Mitoloģija
MitoloÄ£ija (grieÄ·u: Ī¼Ļ ĪøĪæĪ»ĪæĪ³ĪÆĪ±, muthologĆa ā āstÄstu stÄstÄ«Å”anaā) ir mÄ«tu kopums, kÄ arÄ« zinÄtne,[1] kas pÄta dažÄdu tautu mÄ«tus, folkloru, eposus, pasakas un leÄ£endas. TÄ ir bÅ«tiska cilvÄces kultÅ«ras sastÄvdaļa. MijiedarbÄ«bÄ ar mitoloÄ£iju veidojusies reliÄ£ija, filozofija, literatÅ«ra, arÄ« zinÄtÅu pirmsÄkumi. Radusies cilvÄces sÄkumposmÄ, mitoloÄ£ija arÄ« vÄlÄk ietekmÄjusi kultÅ«ras attÄ«stÄ«bu. Daudzi literatÅ«ras un mÄkslas Å”edevri nav pilnÄ«bÄ izprotami, nepÄrzinot tajos attÄlotÄs mitoloÄ£iskÄs personas un izmantotos mitoloÄ£iskos sižetus. VarÄtu teikt, ka mitoloÄ£ija ir cilvÄces garÄ«gais Ŕūpulis.[nepiecieÅ”amaĀ atsauce]
Katras tautas unikalitÄti un savdabÄ«bu raksturo tÄs kultÅ«ra, kas savukÄrt sakÅojas attiecÄ«gajÄ mitoloÄ£ijÄ. Nopietna iepazÄ«Å”anÄs ar kÄdu nÄciju jÄsÄk ar tÄs mÄ«tu un mitoloÄ£isko priekÅ”statu sistÄmu studijÄm.[nepiecieÅ”amaĀ atsauce] Å Ä« atziÅa ir Ä«paÅ”i nozÄ«mÄ«ga Å”odien, kad ir iespÄja izsvÄrt un attÄ«stÄ«t sakarus ar visas pasaules tautÄm un nÄcijÄm. DažÄs kultÅ«ras ir mÄ«tu radÄ«tÄji kÄ Å”amaÅi, citÄs ir mÄ«tu stÄstÄ«tÄji tÄlÄk kÄ priesteri.
Termins
[labot | labot pirmkodu]Termins āmitoloÄ£ijaā neatbilst vispÄrÄjÄm likumsakarÄ«bÄm. VÄrda izskaÅa -loÄ£ija liek domÄt, ka tÄ ir zinÄtne kÄ Ä£eoloÄ£ija, socioloÄ£ija un bioloÄ£ija. Parasti ar terminu mitoloÄ£ija netiek izprasta mÄcÄ«ba, zinÄtne par mÄ«tiem. TulkojumÄ no grieÄ·u valodas mitoloÄ£ija nozÄ«me āstÄstu stÄstÄ«Å”anaā. MitoloÄ£ija ir mÄ«tu kopums. AmerikÄÅu mÄ«tu pÄtnieks Viljams Dotijs (William Doty, 1939ā2017) ir ieteicis labÄk lietot terminu āmitogrÄfijaā (burtiskÄ tulkojumÄ āmÄ«tu aprakstÄ«Å”anaā). Å Ädu terminu viÅÅ” izmantoja arÄ« savu grÄmatu virsrakstos.
Mitoloģija un reliģija
[labot | labot pirmkodu]MitoloÄ£ija un reliÄ£ija ir savstarpÄji saistÄ«tas, bet to kopsakarÄ«bas nav viegli paskaidrojamas.[2] Katra no tÄm tiek uztverta atseviŔķi kÄ patstÄvÄ«ga garÄ«gÄs dzÄ«ves joma.[2] ReliÄ£ija izpaužas kÄ dievu pielÅ«gÅ”ana, tikmÄr mitoloÄ£ija tiek stÄstÄ«ts par dievu un varoÅu dzÄ«vi.
MitoloÄ£iskie tÄli
[labot | labot pirmkodu]GandrÄ«z ikvienas tautas mitoloÄ£ijÄ var atrast tÄdus tÄlus kÄ dievu, dievÄ«bas, varoÅus, eÅÄ£eļus, velnus, sÄtanus, dÄmonus, pÅ«Ä·us un fejas. Daudzu tautu mitoloÄ£ijÄs ir sastopami arÄ« vampÄ«ri, zombiji un nemirstÄ«gie.
LatvieŔu mitoloģija
[labot | labot pirmkodu]LatvieÅ”u mitoloÄ£ijai ir ne vien lÄ«dzÄ«ba ar citu baltu tautu (lietuvieÅ”u un prÅ«Å”u) mitoloÄ£iju, bet arÄ« ar somugriemĀ ā lÄ«bieÅ”iem un igauÅiemĀ ā raksturÄ«gajiem dabas kultiem. Ieskatu latvieÅ”u mitoloÄ£ijÄ sniedz lielÄkoties 18.ā20. gadsimtÄ pierakstÄ«tÄs un apkopotÄs latvieÅ”u tautasdziesmas, kÄ arÄ« kopÅ” 12. gadsimta veiktie hroniku ieraksti, ceļojumu apraksti, baznÄ«cu vizitÄciju protokoli, vÄrdnÄ«cas un citi avoti.[3]
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«MitoloÄ£ijaĀ» (latvieÅ”u). Tezaurs.lv. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2020. gada 15. Marts. SkatÄ«ts: 2020. gada 12. februÄrÄ«.
- 1 2 Ā«AntÄ«kÄ literatÅ«raĀ» (latvieÅ”u). www.liis.lv. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2011-08-11. SkatÄ«ts: 2011-08-10.
- ā MitoloÄ£ijas enciklopÄdija 2. RÄ«gaĀ : Latvijas enciklopÄdija. 1994. 167.Ā lpp. ISBNĀ 5-89960-044-6.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: MitoloÄ£ija.
- Latvijas NacionÄlÄs enciklopÄdijas Ŕķirklis
- Ukrainas Interneta enciklopÄdijas raksts (angliski)
- Pasaules vÄstures enciklopÄdijas raksts (angliski)
- ZinÄtniskÄs fantastikas enciklopÄdijas raksts (angliski)
- Ā«MitoloÄ£ijaĀ». vesture.eu. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2019.Ā gada 12.Ā novembrÄ«. SkatÄ«ts: 2020.Ā gada 12.Ā februÄrÄ«.
| Å is ar mitoloÄ£iju saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|