Pāriet uz saturu

Lielupe

Vikipēdijas lapa
Å is raksts ir par Lielupes upi. Par citām jēdziena Lielupe nozÄ«mēm skatÄ«t nozÄ«mju atdalīŔanas lapu.
Lielupe
Lielupe un tās atteka Driksa pie Jelgavas
Lielupe un tās atteka Driksa pie Jelgavas
Izteka pie Bauskas
56°24′10″N 24°9′25″E / 56.40278°N 24.15694°E / 56.40278; 24.15694
Satekupes Mūsa, Mēmele
56°24′10″N 24°9′25″E / 56.40278°N 24.15694°E / 56.40278; 24.15694
Ieteka Rīgas līcis, Daugava (caur Buļļupi)
57°0′34″N 23°55′57″E / 57.00944°N 23.93250°E / 57.00944; 23.93250Koordinātas: 57°0′34″N 23°55′57″E / 57.00944°N 23.93250°E / 57.00944; 23.93250
Baseina valstis Karogs: LatvijaĀ Latvija
Karogs: LietuvaĀ Lietuva
Caurteces valstis Karogs: LatvijaĀ Latvija
Garums 119Ā km
Kritums 10.8Ā mĀ Ā 
Vidējā caurtece 106Ā m³/sĀ 
Gada notece 3,54 km³ 
Baseina platība 17 600 km² (Latvijā 8800 km²)
Galvenās pietekas Svēte, Iecava
Lielupe Vikikrātuvē

Lielupe ir lielākā Zemgales upe, caurteces ziņā otra lielākā Latvijas upe[1] (aiz Daugavas). Upes dziļums augÅ”tecē ir apmēram 1 m, lejpus Jelgavas — 8—12 m, lejtecē — 15—20 m. Lielupe ir tikai 119 km gara, toties tai ir 250 pietekas.[1] Jelgavas pilsētas teritorijā tās atteka Driksa iekļauj Pilssalu. Krasti daudzviet aizauguÅ”i. Lielupei ir ļoti mazs kritums — 10,8 m (0,1 m/km), it seviŔķi lejtecē, kur tā kļūst daudz platāka un dziļāka. Vidējais caurplÅ«dums grÄ«vā ir 106 m³/s (maksimālais 1380 m³/s, minimālais 10,6 m³/s).

Upes raksturojums

[labot | labot pirmkodu]

Lielupe sākas pie Bauskas, satekot Mēmelei un Mūsai, bet ietek Baltijas jūras Rīgas līcī Jūrmalas pilsētas austrumu malā.

No Bauskas lÄ«dz Mežotnes pilskalnam Lielupe plÅ«st pa senleju, kas veidojusies dolomÄ«tos. ÅŖdenstÅ«ristiem Lielupe bÅ«s interesantāka augÅ”daļas posmā, kur krasti stāvāki un pie mazāka Å«dens jÅ«tamas krāces (kādus 27 km garÅ” posms no Bauskas lÄ«dz Emburgai). Lejpus Mežotnes ieleja paplaÅ”inās, upe lēni plÅ«st pa plaÅ”u ieleju Zemgales lÄ«dzenumā un PiejÅ«ras zemienē. PavasarÄ«, veidojoties ledus sastrēgumiem, Lielupe agrāk mēdza iziet no krastiem, applÅ«dinot lauksaimniecÄ«bas zemes. IntensÄ«vu nokriŔņu dēļ plÅ«di bija iespējami arÄ« vasarā. Tie radÄ«ja lielus zaudējumus zemnieku saimniecÄ«bām. Lai samazinātu plÅ«du apmērus, daudzviet gar Lielupi un tās pietekām tika izveidoti aizsargdambji.

Lielākās pietekas

[labot | labot pirmkodu]

Kreisā krasta pietekas

[labot | labot pirmkodu]

Labā krasta pietekas

[labot | labot pirmkodu]

Upju transports

[labot | labot pirmkodu]
Lielupes ieteka jūrā

Lielupes dziļums uz leju no Jelgavas ir no 5 lÄ«dz 15 m. Tas paver iespēju kuÄ£u transportam no RÄ«gas un JÅ«rmalas lÄ«dz Jelgavai, kas bija galvenais smago kravu transporta veids lÄ«dz pat RÄ«gas—Jelgavas dzelzceļa izbÅ«vei 19. gadsimta beigās. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimtā pa upi notika intensÄ«va baržu satiksme no mālu ieguves karjeriem Lielupes un Iecava krastos uz Ä·ieÄ£eļu fabrikām Lielupes krastos un RÄ«gā.

MÅ«sdienās upes izmantoÅ”anu kuÄ£niecÄ«bā, jahtu tÅ«rismā un sportā traucē smilts saneÅ”i, kas intensÄ«vi uzkrājas Lielupes grÄ«vā.[2]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
Lielupes baseina karte Kurzemes un Zemgales hercogistes laikā (ap 1630).

Pirmo reizi vēsturiskajos tekstos Lielupe pieminēta IndriÄ·a hronikas XXIII nodaļā sakarā ar 1219. gadā notikuÅ”o zemgaļu vecākā Viestarda uzbrukumu Mežotnes pilskalnam. Hronikas vecākajā variantā (t.s. Zamoisku kodeksā) upe, pa kuru krustneÅ”i devās palÄ«gā mežotnieÅ”iem, tika dēvēta par Missa. 15.—17. gadsimtos IndriÄ·a hronikas norakstos Ŕīs upes nosaukums bija kļuvis par Mussa, tāpēc tulkotāji J. G. Arnts un A. Hanzens neÅ”aubÄ«jās, ka apraksts attiecas uz Lielupi, jo pēdējā rodas, MÅ«sai saplÅ«stot ar Mēmeli. Lielupes vāciskais nosaukums Semgaller-Aa bija vēlākajos gadsimtos radies upes platākās daļas nosaukums lejpus no Bauskas pils, kura vietā latvieÅ”i lietoja mÅ«sdienu nosaukumu "Lielupe".[nepiecieÅ”amaĀ atsauce]

Pēc IndriÄ·a hronikas senākā varianta atklāŔanas 19. gadsimta vidÅ«, kur Mussa vietā bija Missa, daļa autoru (Pabst 1867; Arndt 1874) par Å”o upi sāka uzlÅ«kot nevis Lielupi, bet Misu. Vēlāk rÅ«pÄ«ga hidronÄ«mu analÄ«ze neradÄ«ja Å”aubas, ka hronikā ir domāta Lielupe, ko augÅ”galā lietuvieÅ”i (seno zemgaļu ietekmē) vēl arvien sauca par MūŔu.[3]

Savukārt 1254. gada Upmales dalīŔanas lÄ«gumā Lielupe saukta par aque, que dicitur Semegallera — upi, ko sauc par Semegallera — no vācu: Semigaller Aa.[nepiecieÅ”amaĀ atsauce] No teksta noprotams, ka arÄ« MÅ«sas upi toreiz dēvēja Å”ajā paŔā vārdā.[4]

1413. gadā Žilbērs de Lanuā, ceļodams uz Rīgu cauri Kurzemei, sauca Lielupi par Camegalzaru (no vācu: Semigaller Aa): "divas jūdzes atstatumā no Rīgas es cēlos pāri platai upei, ko sauc par Tzamegaelzara, un nonācu Rīgā."[5]

LÄ«dz pat 1697. gadam Lielupe ietecēja Daugavā, bet kādas stipras vētras laikā Lielupe pie tagadējās Bolderājas pārrāva kāpas un pa tagad aizsērējuÅ”o Ziemeļupes līča turpinājumu ietecēja tieÅ”i RÄ«gas lÄ«cÄ«.[nepiecieÅ”amaĀ atsauce]

1755. gadā Lielupe izlauzās uz jÅ«ru tagadējā ietekas vietā. Senākā Lielupes lejas daļa lÄ«dz tās agrākajai ietekai Daugavā tiek saukta par Buļļupi, kas, iespējams, ir viens no Lielupes lejteces senajiem nosaukumiem.[nepiecieÅ”amaĀ atsauce]

Lielupē mÄ«t plauži, lÄ«dakas, raudas, asari, zandarti, līņi, salates, vimbas, zuÅ”i, vēdzeles, sami.[6] SeviŔķi liela makŔķernieku rosÄ«ba vērojama pavasarÄ« vimbu laikā.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]