DemokrÄtija
| Politika |
|---|
 |
| Veidi |
| LikumdoŔana un tiesību akti |
| PolitiskÄs iekÄrtas |
| Norises |
| ZinÄtne |
DemokrÄtija (grieÄ·u: Ī“Ī·Ī¼ĪæĪŗĻĪ±ĻĪÆĪ±, demokratĆa; Ī“įæĪ¼ĪæĻ, dįŗ½mos ā ātautaā, ĪŗĻĪ¬ĻĪæĻ, krĆ”tos ā āvaraā) ir valsts pÄrvaldes forma, kurÄ varu Ä«steno tauta (tieÅ”Ä demokrÄtija) vai tÄs ievÄlÄti pÄrstÄvji (pÄrstÄvnieciskÄ demokrÄtija). PÄrstÄvnieciskÄ demokrÄtija bieži vien ir saistÄ«ta ar republiku. DemokrÄtiskÄ valstÄ« katram pilsonim ir tiesÄ«bas piedalÄ«ties savas valsts pÄrvaldÄ«Å”anÄ, un tas ir izdarÄms balsojot vÄlÄÅ”anÄs. AtseviŔķu valstij svarÄ«gu lÄmumu vai likumu pieÅemÅ”anÄ vai grozÄ«Å”anÄ iespÄjams arÄ« visu pilsoÅu balsojums (referendums). MÅ«sdienÄs pastÄv galvenokÄrt pÄrstÄvnieciskÄ demokrÄtija, kad tauta ievÄl pÄrstÄvjus, kas gatavo un pieÅem lÄmumus tÄs vÄrdÄ.
ValstÄ«, pastÄvot demokrÄtijai, procesus kontrolÄ pilsoniskÄ sabiedrÄ«ba, valsts garantÄ pilsoniskÄs sabiedrÄ«bas suverenitÄti un nodroÅ”ina tÄs iekÅ”Äjo pretrunu risinÄÅ”anas atklÄtumu un tiesiskumu. DemokrÄtijas divi svarÄ«gÄkie principi ir vienlÄ«dzÄ«ba un brÄ«vÄ«ba.[1]
DemokrÄtijas veidi
[labot | labot pirmkodu]PasaulÄ izplatÄ«tÄkais demokrÄtijas veids ir pÄrstÄvnieciskÄ demokrÄtija. PastÄv arÄ« citi demokrÄtijas veidi, kÄ tieÅ”Ä demokrÄtija, liberÄlÄ demokrÄtija, radikÄlÄ demokrÄtija, sociÄlÄ demokrÄtija, totalitÄrÄ demokrÄtija un citi demokrÄtijas veidi.
PÄrstÄvnieciskÄ demokrÄtija
[labot | labot pirmkodu]PÄrstÄvnieciskÄ jeb reprezentatÄ«vÄ demokrÄtija nozÄ«mÄ, ka pilsoÅi balso par noteiktiem cilvÄkiem un politiskÄm partijÄm, lai tie viÅus pÄrstÄvÄtu un pieÅemtu valstij nozÄ«mÄ«gus lÄmumus.
TieÅ”Ä demokrÄtija
[labot | labot pirmkodu]TieÅ”ajÄ demokrÄtijÄ valstij visus svarÄ«gos lÄmumus Ä«steno tauta. TieÅ”Ä demokrÄtija bija populÄra SenÄs GrieÄ·ijas pilsÄtvalstÄ« AtÄnÄs. MÅ«sdienÄs tieÅ”Äs demokrÄtijas iezÄ«mes ir atrodamas Å veices kantonos ApencellÄ-InnderrodenÄ un GlarusÄ.[2]
DemokrÄtijas vÄsture
[labot | labot pirmkodu]DemokrÄtijas pirmsÄkumi ir meklÄjami pirmajos valstiskajos veidojumos SenajÄ GrieÄ·ijÄ aptuveni 6. gadsimtÄ p.m.Ä.[3] SenajÄ GrieÄ·ijÄ dominÄja tieÅ”Ä demokrÄtija, kad visus nozÄ«mÄ«gos lÄmumus pieÅÄma un Ä«stenoja tauta. Tika rÄ«kotas tautas sapulces, kurÄ ikvienam pilsons, kas vecÄks par 20 gadiem, varÄja balsot. Tautas sapulcÄs tika pieÅemti likumi, rÄ«kojÄs ar valsts kasi, pieteica karus un pasludinÄja mieru. Ja konkrÄts lÄmums ieguva balsu vairÄkumu, tas tika Ä«stenots.
17. un 18. gadsimtÄ izveidojÄs jauns demokrÄtijas modelis ā aizsardzÄ«bas demokrÄtija, kas stipri atŔķīrÄs no SenajÄ GrieÄ·ijÄ piekoptÄ demokrÄtijas veida. TajÄ uzsvars tika likts uz katra indivÄ«da brÄ«vÄ«bas palielinÄÅ”anu un tÄs mÄrÄ·is bija dot cilvÄkiem dzÄ«vot tÄ, kÄ viÅi to vÄlas. Viens no Ŕī modeļa lielÄkajiem aizstÄvjiem bija angļu filozofs Džons Loks.
MÅ«sdienÄs dominÄjoÅ”Ä demokrÄtijas forma ir pÄrstÄvnieciskÄ demokrÄtija, kad pilsoÅi ievÄl noteiktas politiskÄs partijas, kas pÄrstÄv viÅu intereses.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«Democracy Vs. RepublicĀ» (angliski). Buzzle.com. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2011-10-02. SkatÄ«ts: 2011-09-01.
- ā Vincent Golay and Mix et Remix, Swiss political institutions, Ćditions loisirs et pĆ©dagogie, 2008. ISBN 978-2-606-01295-3.
- ā Ā«Fast facts on politicsĀ» (angliski). didyouknow.org. SkatÄ«ts: 2011-11-15.[novecojusiĀ saite]
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: DemokrÄtija.
 | Å is ar politiku saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|