Pāriet uz saturu

Kosova

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par valsti Eiropā. Par pilsētu Baltkrievijā skatīt rakstu Kosava.
Šis raksts ir par valsti Eiropā. Par pilsētu Ukrainā skatīt rakstu Kosiva.
Kosovas Republika
Republika e KosovĆ«s / Š ŠµŠæуŠ±Š»ŠøŠŗŠ° ŠšŠ¾ŃŠ¾Š²Š¾
Kosovas karogs Kosovas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Location of Kosova
Location of Kosova
Kosova (tumŔi zaļa) Eiropā
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta) 		PriÅ”tina
Valsts valodas albāņu valoda
serbu valoda
Etniskās grupasĀ  92,0% albāņi
5,3% serbi
2,7% citi
Valdība Unitāra parlamentāra republika
Ā -Ā  Prezidente Albulena Hadžiu (pagaidu)
Ā -Ā  Premjerministrs Albins Kurti
Ā -Ā  Parlamenta priekÅ”sēdētāja Albulena Hadžiu
NeatkarÄ«ba no SerbijasĀ 
Ā -Ā  Deklarēta 2008.Ā gada 17.Ā februārÄ«Ā 
Ā -Ā  AtzÄ«ta1 2008.Ā gada 18.Ā februārÄ«Ā 
Platība
Ā -Ā  Kopā 10 887Ā kmĀ²Ā 
Iedzīvotāji
Ā -Ā  iedzÄ«votājiĀ 2005..Ā gadā 2 200 000Ā 
Ā -Ā  BlÄ«vums 220/kmĀ²Ā 
ValÅ«ta Eiro (ā‚¬) (EUR)
Laika josla CET (UTC+1)
Ā -Ā  VasarāĀ (DST) CESTĀ (UTC+2)
Interneta domēns nav zināms
1 AtzinuÅ”as daudzas valstis, ANO vēl nav paudusi savu nostāju.

Kosova (albāņu: Kosova, serbu: ŠšŠ¾ŃŠ¾Š²Š¾), oficiāli Kosovas Republika (albāņu: Republika e KosovĆ«s, serbu: Š ŠµŠæуŠ±Š»ŠøŠŗŠ° ŠšŠ¾ŃŠ¾Š²Š¾) ir valsts Eiropas dienvidaustrumos, Balkānu pussalā. Tās 2008. gadā pasludināto neatkarÄ«bu no Serbijas ir atzinuÅ”as 104 no 193 ANO dalÄ«bvalstÄ«m.

Pēc tam, kad 2012. gadā Serbijai pieŔķīra Eiropas SavienÄ«bas kandidātvalsts statusu, Eiropas SavienÄ«bas Padome ieteica Kosovai izpildÄ«t virkni priekÅ”noteikumu, pirms uzsākt diskusijas par kandidātvalsts statusa pieŔķirÅ”anu.[1] 2022. gada decembrÄ« Kovova iesniedza oficiālu lÅ«gumu iestāties Eiropas SavienÄ«bā.

Nosaukums

[labot | labot pirmkodu]

Kosovas nosaukums cēlies no serbu valodas vārda (serbu: kosĀ ā€” 'melnais strazds')Ā ā€” melno strazdu lauks. Serbi par Kosovu sauc tikai Kosovas austrumu daļu, bet rietumu daļu sauc par Metohiju (grieÄ·u: Ī¼ĪµĻ„ĪæĻ‡Ī® (metoxi)Ā ā€” 'baznÄ«cas zeme').

Juridiskais statuss

[labot | labot pirmkodu]

Juridiski tā ir viena no divām autonomajām teritorijām Serbijā. Saskaņā ar starptautiskajām tiesÄ«bām un valstu suverenitātes tiesÄ«bām tā ir Serbijas daļa, tomēr faktiski kopÅ” 1999. gada tā bija ANO protektorāts, ko pārvaldÄ«ja Apvienoto Nāciju pagaidu pārvaldes misija Kosovā (UNMIK) un PaÅ”pārvaldes pagaidu iestādes (Provisional Institutions of Self-Government), bet droŔību nodroÅ”ināja NATO KFOR spēki. 2008.Ā gada 17.Ā februārÄ« Kosovas valdÄ«ba pasludināja neatkarÄ«bu, bet Serbijas valdÄ«ba paziņoja, ka neatkarÄ«bas deklarÄ“Å”ana ir nelikumÄ«ga. Rezultātā Kosovas starptautiskā atzÄ«Å”ana izraisÄ«ja ilgas politiskās debates un 2022. gada decembrÄ« to diplomātiski atzinuÅ”as 101 no 193 ANO dalÄ«bvalstÄ«m.[2]

2023. gada aprÄ«lÄ« notika Eiropas Padomes balsojums par Kosovas uzņemÅ”anu tajā. Pret to balsoja Kipra, Rumānija, Spānija un Ungārija, bet GrieÄ·ija un Slovākija atturējās.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Kosovas vēsture

Senajos laikos mÅ«sdienu Kosovas teritoriju apdzÄ«voja trāķieÅ”u un ilÄ«rieÅ”u ciltis. 6.ā€”7. gadsimtā Å”ajā teritorijā ienāca slāvu ciltis. Pēc Otrās Kosovas kaujas 1448. gadā, kad turki un viņu serbu sabiedrotie sakāva ungāru un albāņu spēkus, teritoriju pakļāva Osmaņu impērija, sākās albāņu migrācija uz Å”o teritoriju. 1912. gadā Pirmā Balkānu kara laikā lielāko Kosovas daļu ieņēma Serbija, bet Pejas-Ä¢akovas rajonu zemes rietumosĀ ā€” Melnkalne. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada novembrÄ« Kosovu ieņēma Austroungārija un Bulgārija, bet kara noslēgumā 1918. gada novembrÄ« to atguva Serbija, kas ieņēma arÄ« Melnkalnes Kosovu. 1941. gadā Otrā pasaules kara laikā Kosovu ieņēma Itālija un pievienoja saviem Albānijas valdÄ«jumiem. 1945. gadā izveidoja autonomu Kosovas novadu Serbijas sastāvā. Kosovas krÄ«zes rezultātā 1999. gada aprīļa sākumā no Kosovas bija spiesti bēgt gandrÄ«z visi serbi un nealbāņi, savukārt aptuveni 360 000 albāņu bēga uz Albāniju un MaÄ·edoniju.

2008.Ā gada 17.Ā februārÄ« Kosovas valdÄ«ba pasludināja neatkarÄ«bu no Serbijas, kas paziņoja, ka neatkarÄ«bas deklarÄ“Å”ana ir nelikumÄ«ga. Krievijas valdÄ«ba paziņoja, ka negatavojas atzÄ«t Kosovas neatkarÄ«bu. Eiropas SavienÄ«ba 2008. gadā vilcinājās definēt savu kopÄ«go nostāju, jo vairākas dalÄ«bvalstis atsacÄ«jās atzÄ«t Kosovas neatkarÄ«bu.

Ekonomika

[labot | labot pirmkodu]

Kosovas ekonomika lielā mērā ir atkarÄ«ga no ārzemēs dzÄ«vojoÅ”o iedzÄ«votāju investÄ«cijām un atbalsta, 2014. gadā Å”ie emigrantu naudas pārvedumi veidoja 16,1% no IKP.[3]

Iedzīvotāji

[labot | labot pirmkodu]

20. gadsimts

[labot | labot pirmkodu]

Angļu žurnālists Henrijs Breilsfords pēc atgrieÅ”anās no britu palÄ«dzÄ«bas misijas MaÄ·edonijā 1903. gadā iespiestā grāmatā "MaÄ·edonija. Tās tautas un to nākotne" lēsa albāņu un serbu skaita attiecÄ«bu kā 2:1. Vācu Balkānu valodu pētnieks Gustavs Veigands dod Ŕādu etnisko sastāvu par 1912. gada priekÅ”kara stāvokli[4]:

  • PriÅ”tinas rajonā: 67% albāņu, 30% serbu;
  • Prizrenas rajonā: 63% albāņu, 36% serbu;
  • VuÅ”trijas rajonā: 90% albāņu, 10% serbu;
  • Ferizajas rajonā: 70% albāņu, 30% serbu;
  • Ä¢iļanu rajonā: 75% albāņu, 23% serbu;
  • Mitrovicas rajonā: 40% albāņu, 60% serbu;
  • Metohijā ar Ä¢akovu: gandrÄ«z 100% albāņu.

1921. un 1931. gada pilsoniskās Dienvidslāvijas tautskaites iznākumi apliecināja albāņu īpatsvaru virs 5/8.

1921. gadā 439 010 Kosovas iedzīvotāju[5] sadalījums pēc ticības bija tāds:

  • musulmaņi: 329 502 (75,1%);
  • pareizticÄ«gie: 93 203 (21,2%);
  • katoļi: 15 785 (3,6%).

1921. gadā pēc valodas:

  • albāņu: 288 907 (65,8%);
  • serbhorvātu: 114 095 (26,0%);
  • turku: 27 915 (6,4%).

1931. gadā no 552 064 iedzīvotājiem 347 213 (62,9%) bija albāņi.

Komunistiskās Dienvidslāvijas tautskaiÅ”u iznākumi rāda, ka Otrais pasaules karÅ” nebija ievērojami grozÄ«jis tautu samēru un ka kopÅ” 60. gadiem albāņu Ä«patsvars palielinās augstākas dzimstÄ«bas dēļ.[6][7][8]

Gads IedzÄ«votāji Albāņi AlbāņuĀ % Serbi SerbuĀ %
1948. 727 820 498 242 68,5% 171 914 23,6%
1953. 807 901 524 559 64,9% 189 869 23,5%
1961. 963 531 646 604 67,1% 227 016 23,6%
1971. 1 243 693 916 168 73,7% 228 264 18,4%
1981. 1 584 558 1 226 736 77,4% 209 498 13,2%

Etniskais sastāvs Kosovā (1948ā€”2011)

[labot | labot pirmkodu]

1991. gada tautskaiti albāņi boikotēja, pēc Dienvidslāvijas statistikas pārvaldes aplēses, no 1 956 196 iedzÄ«votājiem albāņu bija 1 596 072 (81,6%) un serbuĀ ā€” 194 190 (9,9%).[8] Vēlākos gados politiskas nestabilitātes dēļ tautskaiÅ”u nav bijis. Ievērojamākās iedzÄ«votāju sastāva pārmaiņas saistÄ«tas ar Kosovas karu: 1998.-99. gadā uz Serbiju un Melnkalni bēga ap 180 tÅ«kstoÅ”u serbu, bet uz Albāniju, MaÄ·edoniju un citām valstÄ«mĀ ā€” ap 700 tÅ«kstoÅ”u albāņu. Pēc Kosovas nonākÅ”anas starptautiskā pārvaldē lielum liels albāņu bēgļu vairākums atgriezies.

2008. gada sākumā, pēc Kosovas statistikas pārvaldes datiem, Kosovā bija 2 126 708 iedzīvotāji, no tiem 92,0% albāņu un 5,3% serbu.[9]

Pilsētas

[labot | labot pirmkodu]

Lielākās Kosovas pilsētas pēc iedzīvotāju skaita:

Skatīt arī

[labot | labot pirmkodu]
PriŔtina

Norādes

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS Arhivēts 2013.Ā gada 19.Ā septembrÄ«, Wayback Machine vietnē. Briselē, 2012. gada 11. decembrÄ«
  2. ā†‘ https://www.telegraf.rs/english/3124720-this-is-the-official-note-confirming-withdrawal-of-kosovo-recognition-by-the-republic-of-nauru
  3. ā†‘ Ā«Migration and Remittances Factbook 2016Ā». Pasaules Banka. 2016. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2016.Ā gada 30.Ā novembrÄ«. SkatÄ«ts: 2016.Ā gada 12.Ā decembrÄ«.
  4. ā†‘ Gustav Weigand, Ethnographie von Makedonien, Leipzig, 1924; Š“ŃƒŃŃ‚Š°Š² Š’Š°Š¹Š³Š°Š½Š“, Š•Ń‚Š½Š¾Š³Ń€Š°Ń„Šøя Š½Š° ŠœŠ°ŠŗŠµŠ“Š¾Š½Šøя. (Bulgāru tulkojums)
  5. ā†‘ Svetlana Radovanović. Demographic Growth and Ethnodemographic Changes in the Republic of Serbia. Arhivēts 2008.Ā gada 25.Ā jÅ«nijā, Wayback Machine vietnē.
  6. ā†‘ M. Bozinovich. Kosovo Population and the Evolution of the Serbian Minority. Arhivēts 2007.Ā gada 29.Ā novembrÄ«, Wayback Machine vietnē.
  7. ā†‘ Milena Spasovski, Sasa KicoÅ”ev and Dragica Živković. The Serbs in the Former SFR of Yugoslavia. Arhivēts 2008.Ā gada 10.Ā februārÄ«, Wayback Machine vietnē.
  8. 1 2 Provisional Institutions of Self Government. Government of Kosovo. Ministry of Public Services. Series 1: General Statistics. Kosovo in figures 2006. Arhivēts 2008.Ā gada 18.Ā novembrÄ«, Wayback Machine vietnē.
  9. ā†‘ Kosovas statistikas pārvalde. Arhivēts 2008.Ā gada 11.Ā aprÄ«lÄ«, Wayback Machine vietnē.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kosova&oldid=4484300"