Frenks GÄrijs
| Frenks GÄrijs Frank Gehry | |
|---|---|
|
Frenks GÄrijs 2010. gadÄ | |
| Dzimis |
1929.Ā gada 28.Ā februÄrÄ« |
| Miris |
2025. gada 5.Ā decembrÄ« (96Ā gaduĀ vecumÄ) |
| Nozares | Arhitektūra |
| SlavenÄkie darbi | Gugenheima muzejs Bilbao |
| Apbalvojumi | Prickera balva |
Frenks Ouens GÄrijs (angļu: Frank Owen Gehry; dzimis Frenks Ouens Goldbergs (Frank Owen Goldberg) 1929.Ā gada 28.Ā februÄrÄ«[1] Toronto, KanÄdÄ; miris 2025.Ā gada 5.Ā decembrÄ«, SantamonikÄ, ASV) bija amerikÄÅu arhitekts.
VairÄkas viÅa projektÄtÄs Äkas, tai skaitÄ arhitekta privÄtÄ rezidence, ir kļuvuÅ”as par slaveniem tÅ«risma objektiem. GÄrijs ir projektÄjis Gugenheima muzeju Bilbao, Volta Disneja koncertzÄli LosandželosÄ, DejojoÅ”o mÄju PrÄgÄ, Dvaita Eizenhauera memoriÄlu VaÅ”ingtonÄ. VairÄki darbi atzÄ«ti par mÅ«sdienu arhitektÅ«ras mÄkslas darbiem. Vanity Fair GÄriju nosauca par "mÅ«sdienu nozÄ«mÄ«gÄko arhitektu".[2]
1989. gadÄ saÅÄmis ievÄrojamo Prickera balvu.
GÄrijs nomira no elpoÅ”anas ceļu slimÄ«bas savÄs mÄjÄs SantamonikÄ 2025. gada 5. decembrÄ« 96 gadu vecumÄ. ViÅu pÄrdzÄ«voja sieva Berta un trÄ«s bÄrni.[3]
Galerija
[labot | labot pirmkodu]- Deivida namiÅÅ” ā Idilvailda, CA (1957)
- Merriweather Post Pavilion ā Kolumbija (1967)
- Former Rouse Headquarters ā Kolumbija, MÄrilenda (1974)
- "El Peix", zivs skulptÅ«ra ā Port OlĆmpic, Barselona (1992)
- Energie-Forum-Innovation ā Badenhauzene (1995)
- DejojoÅ”Ä mÄja ā PrÄga (1996)
- JaunÄ muita - Diseldorfa (1998)
- PopkultÅ«ras muzejs ā Sietla (2000)
- GÄrija tornis ā Hannovere (2001)
- Volta Disneja koncertzÄle ā Losandželosa (2003)
- RiÄarda B. FiÅ”era centrs ā Anandeila pie Hadsonas (2003)
- Stata Center ā Kembridža, MasaÄÅ«setsa (2004)
- BP gÄjÄju tilts ā ÄikÄga (2004)
- MarquĆ©s de Riscal Hotel ā Elsjego (2006)
- OntÄrio mÄkslas galerija ā Toronto (2008)
- LÅ« Ruvo Centrs ā Lasvegasa (2010)
- TolÄ«do mÄkslas muzejs ā TolÄ«doĀ (2013)
- Dr. Äau Äaka Vinga Äka ā Sidneja (2014)
- The Grand and Conrad hotel ā Losandželosa (2024)
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā "Frank Gehry clears the air", Globe and Mail, July 28, 2010
- ā Matt Tyrnauer. Ā«Architecture in the Age of GehryĀ». Vanity Fair, 2010. gada 30. jÅ«nijs. SkatÄ«ts: 2010-07-22.
- ā Nicolai Ouroussoff. Ā«An Exuberant Disrupter of Architectural Forms, Frank O. Gehry, 1929-2025Ā». The New York Times (en-US) 175 (60725), 2025. gada 6. decembris. A1, A12āA13.Ā lpp. ISSNĀ 0362-4331. SkatÄ«ts: 2025. gada 5. decembris.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Frenks GÄrijs.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- VisuotinÄ lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- GÄrija arhitektÅ«ras firma
| Å Ä« mÄkslinieka biogrÄfija ir nepilnÄ«ga. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|