Pāriet uz saturu

Hermanis Hese

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Hermanis Karls Hese
Hermann Karl Hesse
Hermanis Hese 1925. gadā
Hermanis Hese 1925. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1877.Ā gada 2.Ā jÅ«lijā
Kalva, Virtemberga, Vācijas impērija
Miris 1962.Ā gada 9.Ā augustā (85Ā gadi)
Montanjola, Å veice
Paraksts
Literārā darbība
NodarboŔanās rakstnieks
Valoda vācu valoda
Apbalvojumi Nobela prēmija literatūrā (1946)
Mākslas portāls / LiteratÅ«ras vikiprojektsĀ Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Ā Infokaste

Hermanis Karls Hese (vācu: Hermann Karl Hesse; dzimis 1877.Ā gada 2.Ā jÅ«lijā, miris 1962.Ā gada 9.Ā augustā) bija vācu rakstnieks. Viņa slavenākie darbi ir "Stikla pērlÄ«Å”u spēle", "Demians" un "Stepes vilks". 1946. gadā Hese saņēma Nobela prēmiju literatÅ«rā.

Dzīvesgājums

[labot | labot pirmkodu]

Dzimis 1877. gada 2. jÅ«lijā Kalvā (Calw) Dienvidvācijā vācbaltieÅ”u izcelsmes misionāra Johannesa Heses (1847ā€“1916) un viņa sievas Marijas (1842ā€“1902), dzimuÅ”as Gundertes, Ä£imenē. Viņa tēvs bija dzimis Paidē, Igaunijā, bet māteĀ ā€” Indijā. 1881. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Bāzeli, kur nodzÄ«voja piecus gadus. Viņa vecāki cerēja, ka Hese kļūs par teologu. 1891. gadā Hese sāka mācÄ«ties protestantu seminārā pie Maulbronnas klostera, taču tika no tā izslēgts. ArÄ« laicÄ«gā skolā viņam neveicās, tāpēc viņŔ mācÄ«bas pameta. Å ajā laikā viņŔ daudz lasÄ«ja un bija nolēmis kļūt par rakstnieku. No 1895. gada viņŔ strādāja par mācekli grāmatu veikalā TÄ«bingenē un sāka rakstÄ«t dzeju un stāstus, 1898. gadā iznāca viņa pirmais dzejas krājums Romantische Lieder ("Romantiskās dziesmas"), bet 1899. gadā prozas grāmata Eine Stunde hinter Mitternacht ("Viena stunda pēc pusnakts"). 1899. gada rudenÄ« viņŔ sāka strādāt grāmatu antikvariātā Bāzelē un 1900. gadā izdeva dzejas un prozas grāmatu Hinterlassene Schriften und Gedichte von Hermann Lauscher (Hermaņa LauÅ”era atstātie raksti un dzejoļi").

1901. gada pavasarÄ« viņŔ uzdeva darbu antikvariātā un devās trÄ«s mēneÅ”u ceļojumā uz Itāliju. 1904. gadā Hese apprecējās ar Bāzeles fotogrāfi Mariju Bernulli (1868ā€”1963), apmetās Gaienhofenas ciemā pie Bodenezera un publicēja romānus Peter Camenzind (1904) un jau pusaudža gados rakstÄ«t sākto romānu Unterm Rad (1906). Viņu laulÄ«bā piedzima dēli Bruno (1905), Heiners (1909) un Martins (1911).

GarÄ«go meklējumu ierosmē 1911. gadā viņŔ apmeklēja Indiju un Ceilonu. 1912. gadā pārcēlās uz dzÄ«vi Bernē. Pirmā pasaules kara sākumā 1914. gadā Hese pieteicās Vācijas impērijas karadienestā, taču vēlāk kļuva par kara pretinieku. 1917. gada rudenÄ« viņŔ uzrakstÄ«ja romānu Demian, kuru publicēja pēc kara beigām 1919. gadā ar pseidonÄ«mu EmÄ«ls Sinklērs (Emil Sinclair) . 1919. gada pavasarÄ« viņŔ pārcēlās uz TesÄ«nas kantonu pie Itālijas robežas. 1922. iznāca viņa romāns "Sidharta" par Budas dzÄ«vi.

