Pāriet uz saturu

Pilsēta

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Skaties arī jēdzienu ar līdzīgu nosaukumu: Pilsāta.
Frankfurte pie Mainas Vācijas rietumdaļā

Pilsēta ir apdzÄ«vota vieta ar ievērojamu iedzÄ«votāju skaitu, rÅ«pniecisku, tirdzniecÄ«bas, kultÅ«ras un administratÄ«va vai politiska centra nozÄ«mi. Pilsētas statuss apdzÄ«votai vietai ir saistÄ«ts ar vēsturiski iegÅ«tām pilsētas tiesÄ«bām, kas var bÅ«t saglabājuŔās arÄ« apdzÄ«votām vietām ar mazāku nozÄ«mi. Pilsētām ir raksturÄ«ga ēku koncentrācija un pilsētas infrastruktÅ«ra: ielas, laukumi, transporta tÄ«kls, enerÄ£ijas, Å«densapgādes, atkritumu apsaimniekoÅ”anas un citas sistēmas. Pat neliela pilsēta nevar iztikt bez medicÄ«nas institÅ«cijām, glābÅ”anas, sociālās palÄ«dzÄ«bas un citām struktÅ«rām. Pilsētās koncentrējas arÄ« izglÄ«tÄ«bas un kultÅ«ras objekti: bērnudārzi, skolas, universitātes, muzeji, teātri u.c.

Pazīmes

[labot | labot pirmkodu]
Helsinki, Somijas galvaspilsēta

Zinātnē pieņemti vairāki pilsētas raksturojoÅ”i kritēriji:

Pirmkārt, iedzÄ«votāju skaits pilsētās mērāms vismaz vairākos tÅ«kstoÅ”os. AntÄ«kās pasaules mazākās pilsētas parasti apdzÄ«voja 2ā€”3 tÅ«kstoÅ”i iedzÄ«votāju. Dažās lielākajās pilsētās, piemēram, Romā, iedzÄ«votāju skaits, iespējams, pārsniedzis 1 miljonu;

Otrkārt, pilsētas ir arÄ« viens no darba dalÄ«Å”anas un specializācijas rezultātiem. Tādēļ pilsētas jau paŔā to veidoÅ”anās sākumā parasti ir ekonomiski cieÅ”i saistÄ«tas ar apkārtējiem lauku apvidiem. Pilsētas apkārtējām lauku saimniecÄ«bām sniedz amatnieku pakalpojumus. Savukārt lauki nodroÅ”ina pilsētas ar pārtiku. Tādēļ grÅ«ti iedomāties pilsētu senatnē vai mÅ«sdienās, kurā nebÅ«tu tirgus laukuma. Vēlāk, vienā reÄ£ionā veidojoties vairākām pilsētām, attÄ«stās specializācija arÄ« starp tām;

TreÅ”kārt, pilsētu no laukiem atŔķir arÄ« tās organizatoriskā struktÅ«ra. Pat mazākajās pilsētās ir Ä«paÅ”as institÅ«cijas, kas atbild par iekŔējo kārtÄ«bu, pilsētas aizsardzÄ«bu un attiecÄ«bām ar ārpasauli. Katrā seno laiku pilsētā bija arÄ« vairāk vai mazāk monumentālas celtnesĀ ā€” vismaz aizsargsiena, templis vai vietējā valdnieka rezidence.

VeidoŔanās priekŔnosacījumi

[labot | labot pirmkodu]
ŠčecinaĀ ā€” vecpilsēta un slāvu pils Oderas upē (Polija)

Pilsēta veidoÅ”anās bez vispārējiem Ä£eoklimatiskiem, saimnieciskiem, politiskiem u.c. apstākļiem ir atkarÄ«ga arÄ« no virknes savstarpēji saistÄ«tu lokālo faktoru. SvarÄ«gākie no tiemĀ ā€” Å«dens pieejamÄ«ba, kurināmais, zemkopÄ«bai piemērotas zemes, ganÄ«bas un pļavas mājdzÄ«vnieku nodroÅ”ināŔanai ar pārtiku, aizsardzÄ«bas iespējas pret ienaidnieku uzbrukumiem, celtniecÄ«bas materiālu pieejamÄ«ba, aizsargātÄ«ba no dabas katastrofām (plÅ«diem, viesuļvētrām u.c.), satiksmes iespējas u.c.

BÅ«tisks faktors, kas veicināja apdzÄ«votu vietu un pilsētu veidoÅ”anos, bija cilvēku populāciju izdzÄ«voÅ”anai nepiecieÅ”amās zemes platÄ«bas. Tiek lēsts, ka senajiem cilvēkiem, kas pārtiku sev nodroÅ”ināja medÄ«jot un vācot savvaļas augus, izdzÄ«voÅ”anai vajadzējis vismaz vienu divus kvadrātkilometrus katram. Pieaugot iedzÄ«votāju skaitam, izmantojamā teritorija arvien vairāk saruka. AttÄ«stoties zemkopÄ«bai un lopkopÄ«bai, radās iespēja izmantot arÄ« mazākas zemes platÄ«bas, lai nodroÅ”inātu to paÅ”u nepiecieÅ”amo pārtikas daudzumu. LÄ«dz ar to apdzÄ«votÄ«bas lÄ«menis pakāpeniski arvien vairāk pieauga, samazinājās ar barÄ«bas meklējumiem saistÄ«tā cilvēku migrācija. DzÄ«ves vietai kļūstot vairāk vai mazāk pastāvÄ«gai, mainÄ«jās cilvēku mājokļu uzbÅ«ve. Tie kļuva lielāki un masÄ«vāki. Tos sāka bÅ«vēt arvien tuvāk viens otram. To veicināja arÄ« nepiecieÅ”amÄ«ba veidot efektÄ«vāku aizsardzÄ«bu pret ienaidnieku uzbrukumiem. Savukārt samazinoties attālumam starp atseviŔķām saimniecÄ«bām, cieŔāki un pastāvÄ«gāki kļuva kontakti, lielākas kļuva savstarpējās kooperācijas iespējas. Pirmās apdzÄ«votās vietas un pilsētas veidojās, kur minēto faktoru savstarpējās kombinācijas bija visizdevÄ«gākās cilvēku pastāvÄ“Å”anai. Kādas tieÅ”i no Ŕīm kombinācijām izrādÄ«jās optimālākās, tika noskaidrots praksē daudzu gadu desmitu un simtu laikā, cilvēkiem, galvenokārt stihiski, pārvietojoties (migrējot) no vienas apdzÄ«votas vietas (pilsētas, reÄ£iona) uz citu.

Pirmsākumi

[labot | labot pirmkodu]
Senā Grieķija. Mikēnas

Neskatoties uz Å”o procesu sarežģītÄ«bu jāatzÄ«mē, ka tie notika relatÄ«vi strauji. Tā, gar VidusjÅ«ras austrumu piekrasti (Levanti) Ledus laikmeta beigās, tātad pirms apmēram 10 tÅ«kstoÅ”iem gadu, saskaņā ar dažu zinātnieku pētÄ«jumiem, dzÄ«vojuÅ”i daži desmiti tÅ«kstoÅ”i iedzÄ«votāju. Apmēram divu nākamo gadu tÅ«kstoÅ”u laikā, NeolÄ«ta revolÅ«cijas gaitā, iedzÄ«votāju skaits sasniedzis jau vairākus simtus tÅ«kstoÅ”u. GrÅ«ti viennozÄ«mÄ«gi apgalvotĀ ā€” vai Ŕī reÄ£iona iedzÄ«votāju straujais pieaugums ir NeolÄ«ta revolÅ«cijas rezultāts, vai, varbÅ«t otrādi, apdzÄ«votÄ«bas blÄ«vuma palielināŔanās un bada draudu dēļ kļuva nepiecieÅ”ams bÅ«tiski mainÄ«t pārtikas ieguves veidus un avotus. Visticamāk, ka abi Å”ie faktori, viens otru papildinādami, veicināja civilizācijas progresu noteiktā virzienā.

Raugoties Å”odienas acÄ«m, tik straujÅ” iedzÄ«votāju skaita pieaugums Å”ajā reÄ£ionā varētu likties visai pārsteidzoÅ”s, tā kā Å”eit pārsvarā ir visai sauss un karsts klimats. No Jeruzalemes lÄ«dz VidusjÅ«ras piekrastei ir tikai kādi 50 kilometri. Apmēram tikpat daudz ir lÄ«dz SÄ«rijas tuksneÅ”a sākumam austrumos. Piemēram, Izraēlā, lietus vasaras mēneÅ”os ir visai reta parādÄ«ba. Gada vidējais nokriŔņu daudzums svārstās no 510 mm Telavivā un Jafā, lÄ«dz kādiem 1000 mm Galilejā. Taču, kā rāda pētÄ«jumi, pirms 8-10 tÅ«kstoÅ”iem gadu, Ledus laikmeta beigās, tas Å”inÄ« reÄ£ionā bijis manāmi vēsāks un mitrāks. Tātad labvēlÄ«gāks NeolÄ«ta revolÅ«cijas straujākai norisei.

PilsētbÅ«vniecÄ«ba, kā viens no civilizācijas attÄ«stÄ«bas faktoriem, masveidā aizsākās bronzas laikmetā. Å ajā laikmetā, atŔķirÄ«bā no mÅ«sdienām, viena no galvenajām pilsētas nozÄ«mēm un funkcijām bija aizsardzÄ«ba pret ienaidniekiem. Izmantojot efektÄ«vākus darbarÄ«kus kļuva iespējama spēcÄ«gu, sarežģītu aizsardzÄ«bas bÅ«vju, it seviŔķi cietokŔņu izbÅ«ve, kas bija piemēroti gan aizsardzÄ«bai no ienaidnieku uzbrukumiem, gan profesionāla karaspēka vienÄ«bu izvietoÅ”anai, kā arÄ« dzÄ«voÅ”anai un reprezentācijai. Pilsētu dzÄ«ve kļuva daudz droŔāka, kad varēja uzbÅ«vēt stiprākas pilsētas aizsardzÄ«bas sienas un, protams, arÄ« ēkas un bÅ«ves paŔā pilsētas teritorijā. LÄ«dz ar to dažādos pasaules reÄ£ionos sāka strauji pieaugt pilsētu skaits, tās sāka veidoties ne tikai grÅ«ti pieejamās vietāsĀ ā€” augstu pauguru vai kalnu virsotnēs, uz upju un ezeru salām utt., bet arÄ« atklātos lÄ«dzenumos. LÄ«dz ar to kļuva pieejamas jaunas, plaÅ”as teritorijas, piemērotas apdzÄ«votu vietu un pilsētu bÅ«vniecÄ«bai.

Par vienu no vecākajām pasaules pilsētām uzskata Jēriku. Savukārt, augstu aizsardzÄ«bas bÅ«vju inženiertehnisko lÄ«meni Bronzas laikmetā bija sasnieguÅ”as Mikēnas. Mikēnu pilsētas aizsargāja biezas aizsargmÅ«ru sienas, izbÅ«vētas no ļoti lieliem neregulāras formas akmens bluÄ·iem (Ŕādu bÅ«vniecÄ«bas metodi sauca par ā€žciklopiskoā€).

Loma civilizācijas attīstībā

[labot | labot pirmkodu]

Ja pilsētas nevarēja izveidoties agrāk, kamēr nebija apgÅ«ta vismaz bronzas tehnoloÄ£ija ar attiecÄ«giem darbarÄ«kiem, celtniecÄ«bas iemaņām, kā arÄ« ieročiem, nepiecieÅ”amiem Å”o pilsētu aizstāvÄ“Å”anai, tad arÄ« valstiski organizēta sabiedrÄ«ba varēja izveidoties tikai tad, kad pilsētu attÄ«stÄ«ba bija sasniegusi zināmu pakāpi, tās bija pietiekamā skaitā lai aptvertu noteiktu teritoriju un, pieaugot darba ražīgumam dažādās nozarēs, tajās sākusies specializācija. LÄ«dz ar to arÄ« sabiedrÄ«ba strukturējās kā sarežģīta daudzdimensiju matrica. No vienas puses parādÄ«jās specializētas profesijas,Ā ā€” zemnieki, amatnieki, karavÄ«ri, administratori, utt. No otras, sabiedrÄ«ba noslāņojās vairākās Ŕķirās, atkarÄ«bā no Ä«paÅ”uma vai varas attiecÄ«bām. Å ajā sabiedrÄ«bā strukturējās arÄ« zināŔanas, iemaņas un prasmes. Tās kļuva gan specializētākas, gan arÄ« abstraktākasĀ ā€” likumdoÅ”ana, politika, filozofija, māksla, utt.

Saimnieciskais pamats

[labot | labot pirmkodu]

Pirmatnējo sabiedrÄ«bu strukturizÄ“Å”anās dēļ arvien sarežģītāka kļuva to hierarhiskā uzbÅ«ve. Tas izskaidrojams ar regulāru nepiecieÅ”amÄ«bu racionēt un pārdalÄ«t ierobežotos pārtikas un citus resursus. Cīņa par izdzÄ«voÅ”anu lielā mērā noteica arÄ« nepiecieÅ”amÄ«bu paplaÅ”ināt un padziļināt darba dalÄ«Å”anu un specializāciju. Tas, savukārt, veicināja zemkopÄ«bas un lopkopÄ«bas tālāko pilnveidoÅ”anos, ļāva tālāk paaugstināties darba ražīgumam un uzkrāt arÄ« zināmus pārtikas pārpalikumus. Tādējādi sāka veidoties pilsētu saimnieciskais pamats ā€” amatniecÄ«ba ā€” auÅ”ana, podniecÄ«ba, izejvielu ieguve, koka un metālapstrāde. Tādējādi pilsētu veidoÅ”anās un izaugsme deva spēcÄ«gu impulsu vēl vienam jaunievedumu vilnim un otrādi, daudzie, viens otru papildinoÅ”ie, saimnieciski lietojamie uzlabojumi dažādās sadzÄ«ves jomās vecināja arvien straujāku pilsētu veidoÅ”anos.

Urbanizācijas cikls

[labot | labot pirmkodu]

Urbanizācijas process strauji norisinās, kad notiek pāreja no agrārās uz industriālo sabiedrÄ«bu. Sākuma fāzē urbanizāciju veicina iedzÄ«votāju pieplÅ«dums no laukiem uz pilsētu, labāku dzÄ«ves un darba vietu meklējumos. Tālāk seko mērenas urbanizācijas fāze, kad aptuveni 60% valsts iedzÄ«votāju apmetuÅ”ies uz dzÄ«vi pilsētās. Sasniedzot 80% robežu, iestājas lÄ«dzsvara stāvoklis starp pilsētu un lauku iedzÄ«votāju skaitu. Å o procesu ietvaros var izdalÄ«t urbanizācijas ciklu.

Pētot iedzÄ«votāju skaitu pilsētas, noskaidrojās, ka starp 1965. un 1990. gadu attÄ«stÄ«tajās valstÄ«s lielo pilsētu augÅ”anas tempi samazinājās, bet palielinājās nelielu pilsētu augÅ”anas tempi, kam par iemeslu bija iedzÄ«votāju skaita samazināŔanās lielajās pilsētās. Pamatojoties uz Å”iem pētÄ«jumiem tika izveidota teorija par to kā lielās, vidējās un mazās pilsētas iziet sukcesijas fāzes ar cikliskām iedzÄ«votāju skaita augÅ”anas un dilÅ”anas tempu svārstÄ«bām.[1]

Primārā pilsētas fāze

[labot | labot pirmkodu]

AugoÅ”ais iedzÄ«votāju skaits un saimnieciskā darbÄ«ba valstÄ« ļauj izaugt ierobežotam skaitam primāro pilsētu, primāro pilsētu attÄ«stÄ«ba tiek iedalÄ«ta trÄ«s posmos:

  • Agrajā posmā pilsēta dominē urbānajā sistēmā un uzņem lielu daļu starpreÄ£ionu migrantu;
  • Vidējā posmā strauji augoŔā pilsēta kļūst aizvien monocentriskāka;
  • TreÅ”ajā posmā primārā pilsēta sadalās policentriskā struktÅ«rā. Policentriskā pilsēta dominē urbānajā sistēmā ekonomiski un politiski.[1]

Vidējā pilsētas fāze

[labot | labot pirmkodu]

Primāro pilsētu pieauguma tempu kritums un iedzÄ«votāju telpiskā dekoncentrācija saistÄ«ta ar vidēja lieluma centru augÅ”anu, netālu no primārās pilsētas. Šāda depolarizācija novērota Francijā, ASV, Lielbritānijā, BrazÄ«lijā, Ŕī fāze iedalās divos posmos:

  • Agrais vidējo pilsētu posms saistÄ«ts ar ierobežota skaita vidēju pilsētu augÅ”anu, kuras atrodas netālu no primārajām pilsētām, bet ne to tieŔā tuvumā. Kaut gan primārajās pilsētās iedzÄ«votāju skaits pieaug absolÅ«tajos skaitļos, vidējās pilsētas tās apsteidz ar iedzÄ«votāju skaita pieauguma tempus;
  • Nākamajā vidējo pilsētu posmā, suburbanizācijas process, kurÅ” norisinās primārajā pilsētā samazina tās iedzÄ«votāju skaitu, tajā paŔā laikā arÄ« vidējās pilsētās pieauguma tempi samazinās.[1]

Mazo pilsētu fāze

[labot | labot pirmkodu]

Tā raksturo iepriekŔējo procesu turpinājumu. Dekoncentrācija notiek no primārajām uz mazākām pilsētām un mazākiem pilsētveida centriem, kuru augÅ”anas tempi var apsteigt primāro un vidējo pilsētu augÅ”anu. Å Ä«s fāzes beigās urbānā sistēma ir sasniegusi savu piesātinājuma punktu, jo lauku iedzÄ«votāju skaits vairāk nevar sarukt uz izceļotāju rēķina. Tā kā urbanizācijas cikla beigu posmā dabiskais pieaugums mazs, pilsētu iedzÄ«votāju skaits dabiskā pieauguma dēļ arÄ« nevar pieaugt.[1]

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 3 4 Urban geography, Pacione, Michael, 686. lpp., ISBN 0-415-34306-2.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pilsēta&oldid=4498116"