LaŔu dzimta
| LaÅ”u dzimta Salmonidae (Ž. KivjÄ, 1816) | |
|---|---|
|
Avota palija (Salvelinus fontinalis) | |
| KlasifikÄcija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | HordaiÅi (Chordata) |
| Klase | Starspures (Actinopteri) |
| Kohorta | Progresīvo kaulzivju kohorta (Euteleosteomorpha) |
| ApakŔkohorta | LaŔu apakŔkohorta (Protacanthopterygii) |
| KÄrta | LaÅ”veidÄ«gÄs (Salmoniformes) |
| Dzimta | LaŔu dzimta (Salmonidae) |
| Iedalījums | |
| |
|
| |
LaÅ”u dzimta (Salmonidae) ir vienÄ«gÄ laÅ”veidÄ«go kÄrtas (Salmoniformes) dzimta,[1][2] kas pieder laÅ”u apakÅ”kohortai (Protacanthopterygii). LaÅ”u dzimtÄ ir apmÄram 66 sugas,[3] kas iedalÄ«tas 10 Ä£intÄ«s un 3 apakÅ”dzimtÄs. TÄ apvieno laÅ”us, foreles, palijas, sÄ«gas un alatas. Visas laÅ”veidÄ«gÄs zivis nÄrsto saldÅ«denÄ«, bet lielÄkÄ daļa sugu pamatÄ mÄjo jÅ«rÄ. Å Ädas zivis sauc par anadromÄm zivÄ«m. PÄc nÄrsta daudzu laÅ”veidÄ«go sugu zivis iet bojÄ.[3]
LaÅ”veidÄ«go zivju dabÄ«gais izplatÄ«bas areÄls ir ziemeļu puslode, bet tÄs ir introducÄtas daudzÄs vietÄs pasaulÄ, kur ir vÄsi Å«deÅi.[4] LaÅ”veidÄ«gÄs zivis tiek augstu vÄrtÄtas zivsaimniecÄ«bÄ.
LatvijÄ
[labot | labot pirmkodu]Latvijas dabÄ«gajÄs Å«denstilpÄs un zivjaudzÄtavu dīķos sastopamas 16 laÅ”u dzimtas sugas: alata (Thymallus thymallus),[5] lasis (Salmo salar), taimiÅÅ” (Salmo trutta), kuprlasis (Oncorhynchus gorbuscha), ketlasis (Oncorhynchus keta), kižuÄs (Oncorhynchus kisutch), varavÄ«ksnes forele (Oncorhynchus mykiss), Arktikas palija (Salvelinus alpinus), avota palija (Salvelinus fontinalis), repsis (Coregonus albula), BaikÄla omulis (Coregonus autumnalis migratorius), sÄ«ga (Coregonus lavaretus), muksuns (Coregonus muksun), Äirs (Coregonus nasus), pelede (Coregonus peled) un nelma (Stenodus leucichthys nelma).[6][7] Strautos un upÄ«tÄs mÄjo arÄ« strauta forele (Salmo trutta fario), kas ir taimiÅa saldÅ«dens pasuga.
LielÄkÄ daļa laÅ”u dzimtas sugu ir ievestas, zivjaudzÄtavÄs pavairotas un audzÄtas. TaÄu, zivÄ«m nonÄkot upÄs un ezeros, tÄs reizÄm iedzÄ«vojas dabiskajÄ ekosistÄmÄ,[8] lai gan stabilu populÄciju izveidoÅ”anÄs LatvijÄ nav zinÄma.[6] LaÅ”veidÄ«gÄs zivis, kas mÄjo Latvijas dabÄ«gajÄs Å«denstilpÄs, ir lasis, taimiÅÅ”, strauta forele, alata, repsis un sÄ«ga, no kurÄm pÄdÄjÄs 3 sugas ietvertas Latvijas SarkanajÄ grÄmatÄ.[5][6][7]
Evolūcija
[labot | labot pirmkodu]MÅ«sdienu laÅ”veidÄ«gÄs zivis attÄ«stÄ«juÅ”Äs no trÄ«s pamatlÄ«nijÄm: sÄ«gÄm, alatÄm un laÅ”iem un forelÄm.[9] SenÄkÄs laÅ”veidÄ«gÄs fosilijas Eosalmo driftwoodensis ir saglabÄjuÅ”Äs no eocÄna. TÄs ir atrastas Britu KolumbijÄ. VisÄm mÅ«sdienu trijÄm laÅ”veidÄ«go zivju lÄ«nijÄm ir radniecÄ«ba ar Å”o seno fosiliju, kas pierÄda Å”o grupu piederÄ«bu vienai kÄrtai.[9] Otra senÄ fosilija no miocÄna vidus ir atrasta Aidaho.[10] Å ai senajai zivij ir radniecÄ«gas mÅ«sdienu KlusÄ okeÄna laÅ”u Ä£ints (Oncorhynchus) sugas.
