1943. gads LatvijÄ
Izskats
| PasaulÄ: | 1940Ā 1941Ā 1942Ā -Ā 1943Ā -Ā 1944Ā 1945Ā 1946 |
| LatvijÄ: | 1940Ā 1941Ā 1942Ā -Ā 1943Ā -Ā 1944Ā 1945Ā 1946 |
| LaikapstÄkļi: | 1940Ā 1941Ā 1942Ā -Ā 1943Ā -Ā 1944Ā 1945Ā 1946 |
| SportÄ: | 1940Ā 1941Ā 1942Ā -Ā 1943Ā -Ā 1944Ā 1945Ā 1946 |
| Kino: | 1940Ā 1941Ā 1942Ā -Ā 1943Ā -Ā 1944Ā 1945Ā 1946 |

Å ajÄ lapÄ ir apkopoti 1943. gada notikumi LatvijÄ, kas tolaik bija Ostlandes reihskomisariÄta sastÄvÄ kÄ Latvijas Ä£enerÄlapgabals.
Notikumi
[labot | labot pirmkodu]JanvÄris
[labot | labot pirmkodu]- 24. janvÄrisĀ ā Otrais pasaules karÅ”: TreÅ”Ä reiha reihsfÄ«rers Heinrihs Himlers mÄneÅ”a sÄkumÄ apmeklÄjot Ä»eÅingradas fronti vienpersoniski pavÄlÄja vÄcu 2. motorizÄto SS brigÄdi, kas pÄc sava sastÄva bija internacionÄla, pÄrformÄt par latvieÅ”u brigÄdi (2. latvieÅ”u SS brigÄde, no 1944. 19. ieroÄu SS grenadieru divÄ«zija) un latvieÅ”u bataljonus pÄrdÄvÄt par leÄ£ionu. Par pamatu tam bija brigÄdei piekomandÄto latvieÅ”u vienÄ«bu izrÄdÄ«tÄ varonÄ«ba.
FebruÄris
[labot | labot pirmkodu]- 8. februÄrisĀ ā Otrais pasaules karÅ”: 2. motorizÄtajai SS brigÄdei piedalÄ«tÄs latvieÅ”u vienÄ«bas oficiÄli ieskaitÄ«tas tÄs sastÄvÄ. Å Ä« diena faktiski ir LatvieÅ”u leÄ£iona pastÄvÄÅ”anas pirmÄ diena.
- 10. februÄrisĀ ā Otrais pasaules karÅ”: Ädolfs Hitlers izdod oficiÄlu pavÄli par LatvieÅ”u SS brÄ«vprÄtÄ«gÄ leÄ£iona izveidi.
- 15. februÄrisĀ ā Otrais pasaules karÅ”: VÄcijas SS VadÄ«bas galvenÄ pÄrvalde izdeva pavÄli par LatvieÅ”u SS brÄ«vprÄtÄ«go divÄ«zijas formÄÅ”anu.
- 26. februÄrisĀ ā Otrais pasaules karÅ”: izdota pavÄle par LatvieÅ”u SS brÄ«vprÄtÄ«go divÄ«zijas formÄÅ”anu (15. ieroÄu SS grenadieru divÄ«zija).
Marts
[labot | labot pirmkodu]- 23. martsĀ ā tika sÄkta LatvieÅ”u SS brÄ«vprÄtÄ«go divÄ«zijas (vÄlÄk 15. ieroÄu SS grenadieru divÄ«zijas) formÄÅ”ana.
- 31. martsĀ ā Ä£enerÄli RÅ«dolfu Bangerski iecÄla par LatvieÅ”u leÄ£iona Ä£enerÄlinspektoru.
Jūlijs
[labot | labot pirmkodu]- 22. jÅ«lijsĀ ā no Ventspils ar zvejnieku laivu GotlandÄ ieradÄs LeonÄ«ds SiliÅÅ”, kurÅ” ZviedrijÄ nogÄdÄja informÄcijas materiÄlu par padomju okupÄcijas laiku un stÄvokli LatvijÄ vÄcu okupÄcijas apstÄkļos.
