Pāriet uz saturu

Esperansa

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Argentīnas polārstaciju Antarktikā. Par salu Indijas okeānā skatīt rakstu Mariona sala.
Esperansa
Base AntƔrtica Esperanza
Esperansa (Antarktīda)
Esperansa
Esperansa
Valsts piederība Karogs: Argentīna Argentīna
Koordinātas: 63°23′54″S 56°59′46″W / 63.39833°S 56.99611°W / -63.39833; -56.99611Koordinātas: 63°23′54″S 56°59′46″W / 63.39833°S 56.99611°W / -63.39833; -56.99611
Novietojums Triniti pussala
Stacijas tips vissezonas
Atvērta 1952.Ā g.
Pieder IAA
Personāls vasarā 142
Personāls ziemā 66
Augstums v.j.l. 25Ā m
Vidējā gada t° -5,5 °C
Minimālā t° -35 °C
Esperansa Vikikrātuvē

Esperansa (spāņu: Base AntĆ”rtica Esperanza) ir ArgentÄ«nas vissezonas polārstacija AntarktÄ«dā. Stacija vai formāli tās daļa Fortina Sarhento Kabrala (FortĆ­n Sargento Cabral) ir viena no divām civilajām apdzÄ«votajām vietām Antarktikā (otra ir Čīles bāze Vilja las Estreljasa Karaļa Džordža salā). Izvietota Fokas ragā Čosas līča rietumu krastā Esperansas (Hopa) līča piekrastē Triniti pussalas austrumu galā.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

1952. gada janvārÄ« uz Grundena klints Čosas līča austrumos ArgentÄ«nas hidroloÄ£ijas dienests ierÄ«kota Esperansas bāku.[1] 1952. gada 17. decembrÄ« līča rietumu piekrastē tika izveidota Esperansas armijas bāze (Base de EjĆ©rcito Esperanza), kuras nosaukums tika aizgÅ«ts no Hopa līča spāniskā nosaukuma — ā€˜CerÄ«ba’.[2]

1976. gada 28. februārÄ« Esperansas stacijā tiek atklāta AsÄ«zes Svētā Franciska kapela, kas ir pirmā katoļu sakrālā celtne Antarktikā. 1978. gada 7. janvārÄ« argentÄ«nieÅ”u armijas pulkveža sievai piedzimst dēls Emilio Markoss Palma, kas kļūst par pirmo kontinentālajā AntarktÄ«da dzimuÅ”o cilvēku. Tajā paŔā gadā stacijā tiek atklāta skola Julio Argentino Roca, kas 1997. gadā iegÅ«st pastāvÄ«gas skolas statusu.

1990. gadā staciju pārņem Argentīnas Antarktikas institūts un tā iegūst tagadējo nosaukumu.[3]

Struktūra

[labot | labot pirmkodu]

Stacija sastāv no 43 bÅ«vēm ar kopējo platÄ«bu 3744 m². Polārajās ziemās stacijā uzturas 60—80 cilvēku ,bet vasarā — ap 150. Papildus staciju katru sezonu apmeklē ap 1100 tÅ«ristu. Galvenās pētniecÄ«bas nozares ir meteoroloÄ£ija, glacioloÄ£ija, jÅ«ras bioloÄ£ija un seismoloÄ£ija. Pie stacijas pieder arÄ« 18 apkaimē izbÅ«vētās patversmes (refugio): General MartĆ­n Miguel de Güemes, Cristo Redentor, Antonio Moro, Libertador General San MartĆ­n, San Roque, Florentino Ameghino, Sargento Cabral, General Pedernera, Abrazo de MaipĆŗ, InfanterĆ­a Argentina, Independencia Argentina, Paso del Medio, Kurtzman, Islas Malvinas, Choza de los suecos.

Stacijas darbinieku un apmeklētāju rīcībā ir hospitālis, interneta un telefona sakari, satelīttelevīzija, skola, civilais reģistrs, katoļu kapela, darbojas vietējā radiostacija LRA 36 Radio Nacional.

Stacijas teritorijā atrodas 1903. gadā zviedru ekspedÄ«cijas dalÄ«bnieku sakrautā akmens bÅ«da, kam pieŔķirts vēstures pieminekļa statuss.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Ā«Servicio de HidrografĆ­a Naval. Faro EsperanzaĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2011.Ā gada 3.Ā septembrÄ«. SkatÄ«ts: 2011.Ā gada 3.Ā septembrÄ«.
  2. ↑ Ā«Fundaciòn Marambio. Base AntĆ”rtica EsperanzaĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2013.Ā gada 20.Ā janvārÄ«. SkatÄ«ts: 2012.Ā gada 20.Ā novembrÄ«.
  3. ↑ Ā«Republica Argentina. Plan anual AntĆ”rtico 2011 cientĆ­fico, tĆ©cnico y de serviciosĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2011.Ā gada 25.Ā janvārÄ«. SkatÄ«ts: 2011.Ā gada 25.Ā janvārÄ«.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]