Nikolass Maduro
| Nikolass Maduro NicolƔs Maduro | |
|---|---|
|
Nikolass Maduro 2022. gadÄ | |
| VenecuÄlas prezidents[P 1] | |
|
AmatÄ 2013.Ā gada 5.Ā martsĀ āĀ 2026.Ā gada 3.Ā janvÄris | |
| ViceprezidentsĀ (i) | Delsija Rodrigesa |
| PriekÅ”tecis | Ugo Äavess |
| VenecuÄlas ApvienotÄs sociÄlistiskÄs partijas prezidents | |
|
AmatÄ 2013.Ā gada 5.Ā martsĀ āĀ 2026.Ā gada 3.Ā janvÄris | |
| PriekÅ”tecis | Ugo Äavess |
| VenecuÄlas viceprezidents | |
|
AmatÄ 2012.Ā gada 13.Ā oktobrisĀ āĀ 2013.Ā gada 5.Ā marts | |
| Prezidents | Ugo Äavess |
|
| |
| DzimŔanas dati |
1962. gada 23. novembrī |
| Paraksts |
|
Nikolass Maduro Moross (spÄÅu: NicolĆ”s Maduro Moros; dzimis 1962.Ā gada 23.Ā novembrÄ«) ir politiÄ·is, VenecuÄlas prezidents un VenecuÄlas ApvienotÄs sociÄlistiskÄs partijas prezidents.
1983. gada VenecuÄlas prezidenta vÄlÄÅ”anu kampaÅas laikÄ bija sociÄlistu prezidenta amata pretendenta HosÄ Visentes Rangela miesassargs.[1]
1980. gados sÄka politisko karjeru. No 2000. gada augusta lÄ«dz 2006. gada augustam Maduro bija NacionÄlÄs asamblejas deputÄts, pusotru gadu bija arÄ« parlamenta prezidents. PÄc tam lÄ«dz 2013. gada janvÄrim pildÄ«ja Ärlietu ministra amata pienÄkumus. 2012. gada oktobrÄ« kļuva par VenecuÄlas viceprezidentu. AmatÄ bijis lÄ«dz tÄlaika valsts vadÄ«tÄja Ugo Äavesa nÄvei 2013.Ā gada 5.Ā martÄ, kad kļuva par pagaidu prezidentu.[2]
Prezidenta amatÄ oficiÄli ievÄlÄts 2013.Ā gada 14.Ā aprÄ«lÄ«.[3][4] 2018.Ā gada 20.Ā maijÄ pretrunÄ«gi vÄrtÄtÄs vÄlÄÅ”anÄs ievÄlÄts prezidenta amatÄ uz otro termiÅu,[5] 2024. gada 28. jÅ«lijÄ uz treÅ”o termiÅu. Abas Ŕīs vÄlÄÅ”anas liela daļa pasaules valstu neatzina par brÄ«vÄm un aizklÄtÄm.
PÄc tam, kad 2015. gadÄ ievÄlÄtais, pret Maduro noskaÅotais parlaments ā NacionÄlÄ asambleja ā uzsÄka virzÄ«bu par Maduro atcelÅ”anu no amata, Maduro sekotÄju kontrolÄtais AugstÄkais Tieslietu TribunÄls (TSJ) sÄka ierobežot parlamenta pilnvaras, kas noveda pie konstitucionÄlÄs krÄ«zes 2017. gadÄ un jauna masu protestu viļÅa, lÄ«dz TribunÄls pÄc laika atcÄla lielÄko daļu ierobežojumu. TajÄ paÅ”Ä gadÄ Maduro centÄs apiet parlamentu, izmainot valsts konstitÅ«ciju. 2018. gadÄ parlaments neatzina vÄlÄÅ”anu oficiÄlos rezultÄtus un kÄ pagaidu prezidentu ievÄlÄja NacionÄlÄs asamblejas priekÅ”sÄdÄtÄju Huanu Gvaido.[6] No 2018. lÄ«dz 2023. gadam daļa valstu par likumÄ«gi ievÄlÄto prezidentu (ieskaitot Latviju) uzskatÄ«ja Gvaido, daļa - Maduro.[7][8]
PÄc 2024. gada vÄlÄÅ”anÄm, kurÄs formÄli uzvarÄja Maduro, bet neatkarÄ«go novÄrotÄju vÄrtÄjumÄ ā opozÄ«cijas kandidÄts Edmundo Gonzaless, kurÅ” startÄja Maduro režīma vadÄ«tÄs NacionÄlÄs vÄlÄÅ”anu padomes (CNE) diskvalificÄtÄs opozÄ«cijas lÄ«deres Marijas Korinas MaÄado vietÄ ā atkal par VenecuÄlas likumÄ«go prezidentu uzskata vairÄk par vienu politiÄ·i un izcÄlÄs jauns protestu vilnis.[9]
2026. gada 3. janvÄrÄ«, ASV gaisa uzbrukuma laikÄ, Maduro saÅÄma gÅ«stÄ.[10][11][12] VenecuÄlas AugstÄkÄ tiesa par pagaidu prezidenti iecÄla viceprezidenti Delsiju Rodrigesu.[13]
Piezīmes un atsauces
[labot | labot pirmkodu]Piezīmes
[labot | labot pirmkodu]- ā RÄ«cÄ«bnespÄjÄ«gs kopÅ” 2026. gada 3. janvÄra. Daļa valstu kÄ likumÄ«go prezidentu atzÄ«st Edmundo Gonzalesu kopÅ” 2025. gada 10. janvÄra.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā "NicolĆ”s Maduro a la cabeza de la revolución" ArhivÄts 2014.Ā gada 29.Ā novembrÄ«, Wayback Machine vietnÄ. (in Spanish). Ćltimas Noticias. 9 December 2012.
- ā Ā«Venezuela's vice president sworn in as interim presidentĀ». CNN. SkatÄ«ts: 2013.Ā gada 16.Ā aprÄ«lÄ«.
- ā William Neuman. Ā«Venezuelans Elect Maduro to Succeed ChĆ”vezĀ». The New York Times, 2013.Ā gada 15.Ā aprÄ«lÄ«. SkatÄ«ts: 2013.Ā gada 16.Ā aprÄ«lÄ«.
- ā Ā«Par VenecuÄlas prezidentu ievÄlÄts Nikolass MaduroĀ». Tvnet.lv. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2013.Ā gada 16.Ā aprÄ«lÄ«. SkatÄ«ts: 2013.Ā gada 16.Ā aprÄ«lÄ«.
- ā Hardijs Ventnieks. Ā«PÄc Maduro pÄrvÄlÄÅ”anas VenecuÄlai var draudÄt jaunas sankcijasĀ». lsm.lv, 2018.Ā gada 21.Ā maijÄ. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2018.Ā gada 22.Ā maijÄ. SkatÄ«ts: 2018.Ā gada 16.Ā jÅ«nijÄ.
- ā Ā«ES dalÄ«bvalstis vairs neuzskata Gvaido par VenecuÄlas pagaidu prezidentuĀ». ÄrvalstÄ«s (latvieÅ”u). SkatÄ«ts: 2026-01-05.
- ā Edgars RinkÄviÄs. Ā«RinkÄviÄs, Edgars "Latvia recognises and supports Mr. Juan Guaidó, President of the democratically elected National Assembly, as President ad interim of #Venezuela. We call for free, fair and democratic presidential elections @jguaido".Ā». Twitter, 2019-02-04.
- ā Ā«Joint declaration on #Venezuela - Ministry of Foreign Affairs of PolandĀ». X (formerly Twitter). SkatÄ«ts: 2026-01-05.
- ā lvportals.lv. Ā«Marijai Korinai MaÄado un Edmundo Gonzalesam Urrutijam pieŔķirta 2024. gada Saharova balva - LV portÄlsĀ». lvportals.lv (latvieÅ”u). SkatÄ«ts: 2026-01-05.
- ā ASV karaspÄks veicis uzbrukumu VenecuÄlai, Tramps paziÅojis par prezidenta Maduro sagÅ«stīŔanu lsm.lv 2025. gada 3. janvÄrÄ«
- ā Ā«The New York TimesĀ». www.nytimes.com. SkatÄ«ts: 2026. gada 3. janvÄris.
- ā Ā«Trump says Venezuela's Maduro captured after strikesĀ» (angļu). Reuters. SkatÄ«ts: 2026-01-03.
- ā VenecuÄlas AugstÄkÄ tiesa ieceļ Rodrigesu par pagaidu prezidenti lsm.lv 2026. gada 4. janvÄrÄ«
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Nikolass Maduro.- BiogrÄfija ArhivÄts 2015.Ā gada 13.Ā aprÄ«lÄ«, Wayback Machine vietnÄ. (spÄÅu)
| Å Ä« politiÄ·a biogrÄfija ir nepilnÄ«ga. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
| ||||||||||
|