1942. gads LatvijÄ
Izskats
| PasaulÄ: | 1939Ā 1940Ā 1941Ā -Ā 1942Ā -Ā 1943Ā 1944Ā 1945 |
| LatvijÄ: | 1939Ā 1940Ā 1941Ā -Ā 1942Ā -Ā 1943Ā 1944Ā 1945 |
| LaikapstÄkļi: | 1939Ā 1940Ā 1941Ā -Ā 1942Ā -Ā 1943Ā 1944Ā 1945 |
| SportÄ: | 1939Ā 1940Ā 1941Ā -Ā 1942Ā -Ā 1943Ā 1944Ā 1945 |
| Kino: | 1939Ā 1940Ā 1941Ā -Ā 1942Ā -Ā 1943Ā 1944Ā 1945 |

Å ajÄ lapÄ ir apkopoti 1942. gada notikumi LatvijÄ, kas tolaik bija Ostlandes reihskomisariÄta sastÄvÄ kÄ Latvijas Ä£enerÄlapgabals.
Notikumi
[labot | labot pirmkodu]JanvÄris
[labot | labot pirmkodu]- 2. janvÄris ā AudriÅu traÄ£Ädija: OtrÄ pasaules kara laikÄ AudriÅu ciematÄ vÄcieÅ”u karavÄ«ri izlaupÄ«ja un nodedzinÄja 42 mÄjas un saimniecÄ«bas Äkas, 215 iedzÄ«votÄjus, ieskaitot bÄrnus un sirmgalvjus, arestÄja un noÅ”Äva pie AnÄupÄna kalniem, bet 4. janvÄrÄ« RÄzeknes tirgus laukumÄ publiski noÅ”Äva 30 ciemata vÄ«rieÅ”us. PÄckara gados AudriÅu ciemats tika uzbÅ«vÄts no jauna.
Marts
[labot | labot pirmkodu]- 7. marts ā VÄcijas Austrumu lietu ministrs AlfrÄds Rozenbergs izdeva direktÄ«vu par PaÅ”pÄrvaldi LatvijÄ.
Novembris
[labot | labot pirmkodu]- 14. novembris ā VÄcu droŔības iestÄdes veica plaÅ”us pretoÅ”anÄs kustÄ«bas "LatvieÅ”u nacionÄlistu savienÄ«ba" locekļu un tÄs izdotÄ nelegÄlÄ laikraksta "Tautas Balss" redakcijas lÄ«dzstrÄdnieku arestus.
DzimuŔi
[labot | labot pirmkodu]- 10. februÄrisĀ ā Anatolijs Gorbunovs, LKP funkcionÄrs, politiÄ·is
- 17. martsĀ ā Roze Stiebra, animÄcijas filmu režisore (mirusi 2024. gadÄ)
- 30. aprÄ«lisĀ ā Vilnis BaltiÅÅ”, sporta funkcionÄrs
- 21. maijsĀ ā JÄnis Konrads, latvieÅ”u izcelsmes AustrÄlijas peldÄtÄjs (miris 2021. gadÄ)
- 1. jÅ«nijsĀ ā Austris Grasis, latvieÅ”u folklorists un valodnieks (miris 2026. gadÄ)
- 2. jÅ«lijsĀ ā Ivars StrautiÅÅ”, uzÅÄmÄjs (miris 2020. gadÄ)
- 28. jÅ«lijsĀ ā Valdis Birkavs, politiÄ·is, jurists
- 24. augustsĀ ā JÄnis DaudzvÄrdis, Å”ahists (miris 2022. gadÄ)
- 2. oktobrisĀ ā Larisa Brauna, tÄrpu mÄksliniece
- 17. oktobrisĀ ā Andris Andreiko, dambretists (miris 1976. gadÄ)
- 4. novembrisĀ ā Svetlana Bless, aktrise (mirusi 2022. gadÄ)
- 19. novembrisĀ ā OjÄrs Grinbergs, dziedÄtÄjs (miris 2016. gadÄ)
- 6. decembrisĀ ā Valdis Nagobads, veselÄ«bas aprÅ«pes organizators un politiÄ·is
- 15. decembrisĀ ā Rolands Rikards, zinÄtnieks un politiÄ·is (miris 2022. gadÄ)
- 20. decembrisĀ ā KÄrlis GreiÅ”kalns, politiÄ·is
- 25. decembrisĀ ā Raitis Apalups, lauksaimnieks un politiÄ·is (miris 2026. gadÄ)
MiruŔi
[labot | labot pirmkodu]- 1. janvÄrisĀ ā Antons Balodis, diplomÄts (dzimis 1880. gadÄ)
- 12. janvÄrisĀ ā KornÄlijs Veidnieks, politiÄ·is, jurists (dzimis 1899. gadÄ)
- 19. janvÄrisĀ ā Hermanis ApsÄ«tis, jurists, politiÄ·is (dzimis 1893. gadÄ)
- 4. februÄrisĀ ā PÄteris Apkalns, luterÄÅu mÄcÄ«tÄjs (dzimis 1882. gadÄ)
- 7. februÄrisĀ ā Erasts Bite, jurists un politiÄ·is (dzimis 1880. gadÄ)
- 20. februÄrisĀ ā Rihards BÄrziÅÅ”, literÄts, pirmÄs Latvijas ziÅu aÄ£entÅ«ras dibinÄtÄjs (dzimis 1888. gadÄ)
- 16. martsĀ ā Antons RancÄns, Ärsts un politiÄ·is (dzimis 1897. gadÄ)
- 30. aprÄ«lisĀ ā JÄnis KauliÅÅ”, politiÄ·is (dzimis 1889. gadÄ)
- 3. maijsĀ ā JÄnis RozÄ«tis, futbolists (dzimis 1912. gadÄ)
- 10. maijsĀ ā Fricis Zilbers, jurists (dzimis 1875. gadÄ)
- 12. maijsĀ ā Aleksandrs BÄrziÅÅ”, virsnieks (dzimis 1902. gadÄ)
- 9. jūnijs:
- KÄrlis Bļodnieks, Latvijas dzelzceļa vadÄ«tÄjs (dzimis 1882. gadÄ)
- JÄnis Kaminskis, politiÄ·is (dzimis 1878. gadÄ)
- 17. jūnijs:
- JÄkabs Grots, jurists (dzimis 1888. gadÄ)
- GotfrÄ«ds MÄ«lbergs (Skuju FrÄ«dis), rakstnieks un politiÄ·is (dzimis 1887. gadÄ)
- 29. jÅ«lijsĀ ā KriÅ”jÄnis BerÄ·is, Ä£enerÄlis (dzimis 1884. gadÄ)
- 20. septembrisĀ ā KÄrlis Ulmanis, politiÄ·is (dzimis 1877. gadÄ)
- 25. septembrisĀ ā Andrievs Niedra, mÄcÄ«tÄjs, politiÄ·is, rakstnieks (dzimis 1871. gadÄ)
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]
| Å is ar vÄsturi saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |