1927. gads LatvijÄ
| PasaulÄ: | 1924Ā 1925Ā 1926Ā -Ā 1927Ā -Ā 1928Ā 1929Ā 1930 |
| LatvijÄ: | 1924Ā 1925Ā 1926Ā -Ā 1927Ā -Ā 1928Ā 1929Ā 1930 |
| LaikapstÄkļi: | 1924Ā 1925Ā 1926Ā -Ā 1927Ā -Ā 1928Ā 1929Ā 1930 |
| SportÄ: | 1924Ā 1925Ā 1926Ā -Ā 1927Ā -Ā 1928Ā 1929Ā 1930 |
| Kino: | 1924Ā 1925Ā 1926Ā -Ā 1927Ā -Ā 1928Ā 1929Ā 1930 |
Å ajÄ lapÄ ir apkopoti 1927. gada notikumi LatvijÄ.
Notikumi
[labot | labot pirmkodu]FebruÄris
[labot | labot pirmkodu]- 1. februÄris ā likvidÄts FinanÅ”u ministrijas KredÄ«ta departaments un tÄ funkcijas nodotas Valsts saimniecÄ«bas departamentam. Å Ä« departamenta Valsts budžeta nodaļas pÄrziÅÄ atradÄs Valsts grÄmatvedÄ«ba un Valsts kase.
- 11. februÄris - Jauno vÄ«rieÅ”u kristÄ«gÄs apvienÄ«bas telpÄs RÄ«gÄ, J. AlunÄna ielÄ 7 tiek dibinÄta akadÄmiskÄ biedrÄ«ba Konkordija ValdemÄrija
- 17. februÄris ā pie Latvijas UniversitÄtes dibinÄta latvieÅ”u studenÅ”u korporÄcija "Selga".
Marts
[labot | labot pirmkodu]- 7. marts ā Saeima pieÅÄma un Valsts prezidents izsludinÄja LETA statÅ«tus.
- 14. marts ā nomira pirmais Latvijas Valsts prezidents JÄnis Äakste.[2]
- 20. marts - RÄ«gÄ dibinÄta latvieÅ”u studentu korporÄcija Vendia.
Aprīlis
[labot | labot pirmkodu]- 8. aprÄ«lis ā pÄc tam, kad nedz Zemnieku savienÄ«bas, nedz sociÄldemokrÄtu izvirzÄ«tie prezidenta kandidÄti nespÄja savÄkt nepiecieÅ”amo 51 balsi, Saeima ar 73 balsÄ«m, 23 deputÄtiem balsojot pret un vienam atturoties, par Latvijas Valsts prezidentu ievÄlÄja Gustavu Zemgalu.[2]
Maijs
[labot | labot pirmkodu]- 20. maijs ā pÄc pÄrbaudes izmÄÄ£inÄjumiem Biskajas lÄ«cÄ« Latvijas zemÅ«denes "Ronis" un "SpÄ«dola" atgriezÄs LiepÄjas Kara ostÄ.
JÅ«nijs
[labot | labot pirmkodu]- 15. jÅ«nijs ā skolu muzeja preparators KÄrlis Grigulis pirmo reizi Latvijas teritorijÄ tika konstatÄjis jaunu putnu sugu ā ezera Ä·auÄ·i (Acrocephalus scirpaceus), kas tajÄ laikÄ bija ienÄcÄjs no dienvidiem.
JÅ«lijs
[labot | labot pirmkodu]- 27. jÅ«lijs ā LielupÄ notika Latvijas airÄtÄju savienÄ«bas (LAS) rÄ«kotÄ starptautiskÄ regate.
Augusts
[labot | labot pirmkodu]- JÄnis DaliÅÅ” uzstÄdÄ«ja savu pirmo Latvijas rekordu ā 5 kilometru soļojumÄ ar laiku 28:18,4.
Novembris
[labot | labot pirmkodu]- 18. novembris ā ar JÄzepa MediÅa operas "Vaidelote" pirmizrÄdi uz NacionÄlÄs operas skatuves tika iestudÄta sestÄ latvieÅ”u oriÄ£inÄlopera.
Decembris
[labot | labot pirmkodu]- 7. decembris - RÄ«gÄ dibinÄta latvieÅ”u studentu korporÄcija Lacuania, kas uzÅem galvenokÄrt LatgalÄ dzimuÅ”us studentus.
