Kolombo
| Kolombo | |||
|---|---|---|---|
| pilsÄta | |||
| ą¶ą·ą·
ą¶¹ ą®ąÆą®“ąÆą®®ąÆą®ŖąÆ | |||
|
| |||
| |||
  Kolombo | |||
| KoordinÄtas: 6Ā°56ā²04ā³N 79Ā°50ā²34ā³Eļ»æ / ļ»æ6.93444Ā°N 79.84278Ā°EKoordinÄtas: 6Ā°56ā²04ā³N 79Ā°50ā²34ā³Eļ»æ / ļ»æ6.93444Ā°N 79.84278Ā°E | |||
| Valsts |
 Å rilanka | ||
| Province | Rietumu province | ||
| Apgabals | Kolombo apgabals | ||
| Platība | |||
| Ā ā¢Ā pilsÄta | 37,31Ā km2 | ||
| Ā ā¢Ā aglomerÄcija | 3Ā 684Ā km2 | ||
| Augstums | 1 m | ||
| IedzÄ«votÄji (2025)[1] | |||
| Ā ā¢Ā pilsÄta | 647Ā 557 | ||
| Ā ā¢Ā blÄ«vums | 20Ā 182,1/kmĀ² | ||
| Ā ā¢Ā urbÄnÄ teritorija | 2Ā 323Ā 826 | ||
| Ā ā¢Ā aglomerÄcija | 5Ā 648Ā 000 | ||
| Laika josla | UTC +5:30 | ||
| MÄjaslapa |
colombo | ||
 Kolombo VikikrÄtuvÄ | |||
Kolombo (singÄļu: ą¶ą·ą· ą¶¹, izrunÄ [ĖkolÉmbÉ]; tamilu: ą®ąÆą®“ąÆą®®ąÆą®ŖąÆ) ir Å rilankas lielÄkÄ pilsÄta un tirdzniecÄ«bas galvaspilsÄta. FaktiskÄ Å rilankas galvaspilsÄta ir Kolombo piepilsÄta Kote. Kolombo atrodas valsts rietumu pusÄ Indijas okeÄna krastÄ. Kolombo ir rosÄ«ga pilsÄta ar mÅ«sdienu dzÄ«ves un koloniÄlÄ laikmeta sajaukumu. 2001. gadÄ pilsÄtas iedzÄ«votÄju skaits bija 647 100, bet tÄs platÄ«ba ir 37,31 kmĀ².
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Par konkrÄtu Ŕīs pilsÄtas dibinÄÅ”anas gadu nekÄdu ziÅu nav, jo daudzu gadsimtu laikÄ tÄs izdevÄ«gÄ atraÅ”anÄs vieta ir bijusi tirgotÄju iekÄrots mÄrÄ·is. MÅ«su Äras 5. gadsimtÄ pie Kelani upes ietekas Indijas okeÄnÄ izveidojusies osta. ArÄ« pilsÄtas nosaukuma vÄsturiskÄ izcelsme nav skaidra: 5. gadsimtÄ tirgotÄji ostu dÄvÄjuÅ”i par Kotte, vÄlÄkajos gadsimtos parÄdÄs nosaukums: Kolon Thota; slavenais arÄbu ceļotÄjs Ibn Batuta, apmeklÄdams Å”o pilsÄtu, to saucis par Kalanpu, bet par Kolombo pilsÄtu nodÄvÄjuÅ”i portugÄļu jÅ«ras braucÄji 1505. gadÄ. Par Kolombo nonÄkÅ”anu dažÄdu lielvalstu kolonijas statusÄ vÄsta angļu, holandieÅ”u, portugÄļu celtas Äkas, budistu, hinduistu tempļi un moÅ”ejas.
