Pāriet uz saturu

Tukānu dzimta

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Tukānu dzimta
Ramphastidae (Vigors, 1825)
Apkakles arakars (Pteroglossus torquatus)
Apkakles arakars (Pteroglossus torquatus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaDzilnveidīgie (Piciformes)
ApakŔkārtaDzilnu apakŔkārta (Pici)
DzimtaTukānu dzimta (Ramphastidae)
Tukānu dzimta Vikikrātuvē

Tukānu dzimta (Ramphastidae) ir dzilnveidÄ«go (Piciformes) putnu dzimta, kas apvieno 43 mÅ«sdienās dzÄ«vojoÅ”as sugas un kas iedalÄ«tas 5 Ä£intÄ«s.[1] Tukānu dzimtas putni sastopami Meksikas dienvidos, Centrālamerikā, Dienvidamerikas ziemeļos un KarÄ«bu reÄ£iona salās. Tie dzÄ«vo tropu un subtropu mežos, ligzdo citu putnu izkaltos dobumos. Tukānu dzimtas putniem tuvākie radinieki ir Å”ajā paŔā reÄ£ionā dzÄ«vojoÅ”ie bārdaiņu dzimtas (Capitonidae) putni.

Izskats un īpaŔības

[labot | labot pirmkodu]
Lielais tukāns (Ramphastos toco) ir dzimtas lielākā suga
Gar knābja malām ir zobveida robojums, attēlā raibknābja tukāns (Ramphastos sulfuratus)

Tukānu dzimtas sugas ir vidēji lieli un lieli putni ar masÄ«vu, koÅ”u knābi. Mazākā dzimtā ir rakstainā arakara (Pteroglossus inscriptus), kuras Ä·ermeņa garums ir 29 cm, svars 130 g,[2] bet lielākais ir lielais tukāns (Ramphastos toco), kurÅ” ir arÄ« visas dzilnveidÄ«go putnu kārtas lielākais putns. Tā Ä·ermeņa garums, masÄ«vo knābi ieskaitot, ir 63 cm (knābja garums 20 cm), spārnu izplētums 119 cm, svars 680 g.[3] Tukānu dzimtas sugām Ä·ermeņi ir kompakti un Ä«si, izceļoties masÄ«vajam, garajam knābim. Aste noapaļota un atkarÄ«bā no sugas, tās garums proporcionāli var bÅ«t dažāds ā€” tā var bÅ«t vienāda ar pusi no Ä·ermeņa garuma un tā var bÅ«t tikpat gara kā Ä·ermenis. Kakls ir Ä«ss un masÄ«vs. Spārni salÄ«dzinoÅ”i Ä«si, piemēroti putnu dzÄ«vei mežā, pārlidojot Ä«sas distances no zara uz zaru. To izplētums ļoti bieži ir vienādā garumā ar paÅ”u putnu, mērot no knābja gala lÄ«dz astes galam. Tukānu dzimtas sugu kājas ir Ä«sas un spēcÄ«gas. LÄ«dzÄ«gi kā citiem dzilnveidÄ«gajiem putniem pēdām ir četri pirksti, no kuriem abi malējie ir vērsti uz aizmuguri.

Lielākajai daļai sugu to apspalvojumā nepiemÄ«t dzimumu dimorfisms, izņemot tukāniņu Ä£ints (Selenidera) sugām. Tomēr starp dzimumiem ir neliela atŔķirÄ«ba ā€” mātÄ«tēm ir Ä«sāki un taisnāki knābji. Kopumā tukānu sugas ir krāsainas un katrai Ä£intij ir savas raksturÄ«gākās iezÄ«mes, piemēram, tukāni pamatā ir melni ar krāsainiem, koÅ”iem akcentiem, kas var bÅ«t balti, dzelteni un sarkani, arakariem pavēderes ir dzeltenas, turklāt uz vēdera ir viena vai vairākas melnas vai sarkanas Ŕķērsjoslas, toties tukāniņi galvenokārt ir zaļi ar ziliem akcentiem.[2]

Knābis

[labot | labot pirmkodu]

