SÄ«rija
- Å is raksts ir par mÅ«sdienu SÄ«riju. Par SÄ«rijas ArÄbu Republiku, kas pastÄvÄja no 1961. lÄ«dz 1963. gadam skatÄ«t rakstu SÄ«rijas OtrÄ republika.
- Å is raksts ir par SÄ«rijas valsti kÄ tÄdu. Par režīmu, kas pÄrvaldÄ«ja SÄ«riju no 1963. lÄ«dz 2024. gadam skatÄ«t rakstu Baas SÄ«rija.
| SÄ«rijas ArÄbu Republika Ų§ŁŲ¬Ł
ŁŁŲ±ŁŲ© Ų§ŁŲ¹Ų±ŲØŁŲ© Ų§ŁŲ³ŁŲ±ŁŲ© Al-JumhÅ«riyyah al-ŹæArabiyyah as-SÅ«riyyah |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna:Ā Homat el Diyar Valsts sargi |
||||||
_disputed.svg) SÄ«rija attÄlota tumÅ”i zaÄ¼Ä krÄsÄ. SÄ«rijas teritoriÄlÄs pretenzijas pret Turcijas Hatajas provinci un IzraÄlas okupÄtajÄm GolÄnas augstienÄm ir parÄdÄ«tas gaiÅ”i zaÄ¼Ä krÄsÄ
|
||||||
| GalvaspilsÄta | Damaska 33Ā°30ā²N 36Ā°18ā²Eļ»æ / ļ»æ33.500Ā°N 36.300Ā°E | |||||
| LielÄkÄ pilsÄta | Haleba | |||||
| Valsts valodas | arÄbu valoda | |||||
| ValdÄ«ba | Pagaidu valdÄ«ba (SÄ«rijas pÄrejas valdÄ«ba) | |||||
| Ā -Ā | Prezidents | Ahmeds aÅ” Å arÄ[1] | ||||
| NeatkarÄ«ba | no FrancijasĀ | |||||
| Ā -Ā | PirmÄ deklarÄcija | 1936. gada septembrÄ«Ā | ||||
| Ā -Ā | OtrÄ deklÄrÄcija | 1944.Ā gada 1.Ā janvÄrÄ«Ā | ||||
| Ā -Ā | AtzÄ«ta | 1946.Ā gada 17.Ā aprÄ«lÄ«Ā | ||||
| Ā -Ā | AtdalÄ«Å”anÄs no ApvienotÄs ArÄbu Republikas | 1961.Ā gada 28.Ā septembrÄ«Ā | ||||
| Ā -Ā | Baas valdÄ«Å”anas sÄkums | 1963.Ā gada 8.Ā martÄĀ | ||||
| Ā -Ā | Asada režīma kriÅ”ana | 2024.Ā gada 8.Ā decembrÄ«Ā | ||||
| Platība | ||||||
| Ā -Ā | KopÄ | 185 180Ā kmĀ²Ā (88.) | ||||
| Ā -Ā | ÅŖdensĀ (%) | 0,06 | ||||
| IedzÄ«votÄji | ||||||
| Ā -Ā | iedzÄ«votÄjiĀ 2007.Ā gadÄ | 19 405 000Ā (55.) | ||||
| Ā -Ā | BlÄ«vums | 103/kmĀ²Ā (110.) | ||||
| IKPĀ (PPP) | 2005. gada aprÄÄ·ins | |||||
| Ā -Ā | KopÄ | $71 740 miljardiĀ | ||||
| Ā -Ā | Uz iedzÄ«votÄju | $5 348Ā | ||||
| TAIĀ (2007) | ā² 0,724Ā (vidÄjs)Ā (109.) | |||||
| ValÅ«ta | SÄ«rijas mÄrciÅa (SYP) |
|||||
| Laika josla | EET (UTC+2) | |||||
| Ā -Ā | VasarÄĀ (DST) | EESTĀ (UTC+3) | ||||
| Interneta domÄns | .sy | |||||
| ISO 3166-1 kods | 760Ā /Ā SYRĀ /Ā SY | |||||
| TÄlsarunu kods | +963 | |||||
.svg)
.svg)
SÄ«rija (arÄbu: Ų³ŁŲ±ŁŲ§, SÅ«riyÄ), oficiÄli SÄ«rijas ArÄbu Republika[2] (Ų§ŁŲ¬Ł ŁŁŲ±ŁŲ© Ų§ŁŲ¹Ų±ŲØŁŲ© Ų§ŁŲ³ŁŲ±ŁŲ©, al-JumhÅ«riyya al-ŹæArabiyya as-SÅ«riyya), ir valsts Tuvajos Austrumos, neatkarÄ«bu ieguvusi 1946. gada 17. aprÄ«lÄ«.
TÄ robežojas ar LibÄnu rietumos, IzraÄlu dienvidrietumos, JordÄniju dienvidos, IrÄku austrumos un Turciju ziemeļos. SÄ«rijai ir starptautiski strÄ«di ar IzraÄlu par tÄs okupÄtajÄm GolÄnas augstienÄm, kÄ arÄ« ar Turciju par Hatajas (Hatay) provinci.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]2004.ā1340. gadÄ p.m.Ä. SÄ«rijas austrumu daļu bija pakļÄvusi Akadas valsts jeb Å umera-Akada. Uzskata, ka Halebas vÄrds Ha-lam atrodams jau SenÄs Divupes ķīļrakstos (ap 2500ā2250 p.m.Ä.). 16. un 15. gadsimta mijÄ p.m.Ä. SÄ«riju iekaroja SenÄ ÄÄ£ipte, 14. gadsimtÄ Hetu valsts, 732. gadÄ p.m.Ä. AsÄ«rija, 539. gadÄ p.m.Ä. AhemenÄ«du impÄrija, 333. gadÄ p.m.Ä. MaÄ·edonijas Aleksandrs.
HellÄnisma laikmetÄ tÄ atradÄs SeleikÄ«du impÄrijas sastÄvÄ. 83. gadÄ p.m.Ä. SÄ«riju iekaroja ArmÄnijas valdnieks Tigrans Lielais, bet 64. gadÄ p.m.Ä. tÄ kļuva par Romas impÄrijas provinci. PÄc tÄs sadalÄ«Å”anÄs SÄ«rija bija Austrumromas impÄrijas sastÄvÄ.
661. gadÄ to iekaroja arÄbi, un Damaska bija UmajÄdu kalifÄta galvaspilsÄta. 750. gadÄ to iekaroja AbÄsÄ«du kalifÄts, Krusta karu laikÄ VidusjÅ«ras piekrastÄ izveidojÄs krustneÅ”u valstis. 1148. gadÄ krustneÅ”i aplenca Damasku, taÄu ieÅemt to nespÄja. 1250. gadÄ SÄ«riju pakļÄva mameluku sultanÄts.
No 1513. lÄ«dz 1918. gadam SÄ«rija atradÄs OsmaÅu impÄrijas pakļautÄ«bÄ.
PÄc OsmaÅu impÄrijas sakÄves PirmajÄ pasaules karÄ tika izveidota SÄ«rijas ArÄbu Karaliste, kura gan pastÄvÄja tikai dažus mÄneÅ”us, jo SÄ«rijas teritorija atradÄs Francijas ietekmes zonÄ. FranÄu karaspÄks sakÄva sÄ«rieÅ”u spÄkus Majsalunas kaujÄ, ieÅÄma Damasku, un turpmÄkÄs desmitgades mÅ«sdienu SÄ«rijas teritorija bija sadalÄ«ta vairÄkÄs valstiÅÄs, kas pastÄvÄja FranÄu SÄ«rijas un LibÄnas mandÄtteritorijÄ.
PÄc neatkarÄ«bas pasludinÄÅ”anas
[labot | labot pirmkodu]1930. gadÄ tika izveidota SÄ«rijas Republika, kas pilnÄ«gu neatkarÄ«bu ieguva 1946. gada 18. aprÄ«lÄ« pÄc franÄu karaspÄka aizieÅ”anas. 1948. gadÄ SÄ«rija iesaistÄ«jÄs karÄ pret IzraÄlu. 1958. gadÄ SÄ«rijas OtrÄ republika apvienojÄs ar ÄÄ£ipti, izveidojot Apvienoto ArÄbu Republiku, kas beidza pastÄvÄt 1961. gadÄ pÄc militÄra apvÄrsuma SÄ«rijÄ.
PÄc militÄrÄ apvÄrsuma 1963. gada martÄ pie varas nÄca ArÄbu sociÄlistiskÄs atdzimÅ”anas partija (Baas). Tika uzsÄktas sarunas par ÄÄ£iptes, SÄ«rijas un IrÄkas federÄcijas izveidoÅ”anu. 1963. gada 17. aprÄ«lÄ« KairÄ tika parakstÄ«ta vienoÅ”anÄs par federÄcijas referenduma rÄ«koÅ”anu 1963. gada septembrÄ«, taÄu jau drÄ«z vien starp valstÄ«m radÄs nesaskaÅas un plÄns izgÄzÄs. PÄc tam SÄ«rijas un IrÄkas valdÄ«ba, kurÄs abÄs dominÄja ArÄbu sociÄlistiskÄs atdzimÅ”anas partija, sÄka sarunas par abu valstu apvienoÅ”anos. Sarunas pÄrtrÅ«ka 1963. gada novembrÄ«, kad ArÄbu sociÄlistiskÄs atdzimÅ”anas partijas valdÄ«ba IrÄkÄ tika gÄzta.
1964. gada maijÄ prezidents AmÄ«ns HÄfizs apstiprinÄja pagaidu konstitÅ«ciju, ar kuru tika izveidota NacionÄlÄ RevolÅ«cijas padome, iecelts parlaments, ko veidotu masu organizÄciju pÄrstÄvji, Prezidenta padome un Ministru kabinets.
1966. gada 23. februÄrÄ« armijas virsnieki Ä«stenoja valsts apvÄrsumu, ieslodzÄ«ja prezidentu HÄfizu, pÄrtrauca pagaidu konstitÅ«cijas darbÄ«bu un izveidoja civilo Baas valdÄ«bu. Å o apvÄrsumu tÄ rÄ«kotÄji raksturoja kÄ ArÄbu sociÄlistiskÄs atdzimÅ”anas partijas principu apstiprinÄÅ”anu. Å o režīmu vÄjinÄja arÄbu valstu militÄrÄ sakÄve seÅ”u dienu karÄ, kad IzraÄla iekaroja GolÄnas augstienes. SÄka parÄdÄ«ties nesaskaÅas starp ArÄbu sociÄlistiskÄs atdzimÅ”anas partijas mÄrenÄko militÄro daļu un radikÄlÄko civilo politiÄ·u daļu.
1970. gada 13. novembrÄ« aizsardzÄ«bas ministrs HÄfizs Asads Ä«stenoja valsts apvÄrsumu, atstÅ«ma no varas civilo Baas valdÄ«bas un partijas vadÄ«bu un kļuva par SÄ«rijas premjerministru. 2000. gadÄ pÄc HÄfiza Asada nÄves par prezidentu kļuva viÅa dÄls BaÅ”Ärs Asads.
SÄ«rijas pilsoÅu karÅ”
[labot | labot pirmkodu]2011. gada 15. martÄ ArÄbu pavasara iespaidÄ SÄ«rijÄ sÄkÄs protesti pret prezidenta BaÅ”Ära Asada valdÄ«bu, kas pÄrvÄrtÄs pilsoÅu karÄ. 2014. gada jÅ«nijÄ lielu daļu SÄ«rijas iekaroja t.s. IslÄma valsts kaujinieki (džihÄdisti), kurus vairÄku militÄro ofensÄ«vu rezultÄtÄ lÄ«dz 2019. gada februÄrim padzina. Kaut Asada valdÄ«ba kontrolÄja tikai daļu SÄ«rijas teritorijas, 2023. gada maijÄ pÄc 12 gadu pÄrtraukuma ArÄbu valstu lÄ«ga atjaunoja SÄ«rijas dalÄ«bu tajÄ.[3]
2024. gada 27. novembrÄ« nemiernieku grupÄjums "TahrÄ«r aÅ”-Å Äm" (Hayat Tahrir al Sham) sÄka jaunu uzbrukumu, ar artilÄriju apÅ”audot Alepo. 8. decembrÄ« SÄ«rijas nemiernieki ieÅÄma Damasku un gÄza Asada režīmu. Å ajÄ paÅ”Ä dienÄ tika izveidota SÄ«rijas pÄrejas valdÄ«ba.
IedzÄ«votÄji
[labot | labot pirmkodu]VairÄk nekÄ puse SÄ«rijas iedzÄ«votÄju ir arÄbi sunnÄ«ti (ap 60%), lielÄkÄs minoritÄtes ir arÄbi Å”iÄ«tiĀ ā alavÄ«ti, ismailÄ«ti un t.s. "divpadsmitnieki" (13%), kristieÅ”iĀ ā pareizticÄ«gie, grieÄ·u katoļi, asÄ«rieÅ”i, armÄÅi, protestanti (10%), kurdi (9%), turkmÄÅi (3%) un druzi (3%).
Administratīvais iedalījums
[labot | labot pirmkodu]
SÄ«rija ir sadalÄ«ta 14 provincÄs jeb muhÄfazÄs, kam ir Å”Ädi administratÄ«vie centri:
Daba
[labot | labot pirmkodu]VidusjÅ«ras krasts pÄrsvarÄ augsts, klinÅ”ains, gar piekrasti stiepjas Å”aura (20ā30 km) piejÅ«ras zemiene. SÄ«rijas lielÄko daļu aizÅem tukÅ”neÅ”aina plakankalne (200ā1000 m virs jÅ«ras lÄ«meÅa), virs kura paceļas zemas kalnu grÄdas. Ziemeļaustrumu daÄ¼Ä atrodas DžezÄ«ras tuksnesis, bet dienvidaustrumos SÄ«rijas tuksnesis. Rietumu daÄ¼Ä GÄbas tektoniskÄ ieplaka Ŕķir AnsÄrijas grÄdu no AkrÄda, SemÄna un ZÄvijas kalniem. Dienvidrietumos iestiepjas AntilibÄns ar Å eiha kalnu kÄ augstÄko virsotni (2814 m) un DrÅ«zu vulkÄniskais masÄ«vs.
VasarÄ no ArÄbijas pussalas pÅ«Å” sauss, karsts vÄjÅ”. SÄ«rijas lielÄkÄ daļa ir beznoteces apgabals, sastopami vÄdÄ«. LielÄkÄ upe ir Eifrata ar kreisÄ krasta pietekÄm HÄbÅ«ru un BelÄ«hu, rietumu daÄ¼Ä uz VidusjÅ«ru plÅ«st ÄsÄ« upe. PiejÅ«ras zemienÄ un kalnu nogÄzÄs aug ozolu, priežu, cipreÅ”u, vÄ«Ä£eskoku un lauru koku meži un krÅ«mÄji. Savvaļas dzÄ«vnieki ir svÄ«trainÄs hiÄnas, vilki, Å”akÄļi, antilopes, grauzÄji un rÄpuļi.[4]
Ekonomika
[labot | labot pirmkodu]2024. gadÄ SÄ«rija ieÅÄma otro vietu pasaulÄ pÄc korupcijas lÄ«meÅa. Uzskata, ka valsts ekonomiku kontrolÄ trÄ«s cilvÄki - prezidents BaÅ”Ärs Asads, viÅa jaunÄkais brÄlis Mahers un sieva Asma.[5]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«Par SÄ«rijas pagaidu prezidentu iecelts Ahmeds aÅ” Å arÄĀ». lsm.lv (latvieÅ”u). 2025.Ā gada 29.Ā janvÄrÄ«. SkatÄ«ts: 2025.Ā gada 31.Ā janvÄrÄ«.
- ā Ā«Ų±Ų¦Ų§Ų³Ų© Ł Ų¬ŁŲ³ Ų§ŁŁŲ²Ų±Ų§Ų” | Syrian Prime MinistryĀ». pministry.gov.sy (arÄbu). 2024.Ā gada 14.Ā decembrÄ«. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2024.Ā gada 14.Ā decembrÄ«. SkatÄ«ts: 2024.Ā gada 15.Ā decembrÄ«.
- ā Ā«Š”ŠøŃŠøŃ Š²ŠµŃŠ½ŃŠ»Šø Š² Š°ŃŠ°Š±ŃŠŗŠøŠ¹ Š¼ŠøŃ ŠæŠ¾ŃŠ»Šµ 12 Š»ŠµŃ ŠøŠ·Š¾Š»ŃŃŠøŠø. ŠŠ¾ŃŠµŠ¼Ń ŃŠ¾ŃŠ·Š½ŠøŠŗ Š Š¾ŃŃŠøŠø Šø ŠŃŠ°Š½Š° ŠŠ°ŃŠ°Ń ŠŃŠ°Š“ ŃŠ½Š¾Š²Š° ŃŃŠ°Š» ŃŃŠŗŠ¾ŠæŠ¾Š¶Š°ŃŠ½ŃŠ¼Ā». BBC News Š ŃŃŃŠŗŠ°Ń ŃŠ»ŃŠ¶Š±Š° (krievu). SkatÄ«ts: 2023-05-21.
- ā Latvijas padomju enciklopÄdija. 9. sÄjums. RÄ«gaĀ : GalvenÄ enciklopÄdiju redakcija. 19.ā20.Ā lpp.
- ā Ā«ŠŠµŠ»ŠµŠ·Š½Š°Ń Š»ŠµŠ“Šø Š”ŠøŃŠøŠø ŠŃŠ¼Š° ŠŃŠ°Š“. ŠŃŠ¾ Š¾Š½Š°, Š²Š»ŠøŃŃŠµŠ»ŃŠ½Š°Ń Š¶ŠµŠ½Š° ŃŠøŃŠøŠ¹ŃŠŗŠ¾Š³Š¾ ŠæŃŠµŠ·ŠøŠ“ŠµŠ½ŃŠ°?Ā». BBC News Š ŃŃŃŠŗŠ°Ń ŃŠ»ŃŠ¶Š±Š° (krievu). 2024-06-15. SkatÄ«ts: 2024-06-19.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: SÄ«rija.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Katoļu enciklopÄdijas raksts (angliski)
- Ebreju enciklopÄdijas raksts (angliski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
.svg){kind=small} | Å is ar Äziju saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||
|