Pāriet uz saturu

Turaidas pils

Vikipēdijas lapa
Turaidas pils
Turaidas pils
Turaidas pils (Latvija)
Turaidas pils
Turaidas pils
AtraŔanās vieta Valsts karogs: Latvija Sigulda, Siguldas novads, Latvija
Koordinātas 57Ā°10ā€²55ā€³N 24Ā°51ā€²02ā€³Eļ»æ / ļ»æ57.18204Ā°N 24.85068Ā°Eļ»æ / 57.18204; 24.85068Koordinātas: 57Ā°10ā€²55ā€³N 24Ā°51ā€²02ā€³Eļ»æ / ļ»æ57.18204Ā°N 24.85068Ā°Eļ»æ / 57.18204; 24.85068
Piezīmes
Izrakumi -
Oficiālais nosaukums: Turaidas pilskalns un viduslaiku pils
Aizsardzības numurs 2147
Vērtības grupa Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa Arheoloģija
IekļauÅ”ana aizsardzÄ«bā 1998.Ā gada 19.Ā decembris

Turaidas pils (senie vācu nosaukumi: Fredeland, Treiden, Treyden) ir viena no senākajām mūsdienās apskatāmajām viduslaiku pilīm Latvijā. Atrodas Gaujas labajā krastā, Siguldas pilsētas teritorijā, Turaidā.[1] Celta 1214. gadā kā Rīgas bīskapa (vēlāk arhibīskapa) pils nodedzinātās līvu valdnieka Kaupo koka pils vietā. Turaidas pils tiek uzskatīta par arheoloģiski vislabāk pētīto viduslaiku pili Baltijas valstīs. Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, iekļauts Turaidas muzejrezervāta un Gaujas nacionālā parka sastāvā.

Turaidas pils pieŔķirta Eiropas mantojuma zīme.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
Turaidas pils plāns.

Pēc 1207. gada LÄ«vzemes dalÄ«Å”anas lÄ«guma lÄ«vu kunga Kaupo pilsnovadu Gaujas labajā krastā pieŔķīra bÄ«skapam Albertam. 1214. gadā Raceburgas bÄ«skaps Filips Autines sacelÅ”anās laikā nodedzinātās Kaupo koka pils vietā lika uzcelt jaunu mÅ«ra pili, kuru nosauca par Fredelandi (vācu "Miera zeme"). Taču neilgi pēc tam vāciskais nosaukums tika aizstāts ar lÄ«bisko Turaidu ("dieva Tora dārzs").[2]

1272. gadā savā pilÄ« Turaidas zemē (latīņu: Thoreydia) uzturējās RÄ«gas arhibÄ«skaps Alberts II. LÄ«dz pat 16. gadsimtam Turaida bija bÄ«skapijas (vēlāk arhibÄ«skapijas) Turaidas fogtejas centrs. Reizēm pilÄ« uzturējās RÄ«gas arhibÄ«skapi, kas Å”eit izdeva dažādus dokumentus. Turaidas pili vairākas reizes bija ieņēmis ordenis. Pēc 1298. gada Turaidas kaujas ordenis pili kontrolēja 68 gadus. Tāpat arÄ« no 1405. lÄ«dz 1417. gadam Turaidu pārvaldÄ«ja ordeņa ieceltie Turaidas fogti. ArÄ« vēlākos laikos no 1479. lÄ«dz 1485. gadam un 1556. gadā pili bija okupējis ordenis. Pils maksimālā izaugsme bija 16. gadsimta sākumā, kad trÄ«s savstarpēji savienotās daļas (pagalmu, ziemeļu un dienvidu priekÅ”pilis) iekļāva vienotā sistēmā gan aizsardzÄ«bai, gan arÄ« saimniecÄ«bai un dzÄ«voÅ”anai paredzētās ēkas.

Pēc arhibÄ«skapijas sekularizÄ“Å”anas 1566. gadā Polijas-Lietuvas kopvalsts valdnieks Sigismunds II Augusts Turaidu vispirms atdeva Livonijas bruņniecÄ«bai, bet drÄ«z pēc tam agrākajam Tērbatas bÄ«skapijas fogtam Elertam KrÅ«zem, kuram tā piederēja lÄ«dz pat 1585. gadam. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera lÄ«gumā tā nodēvēta par Turaidas pilsnovada citadeli (latīņu: arx Ireiden, Š¢Ń€ŠµŠ¹Š“ŠµŠ½). Livonijas hercogistes laikā izveidoja Turaidas stārastiju. 1582. un 1590. gados pilÄ« tika veiktas inventarizācijas. 17. gadsimta sākumā pils pārmaiņus pārgāja gan pie zviedriem, gan pie poļiem. 1624. gadā revÄ«ziju Turaidas pilÄ« jau veica zviedri. 1625. gadā Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs Turaidu uzdāvināja Nilsam StjernÅ”eldam, bet jau 1652. gadā to pārdeva G. V. fon Budbergam. 1553. gadā izgatavos senākais Turaidas pils plāns (tagad glabājas Stokholmas Kara arhÄ«vā). Otrā Ziemeļu kara laikā 1658. gadā pili uz neilgu laiku ieņēma Polijas-Lietuvas karaspēks. Pēc tam Turaidas pils zaudēja savu fortifikācijas nozÄ«mi, kļūdama par Turaidas muižas centru. Pils tika apdzÄ«vota lÄ«dz pat 1776. gadam, kad ugunsgrēkā tur izdega koka apbÅ«ve. 1818. gadā Turaidu ieguva Baltazars fon Kampenhauzens (1772ā€”1823). 19. gadsimtā pils teritorijā blakus galvenajam tornim (bergfrÄ«dam) uzcēla muižas kungu namu (no koka), kā arÄ« rietumu korpusā bija ierÄ«kota klēts. Pārējos mÅ«rus izmantoja bÅ«vmateriālu ieguvei.

Pēc Latvijas valsts izveidoÅ”anās 1924. gadā tika pieņemts lēmums par Turaidas pilsdrupu iekļauÅ”anu valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā, bet reāli atjaunoÅ”anas darbi pamazām sākās tikai 1950. gados. KopÅ” 1976. gada arheologa Jāņa Graudoņa vadÄ«bā 25 gadus tika veikta regulāra un vispusÄ«ga pils arheoloÄ£iskā izpēte, kuras laikā iegÅ«tā informācija tika izmantota fortifikācijas bÅ«vju un ēku nostiprināŔanai un restaurācijai. Tāpat, restaurācijas darbu veikÅ”anai bÅ«tiska nozÄ«me bija arÄ« Igaunijas arhÄ«vos atrastajiem 1793. un 1810. gada Turaidas pils zÄ«mējumiem, kas ļāva izstrādāt zuduÅ”o celtņu daļu atjaunoÅ”anas projektus. PaÅ”laik Turaidas pils ir nozÄ«mÄ«gs Latvijas un Baltijas mēroga tÅ«risma objekts.

Zināmie Turaidas fogti

[labot | labot pirmkodu]

Turaidas fogti bija RÄ«gas arhibÄ«skapiem piederoÅ”o zemju "LÄ«vu gala" soÄ£i (advocati ecclesiae, Stiftsvƶgte), kas valdÄ«ja Turaidas (Fredelandes) pilÄ«.

Foto galerija

[labot | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ Caune A., Ose I. Latvijas 12. gadsimta beigu - 17. gadsimta vācu piļu leksikons. RÄ«ga, 2004.
  2. ā†‘ SpārÄ«tis O. Latvijas cietokŔņi, pilis un muižas. Jumava, 2007.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Turaidas_pils&oldid=4525450"