Tukānu dzimtas sugu galvenā iezÄ«me ir to lielais, krāsainais knābis. Lielāka auguma sugām knābis ir pat garāks nekā puse no Ä·ermeņa. Neskatoties uz savu garumu un lielumu, knābis ir ļoti viegls, jo starp divām kaula plātnēm tas pildÄ«ts ar keratÄ«na sÅ«kļveida audiem.[4] Gar knābja malām ir zobveida robojums, kas vērsts uz priekÅ”u. Mēģinot izskaidrot knābja robojuma nozÄ«mi, dabas pētnieki iesākumā domāja, ka tukāni barojas ar zivÄ«m, tomēr mÅ«sdienās ir noskaidrots, ka Ŕīs dzimtas sugas pamatā barojas ar augļiem. Zinātnieki ir arÄ« atklājuÅ”i, ka knābis ir ļoti efektÄ«ga termoregulācijas sistēma, tomēr pētnieki nav lÄ«dz galam izpratuÅ”i lielā knābja nozÄ«mi.[5][6] Tam nenoliedzami ir nozÄ«me arÄ« baroÅ”anās procesā. Tukāni parasti sēž uz zara un aplasa visus aizsniedzamos augļus, neizkustoties no vietas, tādējādi tiek taupÄ«ta enerÄ£ija. Garais knābis ļauj aizsniegt barÄ«bu arÄ« dziļi koka dobumā. Tā kā Ŕīs dzimtas sugām apspalvojumam nepiemÄ«t dzimumu dimorfisms, tad visticamāk knābim nav pretējā dzimuma piesaistÄ«Å”anas nozÄ«mes. Å iem putniem ir ne tikai garÅ” knābis, bet arÄ« gara, Å”aura mēle, kas sasniedz 14ā€”15 cm garumu.

Uzvedība

[labot | labot pirmkodu]
Sarkanastes tukāniņŔ (Aulacorhynchus haematopygus)

Tukānu dzimtas sugas ir nometnieki un tās mājo mežos, ligzdo koku dobumos, kurus izveido citi putni, piemēram, dzeņi. Tukānu knābjiem ir ļoti ierobežotas spējas izcirst kokā dobumu. Dējumā parasti ir 2ā€”4 olas. Mazuļiem izŔķiļoties, tie ir pilnÄ«bā kaili, bez pÅ«kām un dÅ«nām. Dabā tukānus parasti var novērot pa pāriem vai nelielos bariņos. Reizēm tukāni saÄ·erās ar knābjiem un cÄ«kstās, zinātnieki uzskata, ka tādējādi tie noskaidro savstarpējo dominanci un vietu bara hierarhijā.

Tukānu dzimtas sugas pamatā barojas ar augļiem, bet, ja ir izdevība, tukāni ir visēdāji. Tie uzlasa, piemēram, kukaiņus un mazas ķirzakas.[7] Tukānu dzimtas putni izposta arī citu putnu ligzdas, apēdot olas un putnēnus.[8] Līdzīgi kā citi putni visēdāji savus mazuļus tie baro ar dzīvnieku izcelsmes barību.[9]

Sistemātika

[labot | labot pirmkodu]

Tukānu dzimta (Ramphastidae)

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Ā«World BIrd List: Jacamars, puffbirds, toucans, barbets, honeyguides, 2020Ā». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2020.Ā gada 27.Ā aprÄ«lÄ«. SkatÄ«ts: 2020.Ā gada 20.Ā martā.
  2. 1 2 Birds of the World ~ Toucan Family (Ramphastidae)
  3. ā†‘ Toucan: Ramphastos toco
  4. ā†‘ "Pulse ā€“ Spring 2005 newsletter". University of California, San Diego Jacobs School of Engineering. Spring 2005. Retrieved 2009-06-29.
  5. ā†‘ Tattersall, G. J.; Andrade, D. V.; Abe, A. S. (2009). "Heat Exchange from the Toucan Bill Reveals a Controllable Vascular Thermal Radiator". Science 325 (5939): 468ā€“70. doi:10.1126/science.1175553. PMID 19628866
  6. ā†‘ BBC: Hot secret behind toucan's bill
  7. ā†‘ Remsen Jr, J.V.; Hyde, Mary Ann; Chapman, Angela (1993). "The Diets of Neotropical Trogons, Motmots, Barbets and Toucans". The Condor 95 (1): 178ā€“92. doi:10.2307/1369399. JSTOR 1369399
  8. ā†‘ Nadkarni, Nalini M.Ā ; Wheelwright, Nathaniel T. (Editors). Monteverde: Ecology and Conservation of a Tropical Cloud Forest. Publisher: Oxford University Press, 2000. ISBN 978-0-19-513310-3
  9. ā†‘ Short, Lester; Horne, Jennifer. Toucans, Barbets and Honeyguides. Publisher: Oxford University Press 2002. ISBN 978-0-19-854666-5

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Tukānu_dzimta&oldid=4046159"