UEFA
 | |
| Abreviatūra | UEFA |
|---|---|
| Izveidots | 1954.Ā gada 15.Ā jÅ«nijÄ |
| Tips | Sporta federÄcija |
| GalvenÄĀ mÄ«tne |
 Niona, Å veice |
DalÄ«bnieki | 55 nacionÄlÄs asociÄcijas |
OficiÄlÄsĀ valodas | angļu, franÄu, vÄcu |
Prezidents |
 Aleksanders Äeferins |
| TÄ«mekļaĀ vietne | uefa.org |
UEFA (angļu: Union of European Football Associations) jeb Eiropas Futbola asociÄciju savienÄ«ba ir Eiropas futbola administratÄ«vais un kontroles orgÄns. TÄ pÄrstÄv Eiropas nacionÄlÄs futbola federÄcijas, rÄ«ko izlaÅ”u un klubu turnÄ«rus, kontrolÄjot naudas balvas, noteikumus un plaÅ”saziÅas lÄ«dzekļu tiesÄ«bas uz Å”iem turnÄ«riem. TÄ ir viena no seÅ”Äm FIFA kontinentÄlajÄm federÄcijÄm.
.JPG)
UEFA tika nodibinÄta 1954. gada 15. jÅ«nijÄ BÄzelÄ, Å veicÄ, pÄc Francijas, ItÄlijas un Beļģijas futbola federÄciju sarunÄm. LÄ«dz 1959. gadam organizÄcijas galvenÄ mÄ«tne atradÄs ParÄ«zÄ, tad tÄ tika pÄrvietota uz Berni. KopÅ” 1995. gada galvenÄ mÄ«tne atrodas Å veices pilsÄtÄ NionÄ.[1] SÄkotnÄji to veidoja 25 futbola federÄcijas, nu to skaits ir 55.[2]
No visÄm konfederÄcijÄm UEFA ir pati bagÄtÄkÄ un ietekmÄ«gÄkÄ. GandrÄ«z visi pasaules labÄkie futbolisti spÄlÄ Eiropas klubos (AnglijÄ, ItÄlijÄ, SpÄnijÄ, VÄcijÄ), jo Å”eit atrodas pasaules bagÄtÄkie klubi, kas piedÄvÄ vislielÄkÄs algas. UEFA spÄlÄ daudzas pasaules elites izlases.
AugstÄkais UEFA kontroles orgÄns ir kongress, kas tiek sasaukts katru gadu. TajÄ piedalÄs pÄrstÄvji no visÄm dalÄ«bvalstÄ«m. AugstÄkÄ izpildinstitÅ«cija ir UEFA izpildkomiteja, ko ievÄl kongress.[3] TÄs sastÄvÄ ietilpst UEFA prezidents un 16 locekļi. Prezidenta un izpildkomitejas locekļu darbÄ«bas termiÅÅ” ir 4 gadi.[4] Pirmais UEFA prezidents bija Ebe Å varcs. PaÅ”reizÄjais prezidents ir slovÄnis Aleksanders Äeferins, kas tika ievÄlÄts 2016. gada septembrÄ«.[5][6]
Turnīri
[labot | labot pirmkodu]IzlaŔu turnīri
[labot | labot pirmkodu]Galvenais vÄ«rieÅ”u izlaÅ”u turnÄ«rs ir Eiropas ÄempionÄts, kas norisinÄs kopÅ” 1958. gada. TÄ pirmais finÄlturnÄ«rs notika 1960. gadÄ, un lÄ«dz 1964. gadam tas bija pazÄ«stams kÄ Eiropas NÄciju kauss. 2018. gadÄ pirmoreiz notiks UEFA NÄciju lÄ«gas turnÄ«rs.
UEFA rÄ«ko arÄ« U21, U19 un U17 turnÄ«rus, kuros piedalÄs vÄ«rieÅ”u izlases, kuru spÄlÄtÄju vecums nepÄrsniedz attiecÄ«gi 21, 19 un 17 gadus.
SievieÅ”u izlasÄm tiek rÄ«kots Eiropas ÄempionÄts sievietÄm, kÄ arÄ« U19 un U17 Eiropas ÄempionÄti.