Izskats un īpaŔības
[labot | labot pirmkodu]

LaÅ”veidÄ«gajÄm zivÄ«m ir samÄrÄ primitÄ«vs izskats, salÄ«dzinot ar pÄrÄjÄm Ä«stajÄm kaulzivÄ«m. To vÄdera spuras ir novietotas tÄlu uz atpakaļu, kÄ arÄ« tauku spura atrodas salÄ«dzinoÅ”i tuvu astes spurai. KopumÄ Å”Ä«s zivis ir slaidas, ar noapaļotÄm zvÄ«ÅÄm un Ŕķeltu asti. TÄm ir viena rinda ar asiem zobiem.[11] LielÄkais dzimtÄ ir karaliskais lasis (Oncorhynchus tshawytscha),[3] kura Ä·ermeÅa garums var sasniegt 150 cm, bet svars 59 kg.[12] MazÄkas sugas ir tÄs, kas visu savu dzÄ«vi pavada saldÅ«denÄ«.[13] Viena no mazÄkajÄm dzimtÄ ir Jaludzjanas alata (Thymallus yaluensis), kuras maksimÄlais Ä·ermeÅa garums nepÄrsniedz 20 cm.[14]
SistemÄtika
[labot | labot pirmkodu]- LaÅ”veidÄ«gÄs (Salmoniformes)
- LaŔu dzimta (Salmonidae)
- Alatu apakŔdzimta (Thymallinae)
- ģints Alatas (Thymallus)
- LaŔu apakŔdzimta (Salmoninae)
- ģints Atlantijas laŔi (Salmo)
- Ä£ints KlusÄ okeÄna laÅ”i (Oncorhynchus)
- ģints Ļenoki (Brachymystax)
- ģints Ohridas palijas (Salvethymus)
- ģints Palijas (Salvelinus)
- Ä£ints TaimiÅi (Hucho)
- Sīgu apakŔdzimta (Coregoninae)
- Ä£ints ApaļÄs sÄ«gas (Prosopium)
- ģints Nelmas (Stenodus)
- ģints Sīgas (Coregonus)
- Alatu apakŔdzimta (Thymallinae)
- LaŔu dzimta (Salmonidae)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā The Freshwater Fishes of Manitoba
- ā Ā«BBC: Salmon familyĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2012.Ā gada 30.Ā maijÄ. SkatÄ«ts: 2012.Ā gada 4.Ā maijÄ.
- 1 2 3 Ā«Family SalmonidaeĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2015.Ā gada 16.Ā oktobrÄ«. SkatÄ«ts: 2012.Ā gada 4.Ā maijÄ.
- ā Salmonidae
- 1 2 Alata
- 1 2 3 Ā«LaÅ”u dzimta (Salmonidae)Ā». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2012.Ā gada 21.Ā septembrÄ«. SkatÄ«ts: 2012.Ā gada 4.Ā maijÄ.
- 1 2 Sīgu dzimta
- ā Ā«Dabiskais vai mÄkslÄ«gais lasis vai taimiÅÅ”?Ā». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2016.Ā gada 4.Ā martÄ. SkatÄ«ts: 2012.Ā gada 4.Ā maijÄ.
- 1 2 McPhail, J.D.; Strouder, D.J. (1997). "Pacific Salmon and Their Ecosystems: Status and Future Options". The Origin and Speciation of Oncorhynchus. New York, New York: Chapman & Hall.
- ā Smiley, Charles J. "Late Cenozoic History of the Pacific Northwest". Association for the Advancement of Science: Pacific Division. Retrieved 2006-08-08.
- ā McDowell, Robert M. (1998). Paxton, J.R. & Eschmeyer, W.N.. ed. Encyclopedia of Fishes. San Diego: Academic Press. pp. 114ā116. ISBN 0-12-547665-5
- ā Ā«CHINOOK (Oncorhynchus Tshawytscha)Ā». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2012.Ā gada 20.Ā maijÄ. SkatÄ«ts: 2012.Ā gada 4.Ā maijÄ.
- ā Ā«SalmonĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2012.Ā gada 21.Ā oktobrÄ«. SkatÄ«ts: 2012.Ā gada 4.Ā maijÄ.
- ā Ā«Thymallus yaluensisĀ». ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2016.Ā gada 7.Ā martÄ. SkatÄ«ts: 2012.Ā gada 4.Ā maijÄ.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]| VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: LaÅ”veidÄ«gÄs |
| VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: LaÅ”u dzimta |
- Lasis
- Kaulzivis ArhivÄts 2012.Ā gada 17.Ā aprÄ«lÄ«, Wayback Machine vietnÄ.
- Salmoniformes ArhivÄts 2016.Ā gada 24.Ā janvÄrÄ«, Wayback Machine vietnÄ.
- Fishbase: Order Summary for Salmoniformes