Gothards Ketlers
| Gothards Ketlers Gotthard von Kettler | |
|---|---|
 | |
| Livonijas ordeÅa mestrs | |
|
AmatÄ ap 1559.Ā gada 15.Ā septembriĀ āĀ 1562.Ā gada 5.Ā marts | |
| PriekŔtecis | Vilhelms Firstenbergs |
| Livonijas vietvaldis | |
|
AmatÄ 1562.Ā gada 5.Ā martsĀ āĀ 1566.Ā gada 26.Ā decembris | |
| PÄctecis | JÄnis HodkeviÄs |
| Kurzemes un Zemgales hercogs | |
|
AmatÄ 1562.Ā gada 5.Ā marts (1566.Ā gada 26.Ā decembris)Ā āĀ 1587.Ā gada 17.Ā maijs | |
| PÄctecis |
Vilhelms Ketlers Frīdrihs Ketlers |
|
| |
| DzimŔanas dati |
1517.Ā gada 2.Ā februÄrÄ« pie Anrehtes VestfÄlenÄ |
| MirŔanas dati |
1587. gada 17.Ā maijÄ (70Ā gaduĀ vecumÄ) Jelgava, .svg){kind=small} Kurzemes un Zemgales hercogiste (tagad  Ā Latvija) |
| ApglabÄts | Jelgavas pils kapenÄs, Jelgava |
| Dinastija | Ketleru dinastija |
| TÄvs | Gothards Ketlers no Melrihas |
| MÄte | Sofijas no Neselrodas |
| DzÄ«vesbiedrs(-e) | MÄklenburgas Anna |
| BÄrni |
Vilhelms Ketlers Frīdrihs Ketlers |
Gothards I Ketlers (vÄcu: Godthartt Kettler, latÄ«Åu: Gothardus Kettler; dzimis 1517.Ā gada 2.Ā februÄrÄ« netÄlu no Anrehtes VestfÄlenÄ, miris 1587.Ā gada 17.Ā maijÄ MÄ«tavÄ) bija pÄdÄjais Livonijas ordeÅa mestrs un pirmais Kurzemes un Zemgales hercogs, un Livonijas vietvaldis.
Valdnieka tituli
[labot | labot pirmkodu]LÄ«dz 1561. gadam Livonijas ordeÅa mestrs Gorhards svarÄ«gÄkos dokumentu parakstÄ«ja ar titulu "No Dieva žÄlastÄ«bas mÄs, Gothards, VÄcu ordeÅa meistars LivonijÄ" (vÄcu: von gottes genaden wir Godhartt meister deutsches ordens zu Liefflandt).[1]
No 1562. gada viÅÅ” sevi titulÄja kÄ: "No Dieva žÄlastÄ«bas mÄs, Gothards, Kurzemes un Zemgales kungs LivonijÄ, Polijas karaliskÄs majestÄtes vietvaldis un gubernators LivonijÄ" (vÄcu: von gottes gnaden wir Gothartt in Lieffland zu Curlandt und Semigalien Herr der kƶniglichenn majestedt zu Poln Ć¼ber Liefflandt stadthalter und gubernator).[1]
1567. gadÄ jau oficiÄli tika lietots Kurzemes un Zemgales hercoga tituls: "No Dieva žÄlastÄ«bas mÄs, Gothards, LivonijÄ Kurzemes un Zemgales hercogs, ViÅa majestÄtes Polijas karaļa vietvaldis un gubernators LivonijÄ" (vÄcu: Godthartt in Lieffland zu Curland vnd Semigallien Hertzogk Der kƶnigklichen Maiestett tzu Polen vnd vber Liefflandt Statthalter vnd Gubernator).[2]
DzÄ«vesgÄjums
[labot | labot pirmkodu]Dzimis 1517. gadÄ senÄ VestfÄlenes aristokrÄtu Ä£imenÄ, kur bija devÄ«tais Gotharda Ketlera cu Melriha un Sofijas no Neselrodas bÄrns. ApmÄram 1537. gadÄ iestÄjÄs VÄcu ordenÄ«, 1551. vai 1552. gadÄ kļuva par Livonijas ordeÅa finanÅ”u un saimniecÄ«bas pÄrzini (Schaffer) ar rezidenci CÄsu pilÄ«, bet 1554. gadÄ par Daugavpils komturu. Gatavojoties karam ar RÄ«gas arhibÄ«skapu, mestra koadjÅ«tors Vilhelms Firstenbergs 1556. gadÄ nosÅ«tÄ«ja komturu Ketleru vervÄt algotÅus uz vÄcu zemÄm.
