Kasablanka
- Å is raksts ir par pilsÄtu MarokÄ. Par citÄm jÄdziena Kasablanka nozÄ«mÄm skatÄ«t nozÄ«mju atdalÄ«Å”anas lapu.
| DÄr el Beida Kasablanka | |||||
|---|---|---|---|---|---|
| pilsÄta | |||||
| Ų§ŁŲÆŁŁŲ§Ų± Ų§ŁŁŲØŁŁŁŲ¶ŁŲ§Ų” āµā“°ā“·ā“·ā“°āµāµ āµāµāµāµāµāµāµ | |||||
| |||||
  DÄr el Beida | |||||
| KoordinÄtas: 33Ā°32ā²N 7Ā°35ā²Wļ»æ / ļ»æ33.533Ā°N 7.583Ā°WKoordinÄtas: 33Ā°32ā²N 7Ā°35ā²Wļ»æ / ļ»æ33.533Ā°N 7.583Ā°W | |||||
| Valsts |
 Ā Maroka | ||||
| Reģions | Lielkasablanka | ||||
| Platība | |||||
| Ā ā¢Ā KopÄjÄ | 384,0Ā km2 | ||||
| IedzÄ«votÄji (2024)[1] | |||||
| Ā ā¢Ā kopÄ | 3Ā 215Ā 935 | ||||
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 8Ā 749,5/kmĀ² | ||||
| MÄjaslapa |
www | ||||
 DÄr el Beida VikikrÄtuvÄ | |||||
.jpg)
.svg)
Kasablanka (spÄÅu: Casablanca ā 'Baltais nams'), arÄ« DÄr el Beida (arÄbu: Ų§ŁŲÆŲ§Ų± Ų§ŁŲØŁŲ¶Ų§Ų” ad-DÄr al-BayįøÄŹ¼), ir pilsÄta Marokas centrÄlajÄ daÄ¼Ä pie Atlantijas okeÄna. ValstÄ« lielÄkÄ pilsÄta un osta, tiek uzskatÄ«ta arÄ« par valstÄ« galveno ekonomikas centru, tomÄr Marokas galvaspilsÄta ir RabÄta.
TÄpat kÄ vairÄkas citas Marokas pilsÄtas, Kasablanka sastÄv no vecÄs daļas un jaunÄs daļas, kura celta franÄu protektorÄta laikÄ. PilsÄtÄ atrodas franÄu arhitekta MiÅ”ela Pinso (Michel Pinseau) projektÄtÄ un 1993. gadÄ atklÄtÄ Hasana II moÅ”eja ar visaugstÄko minaretu pasaulÄ (tas ir 210 metrus augsts).
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Ap 7. gadsimtu mÅ«sdienu Kasablankas apkÄrtnÄ apmetÄs berberi. Tolaik pilsÄtas nosaukums bija Anfa, un tÄ kļuva par nelielu neatkarÄ«gu valsti, lÄ«dz 1068. gadÄ to iekaroja AlmoravÄ«di. MerinÄ«du varas laikÄ (13.ā15. gadsimtÄ) Anfa kļuva par ostas pilsÄtu. 15. gadsimta sÄkumÄ Anfa atkal ieguva neatkarÄ«bu un kļuva par pirÄtu bÄzi, tÄpÄc 1468. gadÄ portugÄļi pilsÄtu nopostÄ«ja. 1515. gadÄ senÄs Anfas vietÄ portugÄļi uzcÄla cietoksni, tomÄr 1755. gadÄ to zemestrÄ«ces dÄļ pameta.
18. gadsimta beigÄs Marokas sultÄns Muhameds III pilsÄtu atjaunoja un nosauca par "Balto namu" (Dar el Beida arÄbu variantÄ un Casablanca spÄÅu variantÄ).
19. gadsimtÄ osta piedzÄ«voja uzplaukumu, jo bija viens no vilnas eksporta centriem uz Angliju.
1907. gada jÅ«nijÄ franÄi ierÄ«koja tramvaja sliedes, aizskarot kapsÄtu. PilsÄtÄ izcÄlÄs nemieri, ko apspieda ar franÄu karaspÄka palÄ«dzÄ«bu, un pilsÄta nonÄca franÄu kontrolÄ. 1912. gada 30. marta FÄsas lÄ«gums padarÄ«ja Maroku par Francijas protektorÄtu.
FranÄu varas gados Kasablanka bija viens no pretfranÄu cÄ«Åas centriem. 1943. gada janvÄrÄ« pilsÄtÄ notika Kasablankas konference, kurÄ tikÄs Franklins RÅ«zvelts, Vinstons ÄÄrÄils un Å arls de Golls.
20. gadsimta 50. gadu sÄkumÄ Kasablankas meiteÅu koledÅ¾Ä Mers-Sultan mÄcÄ«jÄs vÄlÄkÄ Latvijas Valsts prezidente Vaira VÄ«Ä·e-Freiberga.
Marokas neatkarÄ«ba tika atjaunota 1956. gada 2. martÄ. 2000. gada martÄ pilsÄtÄ notika sievieÅ”u demonstrÄcija, kurÄ Marokas sievietes pieprasÄ«ja poligÄmijas aizliegÅ”anu un ŔķirÅ”anÄs likumu ievieÅ”anu. 2003. gada 16. maijÄ KasablankÄ notika vairÄki terorakti, kuros gÄja bojÄ 33 cilvÄki.
Galerija
[labot | labot pirmkodu]
Tramvajs KasablankÄ
FranÄu koloniÄlÄ perioda arhitektÅ«ra
CilvÄki
[labot | labot pirmkodu]KasablankÄ dzimuÅ”i:
- GÄ« ForÅ¾Ä (Guy Forget, 1965) ā tenisists;
- KristiÄns de Portzamparks (Christian de Portzamparc, 1944) ā arhitekts;
- Žans Reno (Jean Reno, 1948) ā aktieris;
- RiÅ”Ärs Viranks (Richard Virenque, 1969) ā riteÅbraucÄjs.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Kasablanka.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- Ebreju enciklopÄdijas raksts (angliski)
|