Pāriet uz saturu

Nikolass Maduro

Labot saites
Vikipēdijas lapa
Nikolass Maduro
NicolƔs Maduro
Nikolass Maduro 2022. gadā
Venecuēlas prezidents[P 1]
Amatā
2013.Ā gada 5.Ā martsĀ ā€”Ā 2026.Ā gada 3.Ā janvāris
ViceprezidentsĀ (i) Delsija Rodrigesa
PriekÅ”tecis Ugo Čavess
Venecuēlas Apvienotās sociālistiskās partijas prezidents
Amatā
2013.Ā gada 5.Ā martsĀ ā€”Ā 2026.Ā gada 3.Ā janvāris
PriekÅ”tecis Ugo Čavess
Venecuēlas viceprezidents
Amatā
2012.Ā gada 13.Ā oktobrisĀ ā€”Ā 2013.Ā gada 5.Ā marts
Prezidents Ugo Čavess
DzimÅ”anas dati 1962. gada 23.Ā novembrÄ« (63Ā gadi)
Valsts karogs: Venecuēla Karakasa, Venecuēla
Paraksts

Nikolass Maduro Moross (spāņu: NicolĆ”s Maduro Moros; dzimis 1962.Ā gada 23.Ā novembrÄ«) ir politiÄ·is, Venecuēlas prezidents un Venecuēlas Apvienotās sociālistiskās partijas prezidents.

1983. gada Venecuēlas prezidenta vēlÄ“Å”anu kampaņas laikā bija sociālistu prezidenta amata pretendenta Hosē Visentes Rangela miesassargs.[1]

1980. gados sāka politisko karjeru. No 2000. gada augusta lÄ«dz 2006. gada augustam Maduro bija Nacionālās asamblejas deputāts, pusotru gadu bija arÄ« parlamenta prezidents. Pēc tam lÄ«dz 2013. gada janvārim pildÄ«ja ārlietu ministra amata pienākumus. 2012. gada oktobrÄ« kļuva par Venecuēlas viceprezidentu. Amatā bijis lÄ«dz tālaika valsts vadÄ«tāja Ugo Čavesa nāvei 2013.Ā gada 5.Ā martā, kad kļuva par pagaidu prezidentu.[2]

Prezidenta amatā oficiāli ievēlēts 2013.Ā gada 14.Ā aprÄ«lÄ«.[3][4] 2018.Ā gada 20.Ā maijā pretrunÄ«gi vērtētās vēlÄ“Å”anās ievēlēts prezidenta amatā uz otro termiņu,[5] 2024. gada 28. jÅ«lijā uz treÅ”o termiņu. Abas Ŕīs vēlÄ“Å”anas liela daļa pasaules valstu neatzina par brÄ«vām un aizklātām.

Pēc tam, kad 2015. gadā ievēlētais, pret Maduro noskaņotais parlaments ā€“ Nacionālā asambleja ā€“ uzsāka virzÄ«bu par Maduro atcelÅ”anu no amata, Maduro sekotāju kontrolētais Augstākais Tieslietu Tribunāls (TSJ) sāka ierobežot parlamenta pilnvaras, kas noveda pie konstitucionālās krÄ«zes 2017. gadā un jauna masu protestu viļņa, lÄ«dz Tribunāls pēc laika atcēla lielāko daļu ierobežojumu. Tajā paŔā gadā Maduro centās apiet parlamentu, izmainot valsts konstitÅ«ciju. 2018. gadā parlaments neatzina vēlÄ“Å”anu oficiālos rezultātus un kā pagaidu prezidentu ievēlēja Nacionālās asamblejas priekÅ”sēdētāju Huanu Gvaido.[6] No 2018. lÄ«dz 2023. gadam daļa valstu par likumÄ«gi ievēlēto prezidentu (ieskaitot Latviju) uzskatÄ«ja Gvaido, daļa - Maduro.[7][8]

Pēc 2024. gada vēlÄ“Å”anām, kurās formāli uzvarēja Maduro, bet neatkarÄ«go novērotāju vērtējumā ā€“ opozÄ«cijas kandidāts Edmundo Gonzaless, kurÅ” startēja Maduro režīma vadÄ«tās Nacionālās vēlÄ“Å”anu padomes (CNE) diskvalificētās opozÄ«cijas lÄ«deres Marijas Korinas Mačado vietā ā€“ atkal par Venecuēlas likumÄ«go prezidentu uzskata vairāk par vienu politiÄ·i un izcēlās jauns protestu vilnis.[9]

2026. gada 3. janvārī, ASV gaisa uzbrukuma laikā, Maduro saņēma gūstā.[10][11][12] Venecuēlas Augstākā tiesa par pagaidu prezidenti iecēla viceprezidenti Delsiju Rodrigesu.[13]

Piezīmes un atsauces

[labot | labot pirmkodu]

Piezīmes

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ RÄ«cÄ«bnespējÄ«gs kopÅ” 2026. gada 3. janvāra. Daļa valstu kā likumÄ«go prezidentu atzÄ«st Edmundo Gonzalesu kopÅ” 2025. gada 10. janvāra.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ā†‘ "NicolĆ”s Maduro a la cabeza de la revoluciĆ³n" Arhivēts 2014.Ā gada 29.Ā novembrÄ«, Wayback Machine vietnē. (in Spanish). ƚltimas Noticias. 9 December 2012.
  2. ā†‘ Ā«Venezuela's vice president sworn in as interim presidentĀ». CNN. SkatÄ«ts: 2013.Ā gada 16.Ā aprÄ«lÄ«.
  3. ā†‘ William Neuman. Ā«Venezuelans Elect Maduro to Succeed ChĆ”vezĀ». The New York Times, 2013.Ā gada 15.Ā aprÄ«lÄ«. SkatÄ«ts: 2013.Ā gada 16.Ā aprÄ«lÄ«.
  4. ā†‘ Ā«Par Venecuēlas prezidentu ievēlēts Nikolass MaduroĀ». Tvnet.lv. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2013.Ā gada 16.Ā aprÄ«lÄ«. SkatÄ«ts: 2013.Ā gada 16.Ā aprÄ«lÄ«.
  5. ā†‘ Hardijs Ventnieks. Ā«Pēc Maduro pārvēlÄ“Å”anas Venecuēlai var draudēt jaunas sankcijasĀ». lsm.lv, 2018.Ā gada 21.Ā maijā. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2018.Ā gada 22.Ā maijā. SkatÄ«ts: 2018.Ā gada 16.Ā jÅ«nijā.
  6. ā†‘ Ā«ES dalÄ«bvalstis vairs neuzskata Gvaido par Venecuēlas pagaidu prezidentuĀ». ĀrvalstÄ«s (latvieÅ”u). SkatÄ«ts: 2026-01-05.
  7. ā†‘ Edgars Rinkēvičs. Ā«Rinkēvičs, Edgars "Latvia recognises and supports Mr. Juan GuaidĆ³, President of the democratically elected National Assembly, as President ad interim of #Venezuela. We call for free, fair and democratic presidential elections @jguaido".Ā». Twitter, 2019-02-04.
  8. ā†‘ Ā«Joint declaration on #Venezuela - Ministry of Foreign Affairs of PolandĀ». X (formerly Twitter). SkatÄ«ts: 2026-01-05.
  9. ā†‘ lvportals.lv. Ā«Marijai Korinai Mačado un Edmundo Gonzalesam Urrutijam pieŔķirta 2024. gada Saharova balva - LV portālsĀ». lvportals.lv (latvieÅ”u). SkatÄ«ts: 2026-01-05.
  10. ā†‘ ASV karaspēks veicis uzbrukumu Venecuēlai, Tramps paziņojis par prezidenta Maduro sagÅ«stÄ«Å”anu lsm.lv 2025. gada 3. janvārÄ«
  11. ā†‘ Ā«The New York TimesĀ». www.nytimes.com. SkatÄ«ts: 2026. gada 3. janvāris.
  12. ā†‘ Ā«Trump says Venezuela's Maduro captured after strikesĀ» (angļu). Reuters. SkatÄ«ts: 2026-01-03.
  13. ā†‘ Venecuēlas Augstākā tiesa ieceļ Rodrigesu par pagaidu prezidenti lsm.lv 2026. gada 4. janvārÄ«

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Nikolass_Maduro&oldid=4398029"