CERN
KoordinÄtas: 46°14ā²3ā³N 6°3ā²19ā³E / 46.23417°N 6.05528°E
|
| |
|
Dalībvalstis | |
| Izveidots | 1954. gada 29. septembrī |
|---|---|
| GalvenÄĀ mÄ«tne |
|
Dalībnieki | 24 dalībvalstis |
OficiÄlÄsĀ valodas | angļu, franÄu |
Ä¢enerÄldirektors | Fabiola Džianoti |
| Tīmekļa vietne | cern.ch |
Eiropas kodolpÄtÄ«jumu organizÄcija (franÄu: Organisation EuropĆ©enne pour la Recherche NuclĆ©aire, angļu: European Organization for Nuclear Research), plaÅ”Äk pazÄ«stama kÄ CERN, ir starptautiska organizÄcija, kas nodarbojas galvenokÄrt ar daļiÅu fizikas pÄtÄ«jumiem. Atrodas uz Francijas un Å veices robežas, galvenais birojs atrodas MerÄnÄ, ŽenÄvas kantonÄ. 1954.Ā gada 29.Ā septembrÄ« to dibinÄja 12 Eiropas valstis.
2024. gadÄ organizÄcijÄ bija 24 dalÄ«bvalstis (23 Eiropas valstis un IzraÄla).[1] Latvija[2][3] un deviÅas citas valstis asociÄto valstu statusÄ (BrazÄ«lija, HorvÄtija, Indija, Kipra, Lietuva, PakistÄna, SlovÄnija, Turcija, Ukraina), pie kam divas asociÄtÄs valstis pirmsdalÄ«bvalsts statusÄ (Kipra un SlovÄnija). NovÄrotÄju statuss (observers) bija trim valstÄ«m ā ASV, JapÄnai un Krievijai, ā, kÄ arÄ« trim organizÄcijÄm: UNESCO, Eiropas Komisijai, Apvienotajam kodolpÄtÄ«jumu institÅ«tam (ŠŠ±ŃŠµŠ“ŠøŠ½ŃŠ½Š½Ńй инŃŃŠøŃŃŃ ŃŠ“ŠµŃŠ½ŃŃ ŠøŃŃŠ»ŠµŠ“ований, Dubna, Krievija).[4] SakarÄ ar Krievijas iebrukumu UkrainÄ 2024. gada 27. jÅ«nijÄ beidza darboties CERN lÄ«gumi ar Baltkrieviju, bet novembrÄ« ar Krieviju.[5]
CERN galvenais uzdevums ir nodroÅ”inÄt daļiÅu paÄtrinÄtÄjus un citu infrastruktÅ«ru augsto enerÄ£iju fizikas pÄtÄ«jumiem. CERN atrodas liels datoru centrs, kas veic eksperimentos iegÅ«to datu apstrÄdi. Å eit ir radÄ«ts vispasaules tÄ«meklis.
ZinÄtniskie sasniegumi
[labot | labot pirmkodu]- 1973. gadÄ Gargameles pÅ«slīŔu kamerÄ atklÄtas neitrÄlÄs strÄvas.[6]
- 1983. gadÄ atklÄti W un Z bozoni UA1 un UA2 eksperimentos.[7]
- 1989. gadÄ noteikts vieglo neitrÄ«no saimju skaits LielajÄ elektronuāpozitronu paÄtrinÄtÄjÄ (LEP), darbojoties Z bozonu maksimumÄ.
- 1995. gadÄ izveidoti pirmie antiÅ«deÅraža atomi PS210 eksperimentÄ.[8]
- 1999. gadÄ atklÄts tieÅ”s CP pÄrkÄpums NA48 eksperimentÄ.[9]
- 2010. gadÄ izdalÄ«ti 38 antiÅ«deÅraža atomi.[10]
- 2012. gadÄ atklÄts Higsa bozons.[11]
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā CERN welcomes Estonia as its 24th Member State ArhivÄts 2024.Ā gada 10.Ā oktobrÄ«, Wayback Machine vietnÄ. 30 August, 2024
- ā Ā«ValdÄ«ba atbalsta Latvijas kļūŔanu par Eiropas KodolpÄtÄ«jumu organizÄcijas (CERN) asociÄto valstiĀ». IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrija. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2019.Ā gada 27.Ā jÅ«lijÄ. SkatÄ«ts: 2019.Ā gada 27.Ā jÅ«lijÄ.
- ā Latvia becomes Associate Member State of CERN 2 August, 2021
- ā Ā«Associate & Non-Member State RelationsĀ». CERN.
- ā Latvija apÅÄmusies 2027. gadÄ kļūt par Eiropas KodolpÄtÄ«jumu organizÄcijas pilntiesÄ«gu dalÄ«bvalsti lsm.lv 2024. gada 1. oktobrÄ«
- ā Ā«CERN.chĀ» (angliski). Public.web.cern.ch. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2010-11-16. SkatÄ«ts: 2010-11-20.
- ā Ā«CERN.ch LaĀ» (angliski). Public.web.cern.ch. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2013-01-05. SkatÄ«ts: 2010-11-20.
- ā Ā«CERN.chĀ» (angliski). Public.web.cern.ch. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2012-12-13. SkatÄ«ts: 2010-11-20.
- ā "V. Fanti et al." (angliski). Physics Letters B 465: 335. 1999. arXiv:hep-ex/9909022. Bibcode 1999PhLB..465..335F. doi:10.1016/S0370-2693(99)01030-8.
- ā Ā«Antihydrogen isolationĀ» (angliski). CNN. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2011.Ā gada 28.Ā jÅ«nijÄ. SkatÄ«ts: 2011.Ā gada 21.Ā maijÄ.
- ā Ā«Higgs boson-like particle discovery claimed at LHCĀ». BBC. SkatÄ«ts: 2013.Ā gada 8.Ā oktobrÄ«.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: CERN.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- VisuotinÄ lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
| Å is ar organizÄcijÄm saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|