Salaca
- Å is raksts ir par upi. Par apdzÄ«votu vietu skatÄ«t rakstu PriedÄji.
| Salaca | |
|---|---|
 | |
 | |
| Izteka | Burtnieks 57Ā°47ā²43ā³N 25Ā°08ā²42ā³Eļ»æ / ļ»æ57.79528Ā°N 25.14500Ā°E |
| Ieteka | RÄ«gas lÄ«cis 57Ā°45ā²19ā³N 24Ā°20ā²57ā³Eļ»æ / ļ»æ57.75528Ā°N 24.34917Ā°EKoordinÄtas: 57Ā°45ā²19ā³N 24Ā°20ā²57ā³Eļ»æ / ļ»æ57.75528Ā°N 24.34917Ā°E |
| Baseina valstis |  Ā Latvija Ā Igaunija |
| Caurteces valstis | Ā Latvija |
| Garums | 95Ā km |
| Kritums | 42Ā mĀ Ā |
| Gada notece | 1,06Ā kmĀ³Ā |
| Baseina platÄ«ba | 3421,0Ā kmĀ²Ā (LatvijÄ 3239Ā kmĀ²) |
| GalvenÄs pietekas | KorÄ£e, Ramata, GlÄžupe |
 Salaca VikikrÄtuvÄ | |
Salaca (lÄ«bieÅ”u: SalÄts)[1] ir upe ZiemeļvidzemÄ. TÄ ir 95 km gara, sÄkas no Burtnieku ezera un ietek Baltijas jÅ«rÄ, RÄ«gas lÄ«cÄ«. VidÄjais caurplÅ«dums grÄ«vÄ: 31,3 mĀ³/s, maks. 184 mĀ³/s, min. 4,4 mĀ³/s.[2][3] Gada notece vidÄji 1,06 kmĀ³. ApmÄram 60% baseina platÄ«bas dod Burtnieku ezera pietekas (Seda, Briede, RÅ«ja), Sedas un RÅ«jas sateci kÄ upes faktisko sÄkumu var novÄrot jau ezerÄ.[2] IetekÄĀ ā SalacgrÄ«vas osta.[4]
Ä¢eogrÄfija
[labot | labot pirmkodu]Salaca sÄkas Ziemeļvidzemes zemienes drumlinu Burtnieku lÄ«dzenumÄ, kas ap Valmieras un Limbažu novadu robežu pÄriet purvainajÄ Viduslatvijas zemienes Metsepoles lÄ«dzenumÄ, bet grÄ«vas apkaimÄĀ ā PiejÅ«ras zemienes Vidzemes piekrastÄ. Ä¢eoloÄ£iski visÄ tecÄjumÄ un baseinÄ dominÄ vidusdevona smilÅ”akmeÅi un mÄli.[5] Klimats no piejÅ«ras lÄ«dz mÄreni kontinentÄlam, vidÄjÄ temperatÅ«ra -4,5Ā ā 6 Ā° C janvÄrÄ«, +16,5 Ā° C jÅ«lijÄ. NokriÅ”Åu daudzums 700ā750 mm gadÄ ar neizteiktu maksimumu vidustecÄ.[6]
Raksturojums
[labot | labot pirmkodu]AugÅ”tecÄ un vidustecÄ upe plÅ«st lÄni, aiz RozÄnu tilta tÄs kritums kļūst straujÄks un no MÄrniekiem parÄdÄs akmeÅainas krÄces.[7][8]
Salacas krastos vairÄkÄs vietÄs ir devona Burtnieku svÄ«tas smilÅ”akmens atsegumi, piemÄram BezdelÄ«gu klintis, Dzelveskalna atsegumi, Neļķu klintis, SkaÅaiskalns, SilmaÄu iezis, DauÄ£Änu klintis, StrenÄu klints, MÄrnieku klintis, Pietraga SarkanÄs klintis, Upeskalna klintis, ZvÄ«guļu klintis, JunÄu klintis un Rostu klintis. DaÄ¼Ä no tiem avotu Å«deÅi sufozijas ceÄ¼Ä izskalojuÅ”i alas, tai skaitÄ lielÄko dabÄ«go alu sistÄmu LatvijÄ.[5] Vasaras beigÄs Å«dens lÄ«menim krÄ«toties, izteiktÄki kļūst smilÅ”u sÄkļi un dziļums dažÄs platÄkajÄs vietÄs ir tikai ap 15 cm, lai gan Burtnieku ezers mazina noteces svÄrstÄ«bas un augÅ”tecei pie iztekas gultne ir mÄkslÄ«gi padziļinÄta. Upei ir arÄ« dziļi, lÄni posmi, pie iztekas upe neaizsalst, pateicoties siltÄkajam Burtnieku ezera Å«denim.[4] VasarÄ Å«dens SalacÄ dzidrs, silts, zied Å«densrozes.[2] No Mazsalacas sÄkas Salacas ielejas dabas parks, visÄ tecÄjumÄ upe atrodas Ziemeļvidzemes biosfÄras rezervÄtÄ.[3] BaseinÄ daudz aizsargÄjamu purvu.
MÄ«t vairÄkas zivju sugas: augÅ”daļÄĀ ā sapali, lÄ«dakas, Älanti, asari, lejasdaÄ¼Ä arÄ« plauži, raudas. Pavasaros daudz vimbu, rudeÅos laÅ”veidÄ«go. Salacas krastos pie Staiceles pavasaros tiek rÄ«kotas makŔķerÄÅ”anas sacensÄ«bas "Staiceles vimba".[9] SalacÄ atļauta tikai Ä«paÅ”i licencÄta makŔķerÄÅ”ana.[10] LaivoÅ”ana pa upi visÄ garumÄ prasa 3ā4 dienas, lielÄkais ŔķÄrslis ir bijuÅ”Ä MÄrnieku dzirnavu dambja atliekas.[7] BÄ«stama ir laivoÅ”ana pÄr bijuÅ”o Staiceles papÄ«rfabrikas dambi lielÄs pÄrgÄznes dÄļ.[11]
Pietekas
[labot | labot pirmkodu]KreisÄ krasta pietekas
[labot | labot pirmkodu]- Vecupīte (6 km);
- Ķirele (14 km);
- Dambjupīte (6 km);
- LaÅÄ£upÄ«te (6 km);
- NÄtrene (13 km);
- ÄŖÄ£e (49 km);
- Spaļupe (9 km);
- Karogupīte (3,3 km);
- Jogla (31 km)
- PurÅ”Änupe (9 km)
- NoriÅa (11 km);
- Korģe (33 km);
- Jaunupe (4 km).
LabÄ krasta pietekas
[labot | labot pirmkodu]- PÄkÅ”enupÄ«te (1,8 km);
- Promulta (5,8 km);
- TÄ«Å”u novadgrÄvis (5,7 km);
- Aurupīte;
- Nikuce (8 km);
- Ramata (30 km);
- Peida;
- Piģele;
- LÄ«ÄupÄ«te;
- GlÄžupe (18 km);
- Pužupe (10 km);
- Melnupe (14 km).
LielÄkÄs apdzÄ«votÄs vietas upes krastos
[labot | labot pirmkodu]
KilometrÄža
[labot | labot pirmkodu]| Kilometri no grīvas | Vieta |
|---|---|
| 94,7 94,2 92,5 85 84,3 83,6 82,6 82,4 82,0 80,7 79,7 78,8 77,7 75,4 72,3 70,9 69,7 68,7 67,7 64,3 60,8 58,0 54,9 52,9 52,7 51,8 49,2 48,4 44,9 44,1 43,9 41,0 39,8 38,3 37,3 35,0 33,6 32,9 32,0 31,7 28,8 22,8 20,9 19,3 18,7 18,0 16,9 15,9 12,7 7,4 6,2 4,4 3,6 3,0 1,5 0,8 | Izteka un Vecates tilts KritumsĀ ā MÄ«kola tacis StraujteceĀ ā KliÅÄ£era tacis Mazsalacas luterÄÅu baznÄ«ca Ķireles ieteka un Lapu leja Mazsalacas tilts BijuÅ”ais RÄ«gas-RÅ«jienas dzelzceļa tilts Valtenbergas muiža un LÄ«bieÅ”u pilskalns BezdelÄ«gu klintis EÅÄ£eļu ala Neļķu klintis SkaÅaiskalns SilmaÄu iezis DauÄ£Änu klintis NÄ«kuces ieteka NÄtrenes ieteka Ramatas ieteka JaunutÄnu dižakmens un krÄces JaunlÄ«Äu strauta ieteka PiÄ£eles ieteka ÄŖÄ£es ieteka StrenÄupÄ«tes ieteka LimÅ”Änu stÄvkrasts un dambis CiematupÄ«tes ieteka un Mazais SkaÅaiskalns VÄ«Ä·u muiža un Å«densdzirnavu aizsprosts Staiceles-Mazsalacas ceļa tilts ĶenÄu pilskalns un ĶenÄu upÄ«tes ieteka KarogupÄ«tes ieteka Staiceles papÄ«rfabrikas aizsprosts ar bijuÅ”o dzelzceļa tiltu Staiceles tilts RÄciema krasts un Staiceļu parks VÄ«kÅ”Åu alas Joglas ieteka Ķekaru salas un ĶekarupÄ«tes ieteka PurÅ”Änu upÄ«tes ieteka un trosu tiltiÅÅ” Dauguļu krÄces un LÅ«Å”u tacis OdiÅu salas un stÄvkrasts RozÄnu tilts LÄ«vupes ieteka PužupÄ«tes ieteka Vecvietu krÄcÄ«te MÄrnieku krÄces, aiz tÄm MÄrnieku un Ezerkalnu klintis Melnupes ieteka PunÄuru-TikmaÄu brasls un bijuÅ”ais Valmieras-Ainažu dzelzceļa tilts Pietraga SarkanÄs klintis Upeskalna un ZvÄ«guļu klintis NoriÅas ieteka JunÄu un Rostu klintis Salacas straujÄkÄ posma sÄkums KorÄ£es ieteka un stÄvkrastu beigas SilvÄveru tacis Vecsalacas muiža, upe izpleÅ”as un kļūst sekla Jaunupes ieteka un autoceļa tilts, seklumi beidzas SalacgrÄ«vas taÄi Zirgakmens upes gultnÄ SalacgrÄ«vas tilts |
