Pāriet uz saturu

Lasis

Vikipēdijas lapa
Lasis
Salmo salar (Linnaeus, 1758)
Lasis
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaLaŔveidīgās (Salmoniformes)
DzimtaLaŔu dzimta (Salmonidae)
ApakŔdzimtaLaŔu apakŔdzimta (Salmoninae)
ĢintsAtlantijas laŔi (Salmo)
SugaLasis (Salmo salar)
Izplatība
Lasis Vikikrātuvē

Lasis jeb Atlantijas lasis (Salmo salar) ir laÅ”u dzimtas (Salmonidae) liela auguma zivju suga, kas pieder Atlantijas laÅ”u Ä£intij (Salmo). Tas mājo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un ar to saistÄ«tās jÅ«rās un upēs Eiropā un Ziemeļamerikā. Cilvēki Atlantijas lasi ir introducējuÅ”i arÄ« Klusā okeāna ziemeļrietumu piekrastēs.[1]

Latvijā

[labot | labot pirmkodu]
Upes perioda lasis
Pieaudzis lasis ir sudrabains, ar melniem plankumiņiem

LaÅ”a dabÄ«gais izplatÄ«bas areāls ietver arÄ« Baltijas jÅ«ru. Baltijas lasis tiek uzskatÄ«ts par Ä£eogrāfiski izolētu populāciju, jo tā migrācija ārpus Baltijas jÅ«ras nav novērota. Nārstot upēs tas ienāk laikā no oktobra lÄ«dz novembrim, kad Å«dens temperatÅ«ra ir 0°—8 °C. Nārsta dziļums ir no 25 cm lÄ«dz 3 m. Latvijā laÅ”upju saraksts ietver aptuveni 100 upes un upÄ«tes, taču laÅ”i nārsto tikai lielākajās upēs, kā Daugava, Gauja, Venta, Salaca un Å”o upju pietekās.[2] Kopumā Latvijā dabiskais nārsts konstatēts 10 upēs.[3] Lasis Latvijā tiek arÄ« mākslÄ«gi pavairots jau kopÅ” 1885. gada.[3] MākslÄ«gi pavairotie laÅ”i bieži sastopami Daugavas grÄ«vā, jo tiem ir vājināts migrēŔanas instinkts.[4] No septembra lÄ«dz janvārim ir aizliegts Ä·ert savvaļas laÅ”us. 2010. gados laÅ”u nozveja Latvijā bija 350-600 tonnu gadā.[4]

Izskats un īpaŔības

[labot | labot pirmkodu]

Lasis ir slaids, ar nedaudz no sāniem saplacinātu Ä·ermeni. Mute ar asiem un lieliem zobiem, kas vērsti uz priekÅ”u. Kā visām laÅ”veidÄ«gajām zivÄ«m tam ir taukspura. RaksturÄ«ga pazÄ«me - augŔžokļa gali sniedzas lÄ«dz acs aizmugurējai malai. LaÅ”a mugura ir zaļgani vai zilgani pelēka, sāni un vēders sudrabains. Uz sāniem, galvenokārt virs sānu lÄ«nijas, nelieli x—veida, melni plankumiņi. Uz muguras spuras nekad nav plankumiņu, toties visas spuras ir ierāmētas ar melnu lÄ«niju. Pieaudzis lasis ir liela zivs. Lielākie tēviņi var sasniegt 150 cm garumu, mātÄ«tes 120 cm, tā maksimālais svars 39 kg.[5]

Pirms nārsta tēviņiem Ä·ermenis kļūst tumÅ”i zaļģans, ar sarkaniem plankumiem, un tā apakŔžoklis kāŔveidÄ«gi izliecas.[3] Upes perioda laÅ”u mazuļi izskatās atŔķirÄ«gi no saviem vecākiem, tie vairāk atgādina foreli. Tiem ir samērā lieli tumÅ”i zili un sarkani plankumi. Paaugoties tie iegÅ«st sudrabainu zvīņojumu lÄ«dzÄ«gu kā pieauguÅ”ajiem laÅ”iem. Pēc sudraboÅ”anās laÅ”a mazuļos pamostas migrācijas instinkts.[2]

Valda uzskats, ka upes prioda mazie laÅ”i ir teritoriāli. Ir reizēm novērots, ka tie apsargā savu teritoriju. Jaunie laÅ”i bieži veido grupas, reizēm tie viens pret otru izturas agresÄ«vi, bet to sociālā hierahija lÄ«dz Å”im nav izprasta. Atlantijas lasis ir agresÄ«vāks nekā citas laÅ”u sugas, turklāt pret dažām zivju sugām tie izturas agresÄ«vāk, nekā pret citām. Ir novērots, ka tas Ä«paÅ”i mēdz uzbrukt karaliskajam lasim un kižučam.[6]

Dzīves cikls

[labot | labot pirmkodu]
LaŔa kāpurs

Lasis ir anadroma zivs, kas nozÄ«mē, ka lielāko daļu sava mūža tas pavada sālsÅ«denÄ«, bet vairoties dodas iekÅ”zemes saldÅ«dens upēs. Tā nārsts notiek zÄ«mÄ«gās , straujās un krāčainās upēs, tā saucamās laÅ”upēs, kas saistÄ«tas ar jÅ«ru vai ar lielu ziemeļu ezeru sistēmu, kuru Å«dens temperatÅ«ra ir 2—8°C .[2] Lai dotos nārstot, lasis migrē lÄ«dz 3000 km tālas distances, tā pārvietoÅ”anās ātrums migrācijas laikā ir 100 km diennaktÄ«.[3] Ikri un laÅ”u kāpuri attÄ«stās saldÅ«denÄ«, un, sasniedzot zināmu attÄ«stÄ«bas pakāpi, tie atgriežas jÅ«rā. Lai izdzÄ«votu, lasim sālsÅ«dens nav obligāti nepiecieÅ”ams. Ir zināmas vairākas ziemeļu iekÅ”zemes populācijas, kuras mājo lielos ezeros un ir izolētas no jÅ«ras.[1] SaldÅ«dens formu sauc par ezera lasi. Toties tam ir nepiecieÅ”ams tÄ«rs, auksts Å«dens. Lasis ir jutÄ«gs pret Å«dens piesārņojumu.[7]

Saldūdens periods

[labot | labot pirmkodu]
Upes perioda laŔa mazuļi
MigrējoÅ”ie laÅ”a mazuļi

Lasis saldÅ«denÄ« dzÄ«vo 1—8 gadus, atkarÄ«bā no upes Ä£eogrāfiskā stāvokļa.[8] Ikru inkubācijas periods vidēji ilgst 120—180 dienas. IzŔķiļas kāpuri un sākas pirmā attÄ«stÄ«bas fāze. Latvijas upēs kāpuri izŔķiļas pavasarÄ«. Å ajā laikā kāpuri uzturas mātes izveidotajā bedrē un attÄ«stÄ«bai izmanto ikru (olas) dzeltenumu. Tiem kāpura fāzē attÄ«stās žaunas, tad tie kļūst spējÄ«gi uzsākt paÅ”i meklēt un medÄ«t barÄ«bu. Mazuļi uzturas nārsta vietu tuvumā, kur pamatā pārtiek no nelieliem organismiem, piemēram, kniŔļu, trÄ«suļodu, viendienīŔu un strauteņu kÅ«niņām un kāpuriem. Uzbrukumi citām zivÄ«m vērojams reti. BaroÅ”anās un augÅ”ana visintensÄ«vāk noris vasarā, ziemā — pavisam niecÄ«gi.[2] Jau pirmajā vasarā laÅ”a mazuļi iegÅ«st raksturÄ«gu ārieni un koÅ”u nokrāsu. LaÅ”a mazuļus upes perioda laikā gandrÄ«z nevar atŔķirt no foreļu mazuļiem.[2] Liela daļa laÅ”u mazuļu (lÄ«dz 40%) kļūst par citu zivju un putnu medÄ«jumu.

SaldÅ«dens tilpē lasis atgriežas atkal jau pieaudzis, lai nārstotu. Nav zināms, kā lasis atrod tieÅ”i to upi un upÄ«ti, kurā pats kādreiz izŔķīlies no ikriņa. PieauguŔās zivis Å”ajā laikā nebarojas.[3] Ikrus tas nērÅ” salÄ«dzinoÅ”i ar citām zivÄ«m nelielā skaitā: parasti 5000—20 000 ikrus, retāk lÄ«dz 40 000.[2] Lasim raksturÄ«gs vienlaicÄ«gs nārsts, kas ilgst 15—48 dienas.[3] MātÄ«te nārsto vietās ar akmeņaini oļainu grunti. Ar astes kustÄ«bām tā izrok 2—3 m garu bedri jeb ligzdu, kur iznērÅ” ikrus. Pēc tam, kad tēviņŔ ikrus apaugļojis, laÅ”a mātÄ«te ligzdu aizrok.[7]

Jūras periods

[labot | labot pirmkodu]
Lasis, kas dodas uz nārstu upē

Kad lasis sasniedzis 9—25 cm garumu, tas dodas uz jÅ«ru. Latvijas laÅ”i uz jÅ«ru dodas apmēram 2 gadu vecumā, sasniedzot 11—18 cm garumu.[3] Migrācija notiek periodā no marta lÄ«dz jÅ«nijam. Migrācija ir lēna, pierodot pie arvien sāļāka Å«dens. Nokļūstot jÅ«rā vai okeānā, lasis sāk strauji augt un attÄ«stÄ«ties par lielu zivi. Sasniedzot apmēram 250 g svaru, tam vairs citas zivis un putni pamatā nav bÄ«stami, lai gan lasi joprojām var nomedÄ«t roņi.[6] JÅ«rā tas uzturas 1—6 gadus.[3] Tas parasti barojas pa vienam, galvenokārt ar zivÄ«m (brētliņām, reņģēm, trÄ«sadatu stagariem, nigliņus u.c.),[2] bet tas medÄ« arÄ« Arktikas kalmārus (Gonatus fabricii), sānpeldvēžus un ziemeļu garneles. Sasniedzot zināmu lielumu, tiem iestājas dzimumgatavÄ«ba. Parasti tas notiek 2—7 gadu vecumā, sasniedzot 40—65 cm garumu.[3] Tad lasis atgriežas saldÅ«dens upēs, lai nārstotu. Lasis savas dzÄ«ves laikā nārsto 1—3 reizes.

LaÅ”u dzÄ«ves ilgums ir aptuveni 8—9 gadi,[7] bet var sasniegt 15 gadu vecumu.[3]

Lasis kā pārtikas produkts

[labot | labot pirmkodu]

Lasis ir iecienÄ«ts pārtikas produkts. Tā gaļa ir gaiÅ”i sārta, mÄ«ksta un slāņaina. GarÅ”a variē no vieglas lÄ«dz pat bagātÄ«gai. LaÅ”a gaļa ir bagātÄ«gs A un D vitamÄ«nu avots. Tā ir bagāta ar Omega 3 taukskābēm, kas palÄ«dz samazināt holesterÄ«na lÄ«meni asinÄ«s. Lasi var pagatavot dažādos veidos. Tā gaļa ir trekna un eļļaina. Vārot laÅ”a zupu, tā jāvāra bez žaunām, jo tās dos zupai rÅ«gtumu.[7]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. 1 2 The Audubon Society Field Guide to North American Fishes, Whales & Dolphins. Chanticleer Press. 1983. p. 395.
  2. 1 2 3 4 5 6 7 Ā«Fishing: LasisĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2010.Ā gada 21.Ā oktobrÄ«. SkatÄ«ts: 2012.Ā gada 4.Ā maijā.
  3. 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Salmo salar (L.)
  4. 1 2 Aivars Jakovičs, ā€œRÄ«gas piejÅ«ra. 1. daļa.ā€. ā€œJumavaā€, 2016., RÄ«ga. 19.-20. lpp. ISBN 978-9934-11-935-4
  5. ↑ Ā«Atlantic salmon (Salmo salar)Ā». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2012.Ā gada 28.Ā aprÄ«lÄ«. SkatÄ«ts: 2012.Ā gada 5.Ā maijā. Arhivēts 2012.Ā gada 28.Ā aprÄ«lÄ«, Wayback Machine vietnē.
  6. 1 2 Shearer, W. (1992). The Atlantic Salmon. Halstead Press
  7. 1 2 3 4 Ā«LasisĀ». Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2016.Ā gada 5.Ā februārÄ«. SkatÄ«ts: 2012.Ā gada 5.Ā maijā.
  8. ↑ Klemetsen A, Amundsen P-A, Dempson JB, Jonsson B, Jonsson N, O’Connell MF, Mortensen E (2003). "Atlantic salmon Salmo salar L., brown trout Salmo trutta L. and Arctic charr Salvelinus alpinus (L.): a review of aspects of their life histories". Ecology of Freshwater Fish. doi:10.1034/j.1600-0633.2003.00010.x

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]