — Artjoms Gončars, futbolists
1. oktobris:
- Zanda Martena (Zanda Martens), latviešu izcelsmes Vācijas politiķe un juriste
- Elmārs Seņkovs, režisors, pedagogs
6. oktobris — Krišjānis Kļaviņš, sporta žurnālists
10. oktobris — Mārtiņš Kukulis, bokseris
15. oktobris — Artūrs Štālbergs, basketbolists
10. novembris — Mihails Arhipovs, bobslejists
26. novembris — Gerda Krūmiņa, biatloniste
27. novembris — Ieva Veinberga, basketboliste
7. decembris — Reinis Sējāns, mūziķis
10. decembris — Zane Eglīte, basketboliste

Miruši

5. janvāris — Augusts Annuss, latviešu mākslinieks (dzimis 1893. gadā)
1. februāris — Egons Beseris, aktieris (dzimis 1932. gadā)
10. februāris — Alma Ābele, aktrise (dzimusi 1907. gadā)
14. aprīlis — Aleksandrs Rācenis, virsnieks, arhitekts (dzimis 1899. gadā)
9. maijs — Harijs Misiņš, aktieris, režisors (dzimis 1917. gadā)
23. jūnijs — Jānis Pauļuks, gleznotājs (dzimis 1906. gadā)
29. jūlijs — Jānis Mūrnieks, kinooperators (dzimis 1947. gadā)
5. augusts — Miķelis Fišers, operdziedātājs (dzimis 1915. gadā)
20. augusts — Arnolds Tauriņš, futbolists (dzimis 1905. gadā)
5. septembris — Artūrs Frinbergs, operdziedātājs (dzimis 1916. gadā)
6. septembris — Zigfrīds Solmanis, šahists (dzimis 1913. gadā)
15. septembris — Benita Ozoliņa, aktrise (dzimusi 1903. gadā)
29. septembris — Ārija Elksne, dzejniece (dzimusi 1928. gadā)
19. oktobris — Antonija Jansone, aktrise (dzimusi 1904. gadā)

Skatīt arī

Atsauces

↑ Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 768. lpp.
↑ "Kā sagāzās gājēju tilts Krimuldā". Diena. 1999. gada 20. martā. Atjaunināts: 2018. gada 18. augustā.
↑ Valsts autoinspekcija ziņo. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 229, 05.10.1984.
↑ 7. oktobrī — visi uz starta! Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 229, 05.10.1984.
↑ Laikraksts "Rīgas Balss", Sestdiena 1984. gada 13. oktobris.

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Pēteris Jērāns (redaktors). Rīga: enciklopēdija. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. 768. lpp.

[2] "Kā sagāzās gājēju tilts Krimuldā". Diena. 1999. gada 20. martā. Atjaunināts: 2018. gada 18. augustā.

[3] Valsts autoinspekcija ziņo. Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 229, 05.10.1984.

[4] 7. oktobrī — visi uz starta! Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 229, 05.10.1984.

[5] Laikraksts "Rīgas Balss", Sestdiena 1984. gada 13. oktobris.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

Pasaulē:	1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987
Latvijā:	1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987
Laikapstākļi:	1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987
Sportā:	1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987
Kino:	1981 1982 1983 - 1984 - 1985 1986 1987