Pāriet uz saturu

Salaca

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par upi. Par apdzīvotu vietu skatīt rakstu Priedāji.
Salaca
Salaca pie Neļķu klintīm
Salaca pie Neļķu klintīm
Salaca un Burtnieks.
Salaca un Burtnieks.
Izteka Burtnieks
57°47′43″N 25°08′42″E / 57.79528°N 25.14500°E / 57.79528; 25.14500
Ieteka Rīgas līcis
57°45′19″N 24°20′57″E / 57.75528°N 24.34917°E / 57.75528; 24.34917Koordinātas: 57°45′19″N 24°20′57″E / 57.75528°N 24.34917°E / 57.75528; 24.34917
Baseina valstis Karogs: LatvijaĀ Latvija
Karogs: IgaunijaĀ Igaunija
Caurteces valstis Karogs: LatvijaĀ Latvija
Garums 95Ā km
Kritums 42Ā mĀ Ā 
Gada notece 1,06 km³ 
Baseina platība 3421,0 km² (Latvijā 3239 km²)
Galvenās pietekas Korģe, Ramata, Glāžupe
Salaca Vikikrātuvē

Salaca (lÄ«bieÅ”u: Salāts)[1] ir upe Ziemeļvidzemē. Tā ir 95 km gara, sākas no Burtnieku ezera un ietek Baltijas jÅ«rā, RÄ«gas lÄ«cÄ«. Vidējais caurplÅ«dums grÄ«vā: 31,3 m³/s, maks. 184 m³/s, min. 4,4 m³/s.[2][3] Gada notece vidēji 1,06 km³. Apmēram 60% baseina platÄ«bas dod Burtnieku ezera pietekas (Seda, Briede, RÅ«ja), Sedas un RÅ«jas sateci kā upes faktisko sākumu var novērot jau ezerā.[2] Ietekā — SalacgrÄ«vas osta.[4]

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

Salaca sākas Ziemeļvidzemes zemienes drumlinu Burtnieku lÄ«dzenumā, kas ap Valmieras un Limbažu novadu robežu pāriet purvainajā Viduslatvijas zemienes Metsepoles lÄ«dzenumā, bet grÄ«vas apkaimē — PiejÅ«ras zemienes Vidzemes piekrastē. Ä¢eoloÄ£iski visā tecējumā un baseinā dominē vidusdevona smilÅ”akmeņi un māli.[5] Klimats no piejÅ«ras lÄ«dz mēreni kontinentālam, vidējā temperatÅ«ra -4,5 — 6 ° C janvārÄ«, +16,5 ° C jÅ«lijā. NokriŔņu daudzums 700—750 mm gadā ar neizteiktu maksimumu vidustecē.[6]

Raksturojums

[labot | labot pirmkodu]

AugÅ”tecē un vidustecē upe plÅ«st lēni, aiz Rozēnu tilta tās kritums kļūst straujāks un no Mērniekiem parādās akmeņainas krāces.[7][8]

Salacas krastos vairākās vietās ir devona Burtnieku svÄ«tas smilÅ”akmens atsegumi, piemēram BezdelÄ«gu klintis, Dzelveskalna atsegumi, Neļķu klintis, Skaņaiskalns, Silmaču iezis, Dauģēnu klintis, Strenču klints, Mērnieku klintis, Pietraga Sarkanās klintis, Upeskalna klintis, ZvÄ«guļu klintis, Junču klintis un Rostu klintis. Daļā no tiem avotu Å«deņi sufozijas ceļā izskalojuÅ”i alas, tai skaitā lielāko dabÄ«go alu sistēmu Latvijā.[5] Vasaras beigās Å«dens lÄ«menim krÄ«toties, izteiktāki kļūst smilÅ”u sēkļi un dziļums dažās platākajās vietās ir tikai ap 15 cm, lai gan Burtnieku ezers mazina noteces svārstÄ«bas un augÅ”tecei pie iztekas gultne ir mākslÄ«gi padziļināta. Upei ir arÄ« dziļi, lēni posmi, pie iztekas upe neaizsalst, pateicoties siltākajam Burtnieku ezera Å«denim.[4] Vasarā Å«dens Salacā dzidrs, silts, zied Å«densrozes.[2] No Mazsalacas sākas Salacas ielejas dabas parks, visā tecējumā upe atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā.[3] Baseinā daudz aizsargājamu purvu.

