Lielupe
- Å is raksts ir par Lielupes upi. Par citÄm jÄdziena Lielupe nozÄ«mÄm skatÄ«t nozÄ«mju atdalÄ«Å”anas lapu.
| Lielupe | |
|---|---|
| Izteka | pie Bauskas 56Ā°24ā²10ā³N 24Ā°9ā²25ā³Eļ»æ / ļ»æ56.40278Ā°N 24.15694Ā°E |
| Satekupes | MÅ«sa, MÄmele 56Ā°24ā²10ā³N 24Ā°9ā²25ā³Eļ»æ / ļ»æ56.40278Ā°N 24.15694Ā°E |
| Ieteka | RÄ«gas lÄ«cis, Daugava (caur Buļļupi) 57Ā°0ā²34ā³N 23Ā°55ā²57ā³Eļ»æ / ļ»æ57.00944Ā°N 23.93250Ā°EKoordinÄtas: 57Ā°0ā²34ā³N 23Ā°55ā²57ā³Eļ»æ / ļ»æ57.00944Ā°N 23.93250Ā°E |
| Baseina valstis |  Ā Latvija Ā Lietuva |
| Caurteces valstis | Ā Latvija |
| Garums | 119Ā km |
| Kritums | 10.8Ā mĀ Ā |
| VidÄjÄ caurtece | 106Ā mĀ³/sĀ |
| Gada notece | 3,54Ā kmĀ³Ā |
| Baseina platÄ«ba | 17 600Ā kmĀ²Ā (LatvijÄ 8800Ā kmĀ²) |
| GalvenÄs pietekas | SvÄte, Iecava |
 Lielupe VikikrÄtuvÄ | |
Lielupe ir lielÄkÄ Zemgales upe, caurteces ziÅÄ otra lielÄkÄ Latvijas upe[1] (aiz Daugavas). Upes dziļums augÅ”tecÄ ir apmÄram 1 m, lejpus JelgavasĀ ā 8ā12 m, lejtecÄĀ ā 15ā20 m. Lielupe ir tikai 119 km gara, toties tai ir 250 pietekas.[1] Jelgavas pilsÄtas teritorijÄ tÄs atteka Driksa iekļauj Pilssalu. Krasti daudzviet aizauguÅ”i. Lielupei ir ļoti mazs kritumsĀ ā 10,8 m (0,1 m/km), it seviŔķi lejtecÄ, kur tÄ kļūst daudz platÄka un dziļÄka. VidÄjais caurplÅ«dums grÄ«vÄ ir 106 mĀ³/s (maksimÄlais 1380 mĀ³/s, minimÄlais 10,6 mĀ³/s).
Upes raksturojums
[labot | labot pirmkodu]Lielupe sÄkas pie Bauskas, satekot MÄmelei un MÅ«sai, bet ietek Baltijas jÅ«ras RÄ«gas lÄ«cÄ« JÅ«rmalas pilsÄtas austrumu malÄ.
No Bauskas lÄ«dz Mežotnes pilskalnam Lielupe plÅ«st pa senleju, kas veidojusies dolomÄ«tos. ÅŖdenstÅ«ristiem Lielupe bÅ«s interesantÄka augÅ”daļas posmÄ, kur krasti stÄvÄki un pie mazÄka Å«dens jÅ«tamas krÄces (kÄdus 27 km garÅ” posms no Bauskas lÄ«dz Emburgai). Lejpus Mežotnes ieleja paplaÅ”inÄs, upe lÄni plÅ«st pa plaÅ”u ieleju Zemgales lÄ«dzenumÄ un PiejÅ«ras zemienÄ. PavasarÄ«, veidojoties ledus sastrÄgumiem, Lielupe agrÄk mÄdza iziet no krastiem, applÅ«dinot lauksaimniecÄ«bas zemes. IntensÄ«vu nokriÅ”Åu dÄļ plÅ«di bija iespÄjami arÄ« vasarÄ. Tie radÄ«ja lielus zaudÄjumus zemnieku saimniecÄ«bÄm. Lai samazinÄtu plÅ«du apmÄrus, daudzviet gar Lielupi un tÄs pietekÄm tika izveidoti aizsargdambji.
LielÄkÄs pietekas
[labot | labot pirmkodu]KreisÄ krasta pietekas
[labot | labot pirmkodu]LabÄ krasta pietekas
[labot | labot pirmkodu]- Garoze,
- Iecava,
- SpuÅÅupe (agrÄk savienoja ar BabÄ«tes ezeru).
Upju transports
[labot | labot pirmkodu]
Lielupes dziļums uz leju no Jelgavas ir no 5 lÄ«dz 15 m. Tas paver iespÄju kuÄ£u transportam no RÄ«gas un JÅ«rmalas lÄ«dz Jelgavai, kas bija galvenais smago kravu transporta veids lÄ«dz pat RÄ«gasāJelgavas dzelzceļa izbÅ«vei 19. gadsimta beigÄs. 19. gadsimta beigÄs un 20. gadsimtÄ pa upi notika intensÄ«va baržu satiksme no mÄlu ieguves karjeriem Lielupes un Iecava krastos uz Ä·ieÄ£eļu fabrikÄm Lielupes krastos un RÄ«gÄ.
MÅ«sdienÄs upes izmantoÅ”anu kuÄ£niecÄ«bÄ, jahtu tÅ«rismÄ un sportÄ traucÄ smilts saneÅ”i, kas intensÄ«vi uzkrÄjas Lielupes grÄ«vÄ.[2]
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]
Pirmo reizi vÄsturiskajos tekstos Lielupe pieminÄta IndriÄ·a hronikas XXIII nodaÄ¼Ä sakarÄ ar 1219. gadÄ notikuÅ”o zemgaļu vecÄkÄ Viestarda uzbrukumu Mežotnes pilskalnam. Hronikas vecÄkajÄ variantÄ (t.s. Zamoisku kodeksÄ) upe, pa kuru krustneÅ”i devÄs palÄ«gÄ mežotnieÅ”iem, tika dÄvÄta par Missa. 15.ā17. gadsimtos IndriÄ·a hronikas norakstos Ŕīs upes nosaukums bija kļuvis par Mussa, tÄpÄc tulkotÄji J. G. Arnts un A. Hanzens neÅ”aubÄ«jÄs, ka apraksts attiecas uz Lielupi, jo pÄdÄjÄ rodas, MÅ«sai saplÅ«stot ar MÄmeli. Lielupes vÄciskais nosaukums Semgaller-Aa bija vÄlÄkajos gadsimtos radies upes platÄkÄs daļas nosaukums lejpus no Bauskas pils, kura vietÄ latvieÅ”i lietoja mÅ«sdienu nosaukumu "Lielupe".[nepiecieÅ”amaĀ atsauce]
PÄc IndriÄ·a hronikas senÄkÄ varianta atklÄÅ”anas 19. gadsimta vidÅ«, kur Mussa vietÄ bija Missa, daļa autoru (Pabst 1867; Arndt 1874) par Å”o upi sÄka uzlÅ«kot nevis Lielupi, bet Misu. VÄlÄk rÅ«pÄ«ga hidronÄ«mu analÄ«ze neradÄ«ja Å”aubas, ka hronikÄ ir domÄta Lielupe, ko augÅ”galÄ lietuvieÅ”i (seno zemgaļu ietekmÄ) vÄl arvien sauca par MÅ«Å”u.[3]
SavukÄrt 1254. gada Upmales dalÄ«Å”anas lÄ«gumÄ Lielupe saukta par aque, que dicitur SemegalleraĀ ā upi, ko sauc par SemegalleraĀ ā no vÄcu: Semigaller Aa.[nepiecieÅ”amaĀ atsauce] No teksta noprotams, ka arÄ« MÅ«sas upi toreiz dÄvÄja Å”ajÄ paÅ”Ä vÄrdÄ.[4]
1413. gadÄ Å½ilbÄrs de LanuÄ, ceļodams uz RÄ«gu cauri Kurzemei, sauca Lielupi par Camegalzaru (no vÄcu: Semigaller Aa): "divas jÅ«dzes atstatumÄ no RÄ«gas es cÄlos pÄri platai upei, ko sauc par Tzamegaelzara, un nonÄcu RÄ«gÄ."[5]
LÄ«dz pat 1697. gadam Lielupe ietecÄja DaugavÄ, bet kÄdas stipras vÄtras laikÄ Lielupe pie tagadÄjÄs BolderÄjas pÄrrÄva kÄpas un pa tagad aizsÄrÄjuÅ”o Ziemeļupes lÄ«Äa turpinÄjumu ietecÄja tieÅ”i RÄ«gas lÄ«cÄ«.[nepiecieÅ”amaĀ atsauce]
1755. gadÄ Lielupe izlauzÄs uz jÅ«ru tagadÄjÄ ietekas vietÄ. SenÄkÄ Lielupes lejas daļa lÄ«dz tÄs agrÄkajai ietekai DaugavÄ tiek saukta par Buļļupi, kas, iespÄjams, ir viens no Lielupes lejteces senajiem nosaukumiem.[nepiecieÅ”amaĀ atsauce]
Lielupe pie Bornsmindes (ap 1900)
Lielupe pie Mežotnes pilskalna (pa 1900)
Lielupes pasažieru kuÄ£is Mitau (20. gadsimta sÄkums)
Lielupes pasažieru kuģītis pie Valgundes muižas (20. gadsimta sÄkums)
Zivis
[labot | labot pirmkodu]LielupÄ mÄ«t plauži, lÄ«dakas, raudas, asari, zandarti, lÄ«Åi, salates, vimbas, zuÅ”i, vÄdzeles, sami.[6] SeviŔķi liela makŔķernieku rosÄ«ba vÄrojama pavasarÄ« vimbu laikÄ.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 Ā«Lielupes lielbaseinsĀ». upes.lv. SkatÄ«ts: 2024.Ā gada 18.Ā augustÄ.
- ā Ā«RÄ«ga attÄ«sta jahtu ostas; JÅ«rmala neiztÄ«rÄ«tÄs Lielupes dÄļ paliek bez tÅ«ristiemĀ». www.lsm.lv (latvieÅ”u). SkatÄ«ts: 2022-07-20.
- ā Bielenstein A Die Grenzen des lettischen Volksstammes und der lettischen Sprache in der Gegenwart und im 13.Jahchundert. SPb., 1892. 548 S.Ā ā 103ā104 lpp.[novecojusiĀ saite]
- ā Ā«Altements, A. Zemgales novadu sadalÄ«Å”ana 1254. gadÄ. Senatne un MÄksla. 1936. Nr.2, 165.ā168.lpp.Ā». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2007.Ā gada 17.Ā jÅ«lijÄ. SkatÄ«ts: 2012.Ā gada 19.Ā jÅ«lijÄ.
- ā Ā«Izvilkumi no franÄu bruÅinieka ŽilbÄra de LanuÄ ceļojuma apraksta par Livoniju (15. gadsimta pirmÄ puse).Ā». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2013.Ā gada 9.Ā novembrÄ«. SkatÄ«ts: 2014.Ā gada 3.Ā maijÄ.
- ā Pusaudzim no Å veices LielupÄ milzu lomsĀ ā 12,7 kilogramus smags sams.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Lielupe.
| ||||||||||||||||||
|