1923. gadā Hese atteicās no Vācijas pilsonÄ«bas, kļuva par Å veices pilsoni un 1924. gadā apprecējās ar ar Rutu Vengeri, taču Ŕī laulÄ«ba ilga tikai trÄ«s gadus. 1927. gadā iznāca viņa romāns Der Steppenwolf ("Stepes vilks"), viņŔ iepazinās ar ebreju izcelsmes mākslas vēsturnieci Ninonu Dolbinu, dzimuÅ”u Auslenderi (1895ā€“1966). 1930. gadā iznāca romāns "Narciss un Zeltamute", bet 1931. gadā viņŔ sāka darbu pie sava ievērojamākā romāna Das Glasperlenspiel ("Stikla pērlÄ«Å”u spēle"), kas iznāca tikai Otrā pasaules kara laikā 1943. gadā. 1946. gadā viņam pieŔķīra Nobela prēmiju literatÅ«rā.

Hese nomira 1962. gada 9. augustā no smadzeņu triekas 85 gadu vecumā.

Daiļrades raksturojums

[labot | labot pirmkodu]

Heses darbu pamattēma ir garÄ«gie meklējumi. Popularitāti Hese ieguva ar romānu "Demians". To ļoti augstu novērtēja Tomass Manns. Romānā atspoguļojās Heses interese par Junga psihoanalÄ«zi. Sākotnēji "Demians" tika publicēts ar pseidonÄ«mu "EmÄ«ls Sinklērs" (romāna galvenā varoņa vārds), taču vēlāk Hese atzina savu autorÄ«bu. Romāna problēmaĀ ā€” galvenā varoņa grÅ«tÄ«bas izvēlēties starp savu mietpilsonisko eksistenci un haotisko, juteklisko pasauli.

Indijas ceļojums kļuva par pamatu romānam "Sidharta". Å is romāns balstās uz Gautamas Budas dzÄ«vesstāstu. Bramaņa dēls saceļas pret sava tēva mācÄ«bu un tradÄ«cijām. ViņŔ atrod savu ceļu, ar laiku sasniedzot apskaidrÄ«bu.

1931. gadā Hese sāka rakstÄ«t savu meistardarbuĀ ā€” "Stikla pērlÄ«Å”u spēli". DarbÄ«ba romānā risinās Kastālijā intelektuāļu sabiedrÄ«bā, kas nododas matemātikai un mÅ«zikai. Romāna saturs ir dažādi interpretējams, pilns simbolu un alÅ«ziju. 1942. gadā Hese mēģināja to publicēt BerlÄ«nē, taču nacisti to nepieņēma, tādēļ tas tika publicēts CÄ«rihē, Å veicē.

Darbi latvieŔu tulkojumā

[labot | labot pirmkodu]
  • "Zem rata" (1906)Ā ā€” RÄ«ga: Atēna, 2002. Tulk. Silvija Brice.
  • "Demians" (1919)Ā ā€” RÄ«ga: Atēna, 2000. Tulk. Silvija Brice.
  • "Sidharta" (1922)Ā ā€” RÄ«ga: Atēna, 1998. Tulk. Silvija Brice.
  • "KÅ«rviesis" (1925)Ā ā€” RÄ«ga: Mansards, 2014. Tulk. Jānis KrÅ«miņŔ.
  • "Stepes vilks" (1927)Ā ā€” RÄ«ga: Liesma, 1991. Tulk. Ä¢irts un AlÄ«da Bļodnieki.
  • "Narciss un Zeltamute" (1930)Ā ā€” Stokholma: Daugava, 1951. Tulk. Dzintars Sodums.
  • "Ceļojums uz Austrumiem" (1932)
  • "Stikla pērlÄ«Å”u spēle" (1943)Ā ā€” RÄ«ga: Liesma, 1976. Tulk. Ä¢irts Bļodnieks.
  • "Pasakas"Ā ā€” RÄ«ga: Atēna, 2001. Tulk. Silvija Brice.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Apbalvojumi
PriekŔtecis:
Gabriela Mistrala 		Nobela prēmija literatūrā
1946		 Pēctecis:
Andrē Žids
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Hermanis_Hese&oldid=4536704"