SÄkotnÄji Kolombo bijusi kÄ senÄs Å rilankas karalistes Kotes galvaspilsÄta, bet Kolombo atpazÄ«stamÄ«ba un reizÄ arÄ« koloniÄlisms aizsÄkÄs 16. gadsimtÄ, kad karalis Parakramabahu VIII sniedza palÄ«dzÄ«bu vÄtrÄ cietuÅ”ajiem portugÄļu jÅ«rniekiem un apdÄvinÄja viÅus ar Å rilankai raksturÄ«gajiem suvenÄ«riemĀ ā kanÄli, ziloÅkaula izstrÄdÄjumiem, dÄrgakmeÅiem. PÄc kÄda laika portugÄļi panÄca vienoÅ”anos par nocietinÄtas ostas izbÅ«vi Kolombo un arÄ« atļauju izmantot kanÄļkoka audzes piekrastÄ. VÄlÄk Kolombo apvidÅ« izveidojÄs veselas trÄ«s karalistes, jo Kotes karalistÄ pastiprinÄjÄs mantinieku savstarpÄjÄ cÄ«Åa par varu, nesaskaÅas savÄ labÄ izmantoja kolonizatori un kopÅ” 1580. gada vara nonÄca portugÄļu rokÄs. Salas Austrumu daļÄ, izmantojot situÄciju, bija ieraduÅ”ies holandieÅ”u tirgotÄji, kas piedÄvÄja palÄ«dzÄ«bu portugÄļu padzÄ«Å”anai no salas. NÄkamo gadsimtu laikÄ holandieÅ”i pamazÄm ieÅÄma portugÄļu vietu gan tirdzniecÄ«bÄ, gan salas kolonizÄcijÄ un, padzenot portugÄļus, aizsÄka viÅu celto nocietinÄjumu un Äku pÄrbÅ«vi un paplaÅ”inÄÅ”anu. 1798. gadÄ vara nonÄca angļu pÄrziÅÄ, 1802. gadÄ Kolombo tika pasludinÄta par Ceilonas galvaspilsÄtu, aizsÄkÄs nÄkamÄ pilsÄtas pÄrbÅ«ve.
Raksturojums
[labot | labot pirmkodu]MÅ«sdienÄs Kolombo administratÄ«vais iedalÄ«jums ir vienkÄrÅ”sĀ ā tajÄ izmantoti kÄrtas numuri 1Ā ā 15, MÅ«sdienÄs Kolombo raksturÄ«gs aktÄ«vs celtniecÄ«bas darbs, Ärvalstu banku pieŔķirtie kredÄ«ti nekustamo Ä«paÅ”umu jomÄ, jauni investÄ«ciju projekti, jauna ostas paplaÅ”inÄÅ”anÄs, Ä·Ä«nieÅ”u viesstrÄdnieki, mazo Äku nojaukÅ”anas process un to vietÄ uzceltie finanÅ”u centra un Ceilonas Bankas augstceltÅu torÅi. VÄsturiskais mantojums saglabÄjies 1826. gadÄ bÅ«vÄtajÄ LielÄs moÅ”ejas ÄkÄ, kura vairÄkkÄrtÄ«gi pÄrbÅ«vÄta. Britu kolonizÄcijas laikÄ uzcelta Džamulalfaras moÅ”eja. PilsÄtas teritorijÄ atrodas vairÄki hinduistu tempļiĀ ā Sri Shiva Subramania Swami, par eiropieÅ”u kolonizatoriem liecina holandieÅ”u celtÄ VulvendÄles baznÄ«ca ar holandieÅ”u laika iekÅ”Äjo interjeru. Kolombo apskatÄma Sv. Antonija katoļu baznÄ«ca. PilsÄta ir nozÄ«mÄ«ga arÄ« ar tÄjas un kafijas ražotnÄm, dÄrgakmeÅu atradnÄm, kanÄļa, gumijas, kokosriekstu un citu tropu augļu koku mežiem.
IedzÄ«votÄji
[labot | labot pirmkodu]PÄc statistikas datiem 68,93% Kolombo iedzÄ«votÄju ir budisti, 8,85% islÄma atbalstÄ«tÄji, apmÄram 13,05% ir hinduistu, apmÄram 8,83% kristÄ«gÄs reliÄ£ijas atbalstÄ«tÄju, 0,65% neatbalsta nekÄdas reliÄ£ijas.
Literatūra
[labot | labot pirmkodu]- Neikena I. Å rilanka, R.: Zvaigzne ABC, 127. lpp.
- http://www.worldometers.info/world-population/
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Kolombo.- OficiÄlÄ tÄ«mekļa vietne
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
| ||||||||||||||||||
|