- 17.ā18. decembris ā notika tautas nobalsoÅ”ana par likumprojektu "Likums par pavalstniecÄ«bas likuma pÄrgrozÄ«jumu un papildinÄjumu atcelÅ”anu". No 1Ā 120Ā 026 balsstiesÄ«gajiem pilsoÅiem tautas nobalsoÅ”anÄ tika nodotas tikai 242Ā 798 derÄ«gas balsis. LÄ«dz ar to likumprojekts tautas nobalsoÅ”anÄ netika pieÅemts.[3]
NezinÄms datums
[labot | labot pirmkodu]- Francis Aleksandrs Balodis veica arheoloÄ£iskos izrakumus SlatÄ un Raunas TanÄ«sa kalnÄ.
- noslÄgts LatvijasāPSRS tirdzniecÄ«bas lÄ«gums.
- uz BotÄnikas laboratorijas bÄzes tika izveidots Augu fizioloÄ£ijas un anatomijas institÅ«ts.
- dibinÄts pÄrtikas pÄrstrÄdes uzÅÄmums ar nosaukumu "RÄ«gas piena centrÄle", nÄkamÄ a/s "RÄ«gas piena kombinÄts".
- tika atklÄts RÄ«gas pilsÄtas stadions, nÄkamais Daugavas stadions.
- tika pieÅemts Dzelzceļa likums. Ja vecÄ dzelzceļa tÄ«kla galvenais uzdevums bija savienot Baltijas provinces ar IekÅ”krievijas apgabaliem, tad jaunÄ ā nodroÅ”inÄt satiksmi ar visiem Latvijas reÄ£ioniem, un tikai atseviŔķas dzelzceļa lÄ«nijas saglabÄja arÄ« tranzÄ«tsatiksmes funkcijas.
- PļaviÅÄm pieŔķirtas pilsÄtas tiesÄ«bas.
DzimuŔi
[labot | labot pirmkodu]- 4. februÄrisĀ ā Ruta MarjaÅ”a, politiÄ·e, advokÄte, rakstniece un dzejniece (mirusi 2016. gadÄ)
- 13. martsĀ ā Äriks OÅ”s, karikatÅ«rists (miris 2025. gadÄ)
- 28. martsĀ ā Kazimirs Å poÄ£is, lauksaimnieks, ekonomists, profesors un politiÄ·is (miris 2010. gadÄ)
- 23. aprÄ«lisĀ ā Ilze IndrÄne, rakstniece (mirusi 2025. gadÄ)
- 4. maijsĀ ā Juris Sinka, politiÄ·is (miris 2001. gadÄ)
- 16. jÅ«nijsĀ ā Valdis KrastiÅÅ”, pianists, mÅ«zikas pedagogs un diplomÄts (miris 2022. gadÄ)
- 31. augustsĀ ā GunÄrs PlacÄns, aktieris (miris 2024. gadÄ)
- 8. septembrisĀ ā Ä¢ederts Ramans, komponists, pasniedzÄjs un skaÅu režisors (miris 1999. gadÄ)
- 19. septembrisĀ ā Edmunds GoldÅ”teins, komponists, pianists, pedagogs (miris 2008. gadÄ)
- 30. oktobrisĀ ā LÄ«vija EndzelÄ«na, gleznotÄja (mirusi 2008. gadÄ)
- 5. decembrisĀ ā JÄnis Å kapars, valsts un sabiedriskais darbinieks (miris 2023. gadÄ)
- 15. decembrisĀ ā Harijs LiepiÅÅ”, aktieris (miris 1998. gadÄ)
MiruŔi
[labot | labot pirmkodu]- 14. marts ā JÄnis Äakste, pirmais Latvijas Valsts prezidents (dzimis 1859. gadÄ)
- 23. septembris ā JÄkabs Dravnieks, tulkotÄjs, valodnieks, žurnÄlists, skolotÄjs, grÄmatizdevÄjs un leksikogrÄfs, pirmÄs latvieÅ”u enciklopÄdijas izdevÄjs (dzimis 1858. gadÄ)
- 13. novembris ā Augusts Dombrovskis, rÅ«pnieks un mecenÄts (dzimis 1845. gadÄ)
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā P.Mucenieks. Latvijas paÅ”valdÄ«bu iekÄrta, RÄ«ga 1938.
- 1 2 Latvijas vÄsture internetÄ ā HronoloÄ£ija ArhivÄts 2012.Ā gada 17.Ā jÅ«lijÄ, Wayback Machine vietnÄ., historia.lv
- ā VÄstures fakti: vÄlÄÅ”anas un tautas nobalsoÅ”anas 1920. - 1934. gads ArhivÄts 2011.Ā gada 18.Ā oktobrÄ«, Wayback Machine vietnÄ., web.cvk.lv
 | Å is ar vÄsturi saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |