Studentu korporÄcijas
- Å is raksts ir par akadÄmiskajÄm vÄ«rieÅ”u mūža organizÄcijÄm. Par slÄgtÄm sievieÅ”u akadÄmiskajÄm mūža organizÄcijÄm skatÄ«t rakstu studenÅ”u korporÄcijas.
Studentu korporÄcijas ir akadÄmiskas vÄ«rieÅ”u mūža organizÄcijas, kas vieno studentus un augstskolu pabeiguÅ”os biedrus.
LatvieÅ”u studentu korporÄcijÄm bija liela loma Latvijas veidoÅ”anÄ pirmkara posmÄ, apkopojot latvieÅ”u tautas izglÄ«toto daļu, veicinot tautiskÄs domas veidoÅ”anos, piedaloties brÄ«vÄ«bas cÄ«ÅÄs un Latvijas BruÅoto spÄku veidoÅ”anÄ.[1] 1989. gadÄ korporÄcijas tiek atjaunotas, un Å”obrÄ«d vieno vairÄkus tÅ«kstoÅ”us esoÅ”o un bijuÅ”o studentu.
Studentu korporÄciju jumta organizÄcija ir Prezidiju Konvents (saÄ«sinÄjumÄ P!K!) un studenÅ”u korporÄciju apvienojoÅ”Ä organizÄcija ir StudenÅ”u Prezidiju Konvents (saÄ«sinÄjumÄ (S!P!K!)).
Studentu korporÄcijas EiropÄ
[labot | labot pirmkodu]Studentu korporÄciju pirmsÄkumi meklÄjami jau pirmajÄs universitÄtÄs viduslaikos, kad no dažÄdÄm valstÄ«m studÄt sabraukuÅ”ie jaunieÅ”i apvienojÄs pÄc saviem dzimtajiem novadiem. 14. gadsimtÄ nodibinÄjÄs pirmÄs vÄcu universitÄtes HeidelbergÄ, VÄ«nÄ un PrÄgÄ. Å ajÄs universitÄtÄs biedroÅ”anÄs notika pÄc ParÄ«zes organizÄciju paraugaĀ ā nationÄs (LandsmanschaftÄs). Studentu sabiedriskÄ dzÄ«ve notika obligÄtÄs kopmÄ«tnÄs (bursÄ), kur valdÄ«ja stingra disciplÄ«na. Å is laiks devis vÄrdu āburÅ”sā, kas nav cÄlies no vÄcu vÄrda Bursche un nozÄ«mÄ jaunekli, zelli. NÄkamajos gados, studentu tradÄ«cijas vÄcu universitÄtÄs turpinÄja veidoties un ieguva lielÄku dažÄdÄ«bu, pÄrÅemot dažas tradÄ«cijas no cunftÄm un Ä£ildÄm. VÄcu universitÄtÄs darbojÄs arÄ« citu tautÄ«bu nationes, piemÄram PrÄgÄĀ ā poļu, bavÄrieÅ”u, sakÅ”u un citu. StrÄ«di starp dažÄdo tautÄ«bu studentiem bieži tika izŔķirti ar zobenu, kas bija tÄ laika studenta tÄrpa piederums.
PÄc reformÄcijas, 16. gadsimtÄ, bursas aizvietoja Collegium, vÄlÄk collegium nationalia. TÄs bija studentu sabiedrÄ«bas, kas darbojÄs pÄc Ä£ilžu parauga un bija neatkarÄ«gas no universitÄtes. Ar laiku tÄs pieÅÄma novadniecÄ«bu raksturu. Å Äds sadzÄ«ves veids turpinÄjÄs lÄ«dz 18. gadsimta otrajai pusei, kad brÄ«vmÅ«rniecÄ«bas kustÄ«bas ietekmÄti, novadniecÄ«bÄs ieviesÄs pirmie slepenie ordeÅi.
Savu paÅ”reizÄjo formu studentu korporÄcijas ieguva 18. gadsimtÄ VÄcijas universitÄtÄs (HeidelbergÄ, JÄnÄ, GetingenÄ u.c.) un vÄlÄk veiksmÄ«gi izplatÄ«jÄs visÄ vÄcu kultÅ«ras telpÄ. 18. gadsimta beigÄs novadniecÄ«bas, kas brīžiem bija spiestas darboties slepeni, sÄka organizÄties mazÄkÄs grupÄs. TÄs nostÄjÄs pret ordeÅiem, bet no tiem pÄrÅÄma brÄlÄ«bas, mūža draudzÄ«bas un klusu cieÅ”anas principus. PulciÅi izstrÄdÄja goda komÄnu un stingrus sadzÄ«ves noteikumus. TomÄr 18. gadsimtÄ ne novadniecÄ«bas, ne ordeÅi, ne pulciÅi neapmierinÄja visu studÄjoÅ”o sabiedriskÄs prasÄ«bas. ParÄdÄ«jÄs jauns studentu organizÄcijas veidsĀ ā Corps. JaunÄs organizÄcijas, kas sÄka darboties ap 1815.gadu, ir mÅ«sdienu korporÄciju pirmsÄkums. KorporÄcijas izveidojÄs kÄ slÄgtas sabiedrÄ«bas un to locekļu skaits bija mazs (10ā30). To darbÄ«bas principi un sadzÄ«ves iekÄrta lÄ«dzinÄjÄs Ŕīsdienas korporÄcijÄm.
19. gadsimtÄ radÄs dažÄdas radikÄlu uzskatu studentu grupas, kas sÄka apkarot korporÄcijas un to principus. KorporÄcijas Å”iem uzbrukumiem atbildÄja pie universitÄtÄm nodibinot korporÄciju jumta organizÄcijasĀ ā senioru konventus, kas vienoja un saskaÅoja korporÄciju darbÄ«bu. VÄcijÄ korporÄcijas pastÄvÄja lÄ«dz 1935. gadam, kad valsts vara tÄs slÄdza. PÄc OtrÄ pasaules kara korporÄcijas VÄcijÄ atkal atjaunoja darbÄ«bu.
Studentu korporÄcijas LatvijÄ
[labot | labot pirmkodu]LatvieÅ”u studentu korporÄciju vÄsture ir sÄkusies 19. gadsimta otrajÄ pusÄ TÄrbatÄ, RÄ«gÄ, PÄterburgÄ un MaskavÄ. RÄ«gas PolitehniskajÄ augstskolÄ, pÄc tam RÄ«gas PolitehniskajÄ institÅ«tÄ darbojÄs studentu korporÄcijas Fraternitas Baltica (dibinÄta 1865), Concordia Rigensis (1869), Rubonia (1875), Arkonia (1879), Fraternitas Arctica (1880), Selonija (1880), Veletia (1883), Vironia (1900), Talavija (1900) un Fraternitas Marcomannia (1902). TÄs ietilpa 1871. gadÄ dibinÄtajÄ RÄ«gas Å aržÄto konventÄ (Rigaer Chargierten-Convent).
Latvijas studentu korporÄciju priekÅ”vÄsture
[labot | labot pirmkodu]
BaltijÄ pirmÄs korporÄcijas parÄdÄ«jÄs reizÄ ar lielÄkÄs augstskolas- TÄrbatas UniversitÄtes darbÄ«bas atjaunoÅ”anu 1802. gadÄ. Jau 1808. gadÄ uz TÄrbatu no vÄcu zemju universitÄtÄm pÄrcÄlÄs studentu korporÄcija/novadniecÄ«ba Curonia, kas uzÅÄma tikai kurzemniekus. VÄcbaltieÅ”u studentu korporÄcijas studenti pÄrnesa un iedzÄ«vinÄja arÄ« TÄrbatas UniversitÄtÄ studentu sadzÄ«ves veidus no VÄcijas. Jau drÄ«z pÄc tam TÄrbatÄ sÄka veidoties arÄ« citas studentu sabiedrÄ«bas, kas pÄrÅÄma korporÄciju uzbÅ«vi un principus. Starp tÄm var minÄt vÄcbaltu korporÄcijas Livonia un Fraternitas Rigensis, kas uzÅÄma attiecÄ«gi Vidzemes muižniecÄ«bas un RÄ«gas turÄ«go pilsoÅu izcelsmes studentus. 1832. gadÄ visas TÄrbatÄ dibinÄtÄs vÄcbaltu korporÄcijas apvienojas Å”aržÄto konventÄ, kas ir visu korporÄciju jumta organizÄcija un regulÄ to savstarpÄjÄs attiecÄ«bas un iekÅ”Äjo dzÄ«vi.
1861. gadÄ nodibina pirmo tehnisko augstskolu BaltijÄĀ ā RÄ«gas Politehnikumu. Pie tÄ jau 1865. gadÄ dibinÄs pirmÄ vÄcbaltu studentu korporÄcija Fraternitas Baltica. DrÄ«z tai seko arÄ« citas. ArÄ« RÄ«gÄ 1871. gadÄ tiek izveidots Å”aržÄto konvents, kas apvieno visas RÄ«gÄ dibinÄtÄs studentu korporÄcijas.
LatvieÅ”u studentu korporÄcijas TÄrbatÄ
[labot | labot pirmkodu]LatvieÅ”u studentu korporÄciju aizsÄkumi meklÄjami TÄrbatas UniversitÄtÄ kur 19. gadsimta vidÅ« palielinoties latvieÅ”u studentu skaitam, arÄ« sÄkÄs savstarpÄja biedroÅ”anÄs un Å”o biedrÄ«bu iekÅ”ÄjÄs organizÄcijas pielÄgoÅ”ana korporÄciju principiem. Lieli nopelni pirmo LatvieÅ”u studentu korporÄciju izveidÄ pieder Atim Kronvaldam, jo tieÅ”i viÅa ierosmÄ 1870. gadÄ TÄrbatÄ izveidojÄs "TÄrbatas latvieÅ”u studentu rakstniecÄ«bas vakari", kas savu iekÅ”Äjo uzbÅ«vi un organizÄciju gandrÄ«z pilnÄ«bÄ veidoja uz korporÄciju principiem. VÄlÄk, no Å”iem vakariem izveidojÄs latvieÅ”u studentu korporÄcija Lettonia.
LatvieÅ”u studentu korporÄcijas RÄ«gÄ
[labot | labot pirmkodu]
ArÄ« RÄ«gÄ, pieaugot latvieÅ”u studentu skaitam politehnikumÄ radÄs nepiecieÅ”amÄ«ba pÄc sadzÄ«ves organizÄÅ”anas. 1880. GadÄ RÄ«gas politehnikuma latvieÅ”u tautÄ«bas studenti dibina studentu korporÄciju āāSelonijaāā. LatvieÅ”u studentu korporÄciju vÄsture LatvijÄ ir cieÅ”i saistÄ«ta ar cÄ«Åu par latvieÅ”u tiesÄ«bÄm un nacionÄlo atmodu. Lai panÄktu savu korporÄciju atzÄ«Å”anu par lÄ«dzvÄrtÄ«gÄm un aizstÄvÄtu tautas godu latvieÅ”u burÅ”i gan RÄ«gÄ, gan TÄrbatÄ izcÄ«nÄ«ja neskaitÄmas rapieru divkaujas (menzÅ«ras) ar vÄcbaltu studentiem[nepiecieÅ”amaĀ atsauce]. Tie bija pirmie kontakti kuros, vÄcu uztverÄ, latvieÅ”u zemnieks nostÄjÄs pretÄ« dižciltÄ«giem vÄcu muižniekiem kÄ lÄ«dzvÄrtÄ«gs pretinieks[nepiecieÅ”amaĀ atsauce]. Gala rezultÄtÄ tomÄr 1897. gadÄ Selonija, pateicoties poļu un krievu korporÄciju atbalstam, tika uzÅemta RÄ«gas Å”aržÄto konventÄ, tÄdÄjÄdi paverot ceļu citu latvieÅ”u korporÄciju izveidei un legalizÄcijai.
LatvieÅ”u studentu korporÄcijas veidojÄs arÄ« Ärpus Baltijas. TÄ 1896. gadÄ PÄterburgas latvieÅ”u studenti izveidoja Fraternitas Petropolitana, bet 1902. gadÄ MaskavÄ izveidojÄs Fraternitas Moscoviensis, kas vÄlÄk mainÄ«ja nosaukumu uz Fraternitas Lettica.
PirmÄ pasaules kara laikÄ lielÄkÄ daļa korporÄciju pÄrtrauca savu darbÄ«bu un daļa, kopÄ ar RÄ«gas Politehnikumu, tika evakuÄtas uz Krieviju. 1918. gadÄ LatvijÄ esoÅ”ie korporÄciju biedri aktÄ«vi iesaistÄ«jÄs Latvijas republikas proklamÄÅ”anÄ piedaloties proklamÄÅ”anas akta organizÄÅ”anÄ un nodroÅ”inot kÄrtÄ«bu tÄ laikÄ.[2] DrÄ«z pÄc tam lielÄkÄ daļa aktÄ«vo biedru ar speciÄlu kopsapulces lÄmumu nolÄma nodot sevi pagaidu valdÄ«bas rÄ«cÄ«bÄ, izvirzot obligÄtu prasÄ«bu iestÄties tÄs bruÅotajos spÄkos. PÄc apsardzÄ«bas ministra un korporÄciju pÄrstÄvju sapulces tika nolemts dibinÄt atseviŔķu rotu, kurÄ bez korporÄciju pÄrstÄvjiem varÄtu iestÄties arÄ« citi brÄ«vprÄtÄ«gie, bet sÄkotnÄji tikai ar divu korporÄciju biedru galvojumu.[3] JaundibinÄtÄ vienÄ«ba- AtseviÅ”Ä·Ä studentu rota tika pakļauta tieÅ”i apsardzÄ«bas ministram J. ZÄlÄ«tim un par tÄs pirmo komandieri tika iecelts kapteinis Nikolajs Grundmanis. KorporÄciju biedri veidoja aptuveni pusi no rotas personÄlsastÄva. PÄc RÄ«gas atbrÄ«voÅ”anas rota tika likvidÄta kÄ atseviŔķa vienÄ«ba un tÄs personÄlsastÄvs pÄrcelts uz citÄm vienÄ«bÄm un Å”tÄbiem. PÄc Bermonta uzbrukuma RÄ«gai no jauna tika saformÄts Studentu bataljons, kurÄ iekļÄvÄs daļa bijuÅ”Äs AtseviŔķÄs studentu rotas karavÄ«ru.[1]
LatvieÅ”u studentu korporÄcijas Latvijas RepublikÄ
[labot | labot pirmkodu]
1919. gadÄ tika izveidota Latvijas augstskola, kas vÄlÄk ieguvu nosaukumu Latvijas UniversitÄte. Pie tÄs darbÄ«bu uzsÄka visas lÄ«dzÅ”inÄjÄs latvieÅ”u studentu korporÄcijas. 1920. gadÄ, Å”aržÄto konventa vietÄ, pÄc tÄda paÅ”a principa, tika izveidots Prezidiju Konvents, kas turpmÄk apvienoja visas Latvijas studentu korporÄcijas.
20.ā30. gadi bija vÄl nepieredzÄts korporÄciju uzplaukuma laiks. Ja lÄ«dz tam korporÄcijas tomÄr nereti tika uzskatÄ«tas kÄ salÄ«dzinoÅ”i vÄciskas organizÄcijas, tad pÄc Latvijas BrÄ«vÄ«bas cÄ«Åu noslÄguma kļuva skaidrs korporÄciju stingri nacionÄlais raksturs un mÄrÄ·i. Å ajÄ laikÄ attÄ«stÄ«jÄs gan vecÄs korporÄcijas, gan arÄ« veidojÄs daudzas jaunas. 20. gadsimta 30. gados lielÄkÄ daļa latvieÅ”u studentu bija kÄdas akadÄmiskÄs mūža organizÄcijas biedri.
1934. gadÄ pÄc KÄrla UlmaÅa apvÄrsuma, studentu korporÄcijas bija pamatoti satrauktas par to, vai jaunÄ vara atļaus korporÄciju pastÄvÄÅ”anu lÄ«dzÅ”inÄjÄ formÄ. PÄc apvÄrsuma valdÄ«ba bija ierobežojusi biedroÅ”anÄs brÄ«vÄ«bu LatvijÄ. K.UlmaÅa valdÄ«bas represijas bija skÄruÅ”as dažÄdu korporÄciju locekļus, kas piederÄja dažÄdiem politiskiem novirzieniem. KorporÄciju locekļiem nebija vienÄdi uzskati, bet pastÄvÄja domstarpÄ«bas par jaunraduÅ”os stÄvokli valstÄ«.[4] TomÄr, tÄ laika Prezidiju konventa amatpersonÄm, ar k! Ventonia filistra, kara ministra JÄÅa Baloža palÄ«dzÄ«bu, izdevÄs pÄrliecinÄt KÄrli Ulmani par savu lojalitÄti Latvijas valstij. Neskatoties uz to, visus turpmÄkos gadus autoritÄrais režīms korporÄcijas uztvÄra ar zinÄmu neuzticÄ«bu, jo tÄs bija izteikti demokrÄtiskas organizÄcijas[nepiecieÅ”amaĀ atsauce], kam nebija pieÅemamas daudzas autoritÄrÄ režīma izpausmes.[5] 1936.gada pavasarÄ« saistÄ«bÄ ar korporÄciju vilcinÄÅ”anos piekrist dalÄ«bai apvÄrsuma pirmÄs gadadienas lÄpu gÄjienÄ un korporÄcijas Lettonia propozÄ«ciju nepiedalÄ«ties politiski motivÄtÄ gÄjienÄ, naktÄ« uz 8. maiju PolitiskÄ pÄrvalde aizturÄja un ilgstoÅ”i turÄja apcietinÄjumÄ korporÄcijas lettonia II Å”aržÄto Andri Bergu.[6]
Studentu korporÄcijas izlÄma nedaudz pieklusinÄt savu iekÅ”Äjo un ÄrÄjo sadzÄ«vi, lai nerastos apdraudÄjums to pastÄvÄÅ”anai.
1940. gadÄ, padomju karaspÄkam okupÄjot Latviju, tiek slÄgtas visas akadÄmiskÄs mūža organizÄcijas un to Ä«paÅ”umi konfiscÄti. KorporÄciju darbÄ«ba oficiÄli netiek atjaunota arÄ« vÄcu okupÄcijas laikÄ, tomÄr tiek pieļauta filistru biedrÄ«bu darbÄ«ba un pamatojoties uz to, vairÄki konventi savu darbÄ«bu atjauno puslegÄlÄ stÄvoklÄ«. Tiek noorganizÄti vairÄki komerÅ”i.
LatvieÅ”u studentu korporÄcijas trimdÄ
[labot | labot pirmkodu]OtrÄ pasaules kara beigÄs liela daļa korporÄciju biedru devÄs bÄgļu gaitÄs un korporÄcijas savu darbÄ«bu lielÄkÄ vai mazÄkÄ mÄrÄ, emigrÄcijas apstÄkļos atjaunoja bÄgļu nometnÄs VÄcijÄ jau pirmajos pÄckara gados. TÄ kÄ daudzi latvieÅ”u studenti savas iesÄktÄs studijas vÄlÄjÄs turpinÄt, bet vecÄs korporÄcijas, pirmajos trimdas gados, jaunus biedrus neuzÅÄma, lai uzturÄtu latvietÄ«bu un stiprinÄtu draudzÄ«bu, trimdas apstÄkļos VÄcijÄ 1947. gadÄ tika dibinÄtas Äetras jaunas studentu korporÄcijas. PinebergÄ, Baltijas UniversitÄtÄ izveidojÄs Fraternitas Imantica, Gersicania un Fraternitas Cursica savukÄrt latvieÅ”u studenti MinhenÄ izveidoja Fraternitas Vanenica.
PÄc 1949. gada sÄkÄs latvieÅ”u izceļoÅ”ana no VÄcijas uz jaunajÄm mÄ«tnes zemÄm. LÄ«dz ar to arÄ« vairs nebija iespÄjama korporÄciju dzÄ«ves organizÄÅ”ana lÄ«dzÅ”inÄjÄ formÄ. Lai apvienotu piecos kontinentos izkaisÄ«tos latvieÅ”u burÅ”us, korporÄcijÄm tika izstrÄdÄti trimdas statÅ«ti. KorporÄciju sadzÄ«ve tika organizÄta korporÄciju kopÄs, kurÄs darbojÄs vienuviet dzÄ«vojoÅ”i, dažÄdu korporÄciju biedri. Katrai korporÄcijai pastÄvÄja globÄlais prezidijs, kas vadÄ«ja un koordinÄja savas korporÄcijas dzÄ«vi dažÄdos kontinentos.
1949. gadÄ tika dibinÄta Latvijas KorporÄciju apvienÄ«ba, kas kļuva par visu Latvijas korporÄciju jumta organizÄciju trimdÄ. TÄs mÄrÄ·is bija vadÄ«t un uzturÄt korporÄciju darbÄ«bu trimdas apstÄkļos vienlaikus saglabÄjot maksimÄli daudz pirmskara Prezidiju Konventa tradÄ«ciju. KorporÄcijÄm bija liela nozÄ«me latvietÄ«bas saglabÄÅ”anÄ trimdas sabiedrÄ«bÄ, it seviŔķi jaunatnÄ, jo pÄc apmeÅ”anÄs jaunajÄs mÄ«tnes zemÄs atsÄkÄs arÄ« jaunu biedru uzÅemÅ”ana. TÄpat arÄ« korporÄciju darbÄ«ba ļÄva saglabÄt vairÄk nekÄ 100 gadus vecÄs latvieÅ”u studentu akadÄmiskÄs dzÄ«ves tradÄ«cijas.
LatvieÅ”u studentu korporÄcijas mÅ«sdienÄs
[labot | labot pirmkodu]LatvijÄ palikuÅ”ie un padomju represijas pÄrcietuÅ”ie burÅ”i, visus okupÄcijas gadus tikÄs neoficiÄli, dažÄdÄs jubilejÄs un bÄrÄs. SÄkoties treÅ”ajai atmodai radÄs labvÄlÄ«gi apstÄkļi korporÄciju darbÄ«bas atjaunoÅ”anai LatvijÄ. Sadarbojoties Latvijas un trimdas burÅ”iem, pirmÄs korporÄcijas savu darbÄ«bu LatvijÄ atjaunoja jau 1989. gadÄ. 1990. gadÄ tiek atjaunota Prezidiju Konventa darbÄ«ba. LÄ«dz 1993. gadam savu darbÄ«bu LatvijÄ bija atjaunojuÅ”as vai uzsÄkuÅ”as gandrÄ«z visas LatvieÅ”u studentu korporÄcijas un uzsÄkta lÄna to pirmskara Ä«paÅ”umu atgÅ«Å”ana. Å odien korporÄcijas ir veiksmÄ«gi pielÄgojuÅ”Äs 21. gadsimta dinamiskajai dzÄ«vei, tajÄ paÅ”Ä laikÄ saglabÄjot savu seno kodolu, mÄrÄ·us un tradÄ«cijas.
Å obrÄ«d LatvijÄ darbojas Å”Ädas studentu korporÄcijas:
| Nosaukums | DibinÄta | DevÄ«ze | |
|---|---|---|---|
| Gads | Vieta | ||
| Lettonia | 1870 | TÄrbata | Vitam, salutem, veritatem / Acti Labores Jucundi |
| Fraternitas Arctica | 1880 | RÄ«ga | P.C.T. (Š ŃŃ Š”Š»Š¾Š²Š¾ Š¢Š²ŃŃŠ“Š¾ vai VÄ«rs un vÄrds) |
| Selonija | 1880 | RÄ«ga | Draugam, tÄvijai / Virtute et fide |
| Lettgallia | 1899 | TÄrbata | Per aspera ad astra / Labor et fidelitas |
| Talavija | 1900 | RÄ«ga | Roku rokÄ / Darbs ceļ vÄ«ru |
| Fraternitas Lettica | 1902 | Maskava | Scientia pro patria / ZinÄÅ”anas tÄvzemei |
| Latvia | 1917 | TÄrbata | Pro Latvia / Virtutes bonos dies viventi faciunt |
| Ventonia | 1917 | TÄrbata | Draugam, godam, taisnÄ«bai |
| Tervetia | 1922 | RÄ«ga | Visu par Latviju / Visi viens |
| Beveronija | 1922 | RÄ«ga | ZinÄtne zÄ«mÄ pilnÄ«bas augstumus / BrÄlÄ«ba veido tautas spÄku |
| Philyronia | 1924 | LiepÄja | Vera amicitiaĀ ā decus vitae / Darbs, griba, pienÄkums |
| Fraternitas Metropolitana | 1924 | RÄ«ga | Vienotiem spÄkiem par godu, draugu, tÄvzemi |
| Fraternitas Vesthardiana | 1924 | RÄ«ga | Tautas slavaĀ ā paÅ”a gods / BÅ«t vai nebÅ«t |
| Fraternitas Academica | 1925 | RÄ«ga | Tautai un tÄvijai / Amicus optima vitae possessio |
| Fraternitas Lataviensis | 1926 | RÄ«ga | Pro patria, iustitia, honore |
| Patria | 1926 | RÄ«ga | Par draudzÄ«bu un darbu, par TÄvijas brÄ«vi / Fidei et veritati |
| Fraternitas Livonica | 1926 | RÄ«ga | LÅ«zti, bet neliecies / VÄ«rs un vÄrds |
| Vendia | 1927 | RÄ«ga | TÄvija, gods, pienÄkums / Virtute et exemplo |
| Salgalia[7] | 1927 | RÄ«ga | Draugam sirdiĀ ā naidniekam krÅ«tis |
| Lacuania | 1927 | RÄ«ga | Vires unitae agunt |
| Ruthenia[7] | 1929 | RÄ«ga | P.C.T. / Vera amicitia in calamitatibus dignoscitur |
| Fraternitas Imantica | 1947 | Pinneberga | Scientiae, populo, patriae / SveÅ”umÄ tÄvzemei / Lai zobens nesarÅ«s |
| Gersicania | 1947 | Pinneberga | Amicus, amico, omnia patriae / Ver sirdi draugam, klusÄ sveÅ”iniekam / Kalpo zinÄtnei, lej asinis tÄvzemei |
| Fraternitas Cursica | 1947 | Pinneberga | Darbi taisnÄ«bai, uzticÄ«ba draugam, zobens tÄvzemei |
| Fraternitas Vanenica | 1947 | Minhene | TÄvijai, pienÄkumam, draudzÄ«bai / Veritati, humanitati, virtuti |
Skatīt arī
[labot | labot pirmkodu]StudenÅ”u korporÄcijas LatvijÄ
[labot | labot pirmkodu]| Nosaukums | DibinÄta | DevÄ«ze | |
|---|---|---|---|
| Gads | Vieta | ||
| Daugaviete | 1921 | RÄ«ga | Par taisnÄ«bu, daiļumu un visu cÄlu / Pars pro toto / Patientia vincit omnia |