Augusts
[labot | labot pirmkodu]- 13. augustsĀ ā KonstantÄ«nu Äaksti ievÄlÄja par Latvijas CentrÄlÄs padomes priekÅ”sÄdÄtÄju.
DzimuŔi
[labot | labot pirmkodu]- 14. janvÄrisĀ ā Mariss Jansons, diriÄ£ents (miris 2019. gadÄ)
- 19. februÄrisĀ ā JÄnis ÄboltiÅÅ”, ekonomists un politiÄ·is (miris 2006. gadÄ)
- 2. martsĀ ā SkaidrÄ«te SmildziÅa-Budovska, basketboliste
- 13. martsĀ ā Aija Baumane, tekstilmÄksliniece (mirusi 2019. gadÄ)
- 16. martsĀ ā KÄrlis StrÄlis, basketbolists, sporta Ärsts, pedagogs, politiÄ·is
- 27. aprÄ«lisĀ ā JÄnis Gilis, futbola treneris (miris 2000. gadÄ)
- 29. aprÄ«lisĀ ā Juris Kaminskis, teÄtra un kino aktieris (miris 1997. gadÄ)
- 28. maijsĀ ā PÄteris LiepiÅÅ”, aktieris un TV raidÄ«jumu vadÄ«tÄjs (miris 2022. gadÄ)
- 12. jÅ«nijsĀ ā JÄnis Kukainis, ASV latvieÅ”u inženieris un sabiedriskais darbinieks (miris 2021. gadÄ)
- 23. jÅ«nijs ā JÄnis KrastiÅÅ”, arhitekts (miris 2025. gadÄ)
- 10. jÅ«lijsĀ ā Viktors Skudra, jurists un politiÄ·is (miris 2011. gadÄ)
- 3. augustsĀ ā AlfrÄds ÄepÄnis, politiÄ·is (miris 2024. gadÄ)
- 6. septembrisĀ ā IlmÄrs Blumbergs, scenogrÄfs un grafiÄ·is (miris 2016. gadÄ)
- 24. septembrisĀ ā Laima Žurgina, kinorežisore
- 3. oktobrisĀ ā Uldis Dumpis, aktieris
- 4. decembrisĀ ā Dzintra Paegle, valodniece
- 20. decembrisĀ ā MÄra Ķimele, režisore
MiruŔi
[labot | labot pirmkodu]- 20. janvÄrisĀ ā Ävalds Rimbenieks, mÄcÄ«tÄjs, politiÄ·is (dzimis 1888. gadÄ)
- 16. martsĀ ā JÄnis Volonts, politiÄ·is (dzimis 1882. gadÄ)
- 28. martsĀ ā KÄrlis BÄtiÅÅ”, Å”ahists (dzimis 1867. gadÄ)
- 19. aprÄ«lis ā Aleksis Mierlauks (Aleksis FrÄ«denfelds), teÄtra režisors un aktieris (dzimis 1866. gadÄ)
- 24. maijsĀ ā Fricis Virsaitis (Fricis Eltermanis), Ä£enerÄlis (dzimis 1882. gadÄ)
- 7. jÅ«lijsĀ ā Ludvigs ÄÄ·is, sabiedriskais darbinieks (dzimis 1892. gadÄ)
- 19. augustsĀ ā Ludvigs AdamoviÄs luterÄÅu mÄcÄ«tÄjs (dzimis 1884. gadÄ)
- 20. augustsĀ ā KÄrlis Ducmanis, advokÄts, publicists, diplomÄts (dzimis 1881. gadÄ)
- 26. augustsĀ ā Vladimirs Petrovs (ŠŠ»Š°Š“ŠøŠ¼ŠøŃ ŠŠøŃ Š°Š¹Š»Š¾Š²ŠøŃ ŠŠµŃŃŠ¾Š²), Å”ahists (dzimis 1908. gadÄ)
- 5. novembrisĀ ā Aspazija (Elza PliekÅ”Äne), literÄte un politiÄ·e (dzimis 1865. gadÄ)
- nezinÄms datumsĀ ā Ansis BuÅ”evics, advokÄts un politiÄ·is (dzimis 1878. gadÄ)
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]| Å is ar vÄsturi saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |