ÄŖvars JÄvers
| ||||||||||||
| ||||||||||||
ÄŖvars JÄvers, pazÄ«stams arÄ« kÄ Aivers Džaijevers (norvÄÄ£u: Ivar GiƦver, dzimis 1929.Ā gada 5.Ā aprÄ«lÄ« BergenÄ, miris 2025.Ā gada 20.Ā jÅ«nijÄ) bija norvÄÄ£u izcelsmes ASV fiziÄ·is. 1973. gadÄ kopÄ ar Leo Esaki un Braienu Džozefsonu ieguvis Nobela prÄmiju fizikÄ par eksperimentÄliem atklÄjumiem attiecÄ«bÄ uz tuneļefektu.[1]
ZinÄtniskÄ darbÄ«ba
[labot | labot pirmkodu]JÄvers 1952. gadÄ beidza NorvÄÄ£ijas TehnoloÄ£isko institÅ«tu maŔīnbÅ«ves specialitÄtÄ. 1954. gadÄ pÄrcÄlÄs uz KanÄdu, kur sÄka strÄdÄt kompÄnijas General Electric KanÄdas nodaļÄ. No 1958. gada strÄdÄja General Electric PÄtniecÄ«bas laboratorijÄ Å ujorkÄ, ASV. 1960. gadÄ veica eksperimentus, parÄdot tuneļefekta darbÄ«bu supravadÄ«tÄjos, par ko 1973. gadÄ saÅÄma Nobela prÄmiju fizikÄ, dalot to ar Leo Esaki un Braienu Džozefsonu, kuri arÄ« bija devuÅ”i savu ieguldÄ«jumu tuneļefekta pÄtÄ«jumos. No 1969. gada JÄvers pievÄrsÄs biofizikai.
JÄvers piederÄja pie globÄlÄs sasilÅ”anas teorijas kritiÄ·iem. Paužot savus uzskatus, 2008. gadÄ JÄvers teicis: "Es esmu skeptisks...GlobÄlÄ sasilÅ”ana ir kļuvusi par jaunu reliÄ£iju"[2] 2011. gadÄ JÄvers pat izstÄjÄs no Amerikas fizikas biedrÄ«bas, uzskatot, ka tÄ pieÅÄmusi Å”o teoriju kÄ neapstrÄ«damu patiesÄ«bu.[3]
PersonÄ«ga dzÄ«ve un nÄve
[labot | labot pirmkodu]JÄvers bija ateists.[4]
JÄvers bija precÄjies ar savu bÄrnÄ«bas draudzeni Ingeri (dzimusi Skramstada) no 1952. gada lÄ«dz pat viÅas nÄvei 2023. gada 12. septembrÄ« 94 gadu vecumÄ.[5] ViÅiem bija Äetri bÄrni.
JÄvers nomira 2025. gada 20. jÅ«nijÄ 96 gadu vecumÄ.[6]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«The Nobel Prize in Physics 1973Ā». Nobel Foundation.
- ā Ā«U.S. Senate Minority Report Update: More Than 700 International Scientists Dissent Over Man-Made Global Warming ClaimsĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2011.Ā gada 26.Ā jÅ«nijÄ. SkatÄ«ts: 2009.Ā gada 4.Ā jÅ«nijÄ.
- ā Ā«Nobel Prize-Winning Physist Resigns Over Global WarmingĀ». Fox News. 2011-09-14. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2011-09-15. SkatÄ«ts: 2011-09-15.
- ā Ivar Giaever. "I Am The Smartest Man I Know": A Nobel Laureate's Difficult Journey. World Scientific, November 2016. ISBNĀ 978-981-3109-17-9.
- ā Ā«Inger Giaever ObituaryĀ». Legacy.com. The Daily Gazette. 2023. gada 24. septembris. SkatÄ«ts: 2024. gada 19. maijs.
- ā Ā«Nobel Prize winner Ivar GiƦver has diedĀ». vg.no (norvÄÄ£u). 2025. gada 3. jÅ«lijs. SkatÄ«ts: 2025. gada 3. jÅ«lijs.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: ÄŖvars JÄvers.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- VisuotinÄ lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- ÄŖvara JÄvera biogrÄfija Nobela prÄmijas mÄjaslapÄ (angliski)
- Biography and Bibliographic Resources, from the Office of Scientific and Technical Information, United States Department of Energy
 | Å is biogrÄfiskais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| PriekŔtecis: Džons Bardīns Leons Kūpers Džons Šrīfers |
Nobela prÄmija fizikÄ 1973. kopÄ ar Leo Esaki un Braienu Džozefsonu |
PÄctecis: Martins Rails Entonijs HjÅ«iÅ”s |
|