| Gundega | 1923 | RÄ«ga | Dailei, tautietei / Kas mums ir skaists, to tÄlÄk dosim, to neskaisto mÄs pÄrveidosim, lai vairÄk spÄtu citiem dot / In necessariis unitas, in dubiis libertas, in omnibus caritas |
| Dzintra | 1924 | RÄ«ga | Fidei et veritati |
| Imeria | 1924 | RÄ«ga | TautieteiĀ ā zinÄtnei / Viena par visÄm un visas par vienu |
| Selga | 1927 | RÄ«ga | Veido sevi tÄvijai, darbam, dailei, zinÄtnei |
| Gaujmaliete | 1927 | RÄ«ga | Skaidru sirdi, modru garu / Cordi, animae, intellectui / Anima candidissima, gratia iucundissima, humanitas profundissima |
| Varavīksne | 1927 | Rīga | Darbam, dailei, vienībai / Vitam impendere vero |
| LÄ«ga | 1928 | RÄ«ga | Par mÄkslu, draudzeni un tÄviju |
| Sororitas Tatiana | 1932 | RÄ«ga | Pro veritate, culurae et unitate (ŠŠ° ŠøŃŃŠøŠ½Ń, ŠŗŃŠ»ŃŃŃŃŃ Šø ŠµŠ“ŠøŠ½ŠµŠ½ŠøŠµ vai Par taisnÄ«bu, kultÅ«ru un vienÄ«bu) |
| Aurora | 1933 | RÄ«ga | Vienoti tÄviju ziedonÄ« celt / CensoÅiem ilgoties nepagurt darbiem zinÄ«bu kalngalos steigt |
| SpÄ«dola | 1947 | Pineberga | TÄvzemei, zinÄtnei un dailei / MainÄ«gÄ mainies uz skaidrÄ«bu / Concordia nostra perpetua sit |
| Zinta | 1947 | Pineberga | Vitam impendere vero |
| Staburadze | 1947 | Minhene | TÄvzemei, uzticÄ«bai, izturÄ«bai / Patriae, fidei, persevarantiae |
| LÄ«ga | 1993 | RÄ«ga | Par mÄkslu, draudzeni, tÄviju! |
LatvieÅ”u studentu korporÄcija LietuvÄ
[labot | labot pirmkodu]KauÅas VÄ«tauta DiÅ¾Ä UniversitÄtÄ starpkaru periodÄ mÄcÄ«jÄs daudz latvieÅ”u studentu. 1927. gada 23. februÄrÄ« viÅi nodibinÄja latvieÅ”u studentu korporÄciju Sidrabenia (no zemgaļu zemes Sidrabenes latinizÄtÄ nosaukuma). KorporÄcijas locekļi aktÄ«vi organizÄja latvieÅ”u-lietuvieÅ”u vienÄ«bas kongresus. KorporÄcijas darbÄ«ba pÄrtraukta pÄc Lietuvas okupÄcijas 1940. gadÄ un nav atjaunota.[8]
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- 1 2 http://vesture.lu.lv/1919-1929/lu-stasti/raksts/studentu-rota-un-bataljons/[novecojusiĀ saite]
- ā Ā«Latvijas valsts un tÄs vÄ«ri Studentu rota - Latvijas VÄstnesisĀ». www.vestnesis.lv.
- ā H. Tepfers, Studentu rotas pirmÄs gaitas//Universitas-1956.-Nr.3.-26.lpp.
- ā https://pk.lv/WordPress/pk-vesture/
- ā Ā«Studentu korporÄcija "Lettonia" ā VITAM, SALUTEM, VERITATEM ACTI LABORES JUCUNDIĀ».
- ā https://pk.lv/WordPress/pk-vesture/
- 1 2 darbību nav atjaunojusi
- ā Ā«Jei norite peržiÅ«rÄti, prisijunkite arba prisiregistruokiteĀ». lt-lt.facebook.com.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]Literatūra
[labot | labot pirmkodu]- V. Å Äerbinskis, UzticÄ«gi draugam, RÄ«ga, 2010.
 | Å is ar organizÄcijÄm saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
|