1558. gadÄ, sÄkoties Livonijas karam, Ketlers kļuva par VÄ«landes komturu, 1558. gada 9. jÅ«lijÄ komturu Gothardu Ketleru ordeÅa sanÄksmÄ ValkÄ ievÄlÄja par mestra koadjutoru. 1558. gadÄ viÅÅ” vadÄ«ja 500 algotÅu un vismaz 3000 latvieÅ”u karavÄ«ru uzbrukumu krievu spÄkiem, kas bija ieÅÄmuÅ”i TÄrbatas bÄ«skapijas zemes. KÄdÄ no kaujÄm viÅÅ” krita no zirga un lauza kÄju, tÄdÄļ TÄrbata palika neieÅemta. SaÅÄmis plaÅ”as pilnvaras, Ketlers augustÄ devÄs uz ViļÅu, kur veda sarunas par protekcijas lÄ«guma noslÄgÅ”anu ar Lietuvas dižkunigaiti un Polijas karali Sigismundu II Augustu. 31. augustÄ tika noslÄgts ViļÅas lÄ«gums, kurÄ ordenis ieÄ·Ä«lÄja Lietuvai Bauskas, RÄzeknes, Ludzas, Daugavpils, SÄlpils cietokÅ”Åus.
Livonijas ordeÅa mestrs (1559)
[labot | labot pirmkodu]PÄc atgrieÅ”anÄs LivonijÄ 1559. gadÄ Gothards Ketlers panÄca mestra Firstenberga atcelÅ”anu no amata un pats tika ievÄlÄts par ordeÅa Livonijas mestru, pÄriedams luterticÄ«bÄ. 1561. gada 28. novembrÄ« viÅÅ” ViļÅÄ parakstÄ«ja lÄ«gumu (t.s. ViļÅas Å«niju), saskaÅÄ ar kuru Livonija nonÄca Lietuvas dižkunigaitijas pakļautÄ«bÄ, bet Gothards Ketlers kļuva par Livonijas vietvaldi un gubernatoru. KÄ atlÄ«dzÄ«bu par savu uzticÄ«bu viÅÅ” un viÅa pÄcnÄcÄji saÅÄma mantojumÄ Kurzemi un Zemgali, kuru pÄrvaldÄ«ja kÄ Lietuvas dižkunigaiÅ”a un Polijas karaļa Sigismunda II Augusta vasalis. OficiÄli viÅÅ” 1562. gada 5. martÄ RÄ«gas pils kapitula zÄlÄ atbrÄ«voja ordeÅa bruÅiniekus no dotÄ zvÄresta un ordeÅa mestra regÄlijas nodeva Lietuvas kunigaitim Nikolajam Radvilam Melnajam, pretÄ« saÅemot Kurzemes hercoga kroni.
Kurzemes hercogs un Livonijas vietvaldis (1562)
[labot | labot pirmkodu]Jaunais valdnieks enerÄ£iski Ä·ÄrÄs pie savas valsts pÄrveides. Jau divas dienas pÄc kļūŔanas par hercogu viÅÅ” apstiprinÄja privilÄÄ£iju, kas padarÄ«ja muižas nomÄjoÅ”os bruÅiniekus par pilntiesÄ«giem muižniekiem.[3] 1565. gadÄ viÅÅ” lika veikt revÄ«zijas, lai pÄrliecinÄtos, kÄdÄ stÄvoklÄ« ir valsts baznÄ«cas un skolas. RevÄ«zijas vadÄ«ja pirmajÄ gadÄ Stefans Bilovs, nÄkamajÄ gadÄ Å”ai darbÄ viÅam sekoja Aleksandrs Einhorns un Zalomons Hennings.
1566. gada 11. martÄ viÅÅ” apprecÄjÄs ar MÄklenburgas hercoga Albrehta VII meitu Annu (Prinzessin Anna von Mecklenburg-GĆ¼strow, 1533.-1602.). Par savu rezidenci hercogs izvÄlÄjÄs RÄ«gas pili. Kad RÄ«gas brÄ«vpilsÄta atteicÄs pievienoties Livonijas un Lietuvas reÄlÅ«nijai, Kurzemes un Zemgales hercogs Gothards 1566. gada beigÄs savu rezidenci pÄrcÄla uz SÄlpili, pÄc 1575. gada par hercoga rezidenci kļuva KuldÄ«gas pils, bet 1578. gadÄ Jelgavas pils.
RevÄ«zijas ziÅojumÄ bija minÄts, ka hercogvalstÄ« ir tikai trÄ«s lielÄkas baznÄ«cas JelgavÄ, BauskÄ un DobelÄ, citÄs pilsÄtÄs un miestos ir mazi koka lÅ«gÅ”anu nami. Ä»audis dzÄ«vojot tumsÄ«bÄ un mÄÅos, daudzi no viÅiem nomirstot nekristÄ«ti. PÄc hercoga Gotharda priekÅ”likuma 1567. gadÄ Kurzemes landtÄgs nolÄma celt 70 baznÄ«cas un pie astoÅÄm no tÄm ierÄ«kot skolas un nabagu mÄjas. Katoļu baznÄ«cas un to zemes atdeva luterÄÅiem.[3] 1570. gadÄ tika apstiprinÄta Einhorna izstrÄdÄtÄ baznÄ«cas kÄrtÄ«ba. Hercogs uzdeva superintendentam un seviŔķam baznÄ«cu pÄrlÅ«kam, mazÄkais, ik pa diviem gadiem reizi apceļot draudzes, pÄrklauÅ”inÄt zemniekus, pÄrlÅ«kot mÄcÄ«tÄjus un skolotÄjus viÅu darbÄ«bÄ.
SavÄ darbÄ«bÄ viÅÅ” sadÅ«rÄs ar bijuÅ”o ordeÅa bruÅinieku, Ä«paÅ”i ar Dobeles komtura MatÄ«sa fon der Rekes pretestÄ«bu. 1570. gada viÅÅ” bija spiests apstiprinÄt t.s Gotharda privilÄÄ£iju, pieŔķirdams muižniekiem plaÅ”as mantojuma tiesÄ«bas uz agrÄk pieŔķirtajÄm muižÄm, kÄ arÄ« pilnu tiesas varu pÄr muižas ļaudÄ«m. atbrÄ«vojot muižniekus no nodokļiem un dodot tiem krogu un tirgu uzturÄÅ”anas tiesÄ«bas.[3]
Kurzemes un Zemgales hercogs (1579)
[labot | labot pirmkodu]1578. gadÄ jaunais Polijas karalis Stefans Batorijs par Livonijas PÄrdaugavas hercogistes administratoru apstiprinÄja hercoga Gotharda radinieku Georgu Radvilu, bet 1579. gadÄ no jauna apstiprinÄja Gothardu Ketleru par Kurzemes hercogu.
Gothards Ketlers mira 70 gadu vecumÄ Jelgavas pilÄ« 1587. gada 17. maijÄ. SavÄ testamentÄ, kas sastÄdÄ«ts dažus mÄneÅ”us pirms hercoga nÄves, Gothards lÅ«dza viÅu apglabÄt jaunierÄ«kotajÄs Jelgavas pils baznÄ«cas kapenÄs. Hercoga varu Gothards atstÄja abiem dÄliem FrÄ«driham un Vilhelmam, atkÄrtojot noteikumu par hercogistes vienotÄ«bas saglabÄÅ”anu. FrÄ«driham hercogs pieŔķīra Zemgali ar centru SÄlpilÄ«, bet VilhelmamĀ ā Kurzemi ar centru KuldÄ«gÄ. Jelgavu FrÄ«drihs saÅemtu pÄc mÄtes nÄves. LÄ«dz Vilhelma pilngadÄ«bai galmam bija jÄuzturas pÄrmaiÅus KuldÄ«gÄ un SÄlpilÄ«.
ViÅam bija septiÅi bÄrni, no kuriem Äetri sasniedza pilngadÄ«bu. Savu valsti viÅÅ” sadalÄ«ja abiem dÄliem FrÄ«driham un Vilhelmam, meitu Annu izprecinÄja lietuvieÅ”u kunigaitim Albertam Radvilam, bet meitu Elizabeti TeÅ”enes hercogam Ädamam Vencelim (Adam Wenzel von Teschen). ViÅa pÄcnÄcÄji hercogistÄ valdÄ«ja lÄ«dz pat 1737. gadam.
Hercogs Gothards Ketlers un hercogiene Anna (1584)
Meita princese Anna, precÄjusies Radvila
DÄls FrÄ«drihs Ketlers
Meita princese Elizabete
DÄls Vilhelms Ketlers
._%D0%93%D0%B0%D0%BD%D0%BD%D0%B0_%D0%A0%D0%B0%D0%B4%D0%B7%D1%96%D0%B2%D1%96%D0%BB_(%D0%9A%D0%B5%D1%82%D0%BB%D0%B5%D1%80)_(XVII).jpg)
Literatūra
[labot | labot pirmkodu]- Norbert Angermann. Gotthard Kettler. Bonn: Bund der Vertriebenen, 1987.
- Gustav Bergmann. Geschichte von Livland, nach bossuetischer Art entworfen. LeipzigĀ : Im Schwickertschen Verlage, 1776. lk. 48ā52.Ā lpp. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2014.Ā gada 27.Ā jÅ«lijÄ. SkatÄ«ts: 2010.Ā gada 2.Ā oktobrÄ«.
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 Ā«Kurzemes un Zemgales valdnieku tituliĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2014.Ā gada 5.Ā februÄrÄ«. SkatÄ«ts: 2010.Ā gada 2.Ā oktobrÄ«.
- ā Ā«Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda apstiprinÄjums KuldÄ«gas pilsÄtas privilÄÄ£ijÄm un zemes pieŔķirÅ”ana. 1567. gada 28. februÄrisĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2018. gada 9. Septembris. SkatÄ«ts: 2010. gada 2. Oktobris.
- 1 2 3 Kurzemes-Zemgales hercogistes 7 brīnumi. Jumava, Rīga. ISBN 978-9984-38-523-5.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Gothards Ketlers.
- VisuotinÄ lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
Ketleru dzimtas valdnieks  | ||||
|---|---|---|---|---|
| Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||||
| PriekŔtecis: Vilhelms Firstenbergs |
Livonijas OrdeÅa mestrs 1559. gada septembris - 1562. gada 5. marts |
PÄctecis: - | ||
| PriekŔtecis: - |
Livonijas vietvaldis 1562. gada 5. marts - 1566. gada 26. decembris |
PÄctecis: JÄnis HodkeviÄs | ||
| PriekŔtecis: - |
Kurzemes hercogs 1562. gada 5. marts - 1587. gada 17. maijs |
PÄctecis: Vilhelms Ketlers | ||
| PriekŔtecis: - |
Zemgales grÄfs 1562. gada 5. marts - 1587. gada 17. maijs |
PÄctecis: FrÄ«drihs Ketlers (no 1618. gada Kurzemes un Zemgales hercogs) | ||
|