Klubu turnīri
[labot | labot pirmkodu]UEFA rÄ«ko arÄ« vairÄkus klubu turnÄ«rus. PopulÄrÄkais no tiem ir UEFA Äempionu lÄ«ga, kurÄ piedalÄs nacionÄlo valstu futbola Äempioni (rangÄ augstÄk esoÅ”Äs valstis var pÄrstÄvÄt vairÄki klubi). Tas tika pirmoreiz rÄ«kots 1955. gadÄ, bet lÄ«dz 1992. gadam tÄ nosaukums bija Eiropas ÄempionvienÄ«bu kauss jeb Eiropas kauss. Otrs svarÄ«gÄkais turnÄ«rs ir UEFA Eiropas lÄ«ga (iepriekÅ” UEFA kauss), kurÄ piedalÄs nacionÄlo valstu kausu ieguvÄji, kÄ arÄ« ÄempionÄtÄ augstÄk esoÅ”Äs komandas. Tas tiek rÄ«kots kopÅ” 1971. gada.
TreÅ”ais svarÄ«gÄkais turnÄ«rs savulaik bija UEFA Kausu ieguvÄju kauss, kurÄ piedalÄ«jÄs nacionÄlo valstu kausu ieguvÄji. Tas tika aizsÄkts 1960. gadÄ, bet 1999. gadÄ tika apvienots ar UEFA kausu. KopÅ” 1973. gada tiek izspÄlÄts arÄ« UEFA Superkauss, par kuru sacenÅ”as divas komandasĀ ā Äempionu lÄ«gas uzvarÄtÄja un UEFA Eiropas lÄ«gas kausa uzvarÄtÄja (agrÄk Kausu ieguvÄju kausa ieguvÄja).
No 1995. lÄ«dz 2008. gadam tika rÄ«kots arÄ« UEFA Intertoto kauss, kurÄ piedalÄ«jÄs komandas, kas pÄc nacionÄlo ÄempionÄtu rezultÄtiem nekvalificÄjÄs UEFA kausa izcÄ«Åai. Å ajÄ turnÄ«rÄ tika izspÄlÄtÄs trÄ«s papildu vietas UEFA kausam. TurnÄ«rs tika likvidÄts, paplaÅ”inot UEFA Eiropas lÄ«gas kvalifikÄcijas dalÄ«bnieku skaitu.
VÄl tiek rÄ«kots UEFA ReÄ£ionu kauss amatieru komandÄm, kÄ arÄ« UEFA SievieÅ”u Äempionu lÄ«gaĀ ā sievieÅ”u komandÄm. 2013. gadÄ tika izveidota UEFA Jaunatnes lÄ«ga, kurÄ piedalÄs Äempionu lÄ«gas klubu U19 komandas un 32 valstu jaunieÅ”u Äempioni.[7]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«UEFA ā European footballās governing bodyĀ» (angļu). uefa.org. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2014.Ā gada 8.Ā oktobrÄ«. SkatÄ«ts: 2017.Ā gada 15.Ā jÅ«nijÄ.
- ā Ā«Member associationsĀ» (angļu). uefa.org. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2017.Ā gada 21.Ā jÅ«nijÄ. SkatÄ«ts: 2017.Ā gada 15.Ā jÅ«nijÄ.
- ā Ā«About UEFAĀ» (angļu). uefa.org. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2017.Ā gada 14.Ā jÅ«nijÄ. SkatÄ«ts: 2017.Ā gada 15.Ā jÅ«nijÄ.
- ā Ā«UEFA Executive CommitteeĀ» (angļu). uefa.org. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2019.Ā gada 7.Ā janvÄrÄ«. SkatÄ«ts: 2017.Ā gada 15.Ā jÅ«nijÄ.
- ā Ā«PresidentĀ» (angļu). uefa.org. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2014.Ā gada 1.Ā martÄ. SkatÄ«ts: 2017.Ā gada 15.Ā jÅ«nijÄ.
- ā Ā«SlovÄnis Äeferins kļūst par UEFA prezidentuĀ». sportacentrs.com. 2016.Ā gada 14.Ā septembris. SkatÄ«ts: 2017.Ā gada 15.Ā jÅ«nijÄ.
- ā Ā«UEFA Youth League - Format & RegulationsĀ» (angļu). UEFA.com. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2017.Ā gada 21.Ā jÅ«nijÄ. SkatÄ«ts: 2017.Ā gada 15.Ā jÅ«nijÄ.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: UEFA.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- UEFA oficiÄlÄ mÄjaslapa
| ||||||
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
|