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Salaca bijusi sens Å«densceļŔ. ZinÄms, ka jau 1127. gadÄ flote no SÄmsalas pa Salacu iepeldÄjusi sirot RÅ«jas novadÄ.[5] No IndriÄ·a hronikas zinÄms, ka 1216. gada pavasarÄ« iebrucÄji no SÄmsalas pa Salacas upi (latÄ«Åu: Saletsa) iebruka letu zemÄs ap Burtnieku ezeru un izpostÄ«ja novadu, bet leti viÅus sakÄva un piespieda bÄgt.[13] ArÄ« vÄlÄkos laikos upe bijusi kuÄ£ojama; vÄl lÄ«dz 1949. gadam pa to pludinÄti koki. 17. gadsimtÄ netÄlu no grÄ«vas tika izrakts Jaunupes kanÄls,[5] kas novada SalacÄ SvÄtupes Å«deÅus. Lejpus IÄ£es ietekas SalacÄ agrÄk nÄÄ£i seklÄkÄs vietÄs Ä·erti ar taÄiem, par ko saglabÄjusies atmiÅa vietvÄrdos.[14] VairÄki taÄi upes lejtecÄ mÅ«sdienÄs atjaunoti un ŔķÄrso upi visÄ tÄs platumÄ.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Ā«livonian.tech ā LÄ«bieÅ”u-latvieÅ”u-igauÅu vÄrdnÄ«caĀ» (latvieÅ”u). SkatÄ«ts: 2023-07-30.
- 1 2 3 Upes.lv. Salacas baseins
- 1 2 Latvijas daba. RÄ«gaĀ : Preses nams.
- 1 2 Latvijas PSR mazÄ enciklopÄdija. 3. sÄjums. RÄ«gaĀ : IzdevniecÄ«ba "ZinÄtne". Ā 274.Ā lpp.
- 1 2 3 4 Ceļvedis pa Salacu un tÄs apkÄrtni laivotÄjiem, velotÅ«ristiem un autobraucÄjiem. Valdis AvotiÅÅ”, Ints Lukss. AGB. ISBN 9984-777-27-8
- ā Latvijas Ä£eogrÄfijas atlants. "JÄÅa sÄta", 2020
- 1 2 Ā«Laivas.lv. SalacaĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2022.Ā gada 14.Ā janvÄrÄ«. SkatÄ«ts: 2022.Ā gada 14.Ā janvÄrÄ«.
- ā Upesoga. Salaca[novecojusiĀ saite]
- ā Staiceles vimba 2009
- ā Likumi. MakŔķerÄÅ”anas, vÄžoÅ”anas un zemÅ«dens medÄ«bu noteikumi
- ā Dabas aizsardzÄ«bas pÄrvalde. Salaca
- ā Valdis AvotiÅÅ”, Ints Lukss, āSalacas pÄrlesā, AGB, RÄ«ga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.
- ā Fragments no IndriÄ·a hronikas XIX.11.:Mortuo itaque rege pervenit verbum in Osiliam, simul et audientes balistarios et viros armatos Dune portum custodire, Saletsam intraverunt et ascendentes circa stagnum Astegerwe m villas Lettorum despoliaverunt et mulieres capientes viros interfecerunt. Et congregati sunt quidam ex Lettis, insequentes eos et com prehensos quosdam interfecerunt n et alios ad naves fugaverunt. ArhivÄts 2016.Ā gada 12.Ā martÄ, Wayback Machine vietnÄ. Latviskojums: "Kad nomira kÅazs, vÄsts par to sasniedza SÄmsalu, un, kad sÄmsalieÅ”i reizÄ arÄ« uzzinÄja, ka Daugavas ostu sargÄ stopnieki un bruÅoti vÄ«ri, viÅi iebrauca SalacÄ, devÄs augÅ”up un izlaupÄ«ja letu ciemus ap Burtnieku ezeru, sagÅ«stÄ«ja sievietes un nogalinÄja vÄ«rieÅ”us. Tad sapulcÄjÄs kÄdi leti un sekoja viÅiem, vairÄkus notvÄra un nogalinÄja, bet pÄrÄjos piespieda aizbÄgt pie kuÄ£iem".
- ā CeļotÄjs. Salaca: MazsalacaĀ ā SalacgrÄ«va
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Salaca.
- Austrumeiropas enciklopÄdijas raksts (vÄciski)
| ||||||||||
|