MÄ«t vairākas zivju sugas: augÅ”daļā — sapali, lÄ«dakas, ālanti, asari, lejasdaļā arÄ« plauži, raudas. Pavasaros daudz vimbu, rudeņos laÅ”veidÄ«go. Salacas krastos pie Staiceles pavasaros tiek rÄ«kotas makŔķerēŔanas sacensÄ«bas "Staiceles vimba".[9] Salacā atļauta tikai Ä«paÅ”i licencēta makŔķerēŔana.[10] LaivoÅ”ana pa upi visā garumā prasa 3—4 dienas, lielākais Ŕķērslis ir bijuŔā Mērnieku dzirnavu dambja atliekas.[7] BÄ«stama ir laivoÅ”ana pār bijuÅ”o Staiceles papÄ«rfabrikas dambi lielās pārgāznes dēļ.[11]

Pietekas

[labot | labot pirmkodu]

Kreisā krasta pietekas

[labot | labot pirmkodu]

Labā krasta pietekas

[labot | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas upes krastos

[labot | labot pirmkodu]
Salacas grīva Salacgrīvā

Kilometrāža

[labot | labot pirmkodu]

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Salaca bijusi sens Å«densceļŔ. Zināms, ka jau 1127. gadā flote no Sāmsalas pa Salacu iepeldējusi sirot RÅ«jas novadā.[5] No IndriÄ·a hronikas zināms, ka 1216. gada pavasarÄ« iebrucēji no Sāmsalas pa Salacas upi (latīņu: Saletsa) iebruka letu zemēs ap Burtnieku ezeru un izpostÄ«ja novadu, bet leti viņus sakāva un piespieda bēgt.[13] ArÄ« vēlākos laikos upe bijusi kuÄ£ojama; vēl lÄ«dz 1949. gadam pa to pludināti koki. 17. gadsimtā netālu no grÄ«vas tika izrakts Jaunupes kanāls,[5] kas novada Salacā Svētupes Å«deņus. Lejpus IÄ£es ietekas Salacā agrāk nēģi seklākās vietās Ä·erti ar tačiem, par ko saglabājusies atmiņa vietvārdos.[14] Vairāki tači upes lejtecē mÅ«sdienās atjaunoti un Ŕķērso upi visā tās platumā.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Ā«livonian.tech – LÄ«bieÅ”u-latvieÅ”u-igauņu vārdnÄ«caĀ» (latvieÅ”u). SkatÄ«ts: 2023-07-30.
  2. 1 2 3 Upes.lv. Salacas baseins
  3. 1 2 Latvijas daba. Rīga : Preses nams.
  4. 1 2 Latvijas PSR mazā enciklopēdija. 3. sējums. RÄ«gaĀ : IzdevniecÄ«ba "Zinātne". Ā 274.Ā lpp.
  5. 1 2 3 4 Ceļvedis pa Salacu un tās apkārtni laivotājiem, velotÅ«ristiem un autobraucējiem. Valdis AvotiņŔ, Ints Lukss. AGB. ISBN 9984-777-27-8
  6. ↑ Latvijas Ä£eogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020
  7. 1 2 Ā«Laivas.lv. SalacaĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2022.Ā gada 14.Ā janvārÄ«. SkatÄ«ts: 2022.Ā gada 14.Ā janvārÄ«.
  8. ↑ Upesoga. Salaca[novecojusiĀ saite]
  9. ↑ Staiceles vimba 2009
  10. ↑ Likumi. MakŔķerēŔanas, vēžoÅ”anas un zemÅ«dens medÄ«bu noteikumi
  11. ↑ Dabas aizsardzÄ«bas pārvalde. Salaca
  12. ↑ Valdis AvotiņŔ, Ints Lukss, ā€œSalacas pērlesā€, AGB, RÄ«ga, 2002. ISBN 9984-663-39-6.
  13. ↑ Fragments no IndriÄ·a hronikas XIX.11.:Mortuo itaque rege pervenit verbum in Osiliam, simul et audientes balistarios et viros armatos Dune portum custodire, Saletsam intraverunt et ascendentes circa stagnum Astegerwe m villas Lettorum despoliaverunt et mulieres capientes viros interfecerunt. Et congregati sunt quidam ex Lettis, insequentes eos et com prehensos quosdam interfecerunt n et alios ad naves fugaverunt. Arhivēts 2016.Ā gada 12.Ā martā, Wayback Machine vietnē. Latviskojums: "Kad nomira kņazs, vēsts par to sasniedza Sāmsalu, un, kad sāmsalieÅ”i reizē arÄ« uzzināja, ka Daugavas ostu sargā stopnieki un bruņoti vÄ«ri, viņi iebrauca Salacā, devās augÅ”up un izlaupÄ«ja letu ciemus ap Burtnieku ezeru, sagÅ«stÄ«ja sievietes un nogalināja vÄ«rieÅ”us. Tad sapulcējās kādi leti un sekoja viņiem, vairākus notvēra un nogalināja, bet pārējos piespieda aizbēgt pie kuÄ£iem".
  14. ↑ Ceļotājs. Salaca: Mazsalaca — SalacgrÄ«va

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]