TanzÄnija
| TanzÄnijas ApvienotÄ Republika Jamhuri ya Muungano wa Tanzania |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| DevÄ«ze:Ā "Uhuru na Umoja"Ā Ā (svahili) "BrÄ«vÄ«ba un vienotÄ«ba" |
||||||
| Himna:Ā Mungu ibariki Tanzania "Dievs svÄtÄ« TanzÄniju" |
||||||
 |
||||||
| GalvaspilsÄta | Dodoma | |||||
| LielÄkÄ pilsÄta | DÄresalÄma | |||||
| Valsts valodas | svahili angļu valoda (augstÄkÄ izglÄ«tÄ«ba, darÄ«jumi un pÄrvalde) |
|||||
| Valdība | Republika | |||||
| Ā -Ā | Prezidents | Samija Suluhu Hasana | ||||
| Ā -Ā | Premjerministrs | Mwigulu Nchemba | ||||
| NeatkarÄ«ba | no ApvienotÄs KaralistesĀ | |||||
| Ā -Ā | TangaÅika | 1961.Ā gada 9.Ā decembrÄ«Ā | ||||
| Ā -Ā | ZanzibÄra | 1963.Ā gada 10.Ā decembrÄ«Ā | ||||
| Ā -Ā | ApvienoÅ”anÄs | 1964.Ā gada 26.Ā aprÄ«lÄ«Ā | ||||
| Platība | ||||||
| Ā -Ā | KopÄ | 947 303Ā kmĀ²Ā (31.) | ||||
| Ā -Ā | ÅŖdensĀ (%) | 6,4 | ||||
| IedzÄ«votÄji | ||||||
| Ā -Ā | iedzÄ«votÄjiĀ 2022.Ā gadÄ | 61 741 120[1]Ā (32.) | ||||
| Ā -Ā | BlÄ«vums | 47.5/kmĀ²Ā (159.) | ||||
| IKPĀ (PPP) | 2012. gada aprÄÄ·ins | |||||
| Ā -Ā | KopÄ | $73.859Ā miljardiĀ | ||||
| Ā -Ā | Uz iedzÄ«votÄju | $1566Ā | ||||
| Džini koef.Ā (2007) | 37.6Ā (vidÄjs)Ā | |||||
| TAIĀ (2012) | ā²0.476Ā (zems)Ā (152.) | |||||
| ValÅ«ta | TanzÄnijas Å”iliÅÅ” (TZS) |
|||||
| Laika josla | EAT (UTC+3) | |||||
| Ā -Ā | VasarÄĀ (DST) | neievÄroĀ (UTC+3) | ||||
| Interneta domÄns | .tz | |||||
| ISO 3166-1 kods | 834Ā /Ā TZAĀ /Ā TZ | |||||
| TÄlsarunu kods | +2552 | |||||
| 1 | NovÄrtÄjums Åem vÄrÄ AIDS izraisÄ«to mirstÄ«bu; tas var uzrÄdÄ«t mazÄku iedzÄ«votÄju skaitu kÄ gaidÄ«ts. | |||||
| 2 | 007 no Kenijas un Ugandas | |||||
TanzÄnija, oficiÄli TanzÄnijas ApvienotÄ Republika, ir valsts Äfrikas austrumu krastÄ uz dienvidiem no ekvatora. Robežojas ar Keniju un Ugandu ziemeļos, ar Mozambiku, MalÄviju un Zambiju dienvidos un ar Kongo DemokrÄtisko Republiku, Burundiju un Ruandu rietumos. Austrumu daÄ¼Ä apskalo Indijas okeÄns. KopÅ” 1996. gada TanzÄnijas galvaspilsÄta ir Dodoma, bet vÄsturiskÄ galvaspilsÄta un lielÄkÄ pilsÄta ir DÄresalÄma, kurÄ joprojÄm ir saglabÄjuÅ”Äs daudzas centralizÄtÄs valsts iestÄdes un Ärzemju vÄstniecÄ«bas. IedzÄ«votÄju skaits 2024. gadÄ sasniedza 67 miljonus.
TangaÅika bija VÄcijas ImpÄrijas kolonija no 1880. gada lÄ«dz 1919. gadam, kad tÄ nonÄca ApvienotÄs Karalistes pÄrraudzÄ«bÄ. 1961. gadÄ tÄ kļuva par neatkarÄ«gu valsti. TanzÄnija savu paÅ”reizÄjo nosaukumu ieguva 1964. gada 24. aprÄ«lÄ«, apvienojot TangaÅikas un ZanzibÄras nosaukumus jaunvÄrdÄ TanzÄnija (TangaÅika + ZanzibÄra).
VÄsture
[labot | labot pirmkodu].jpg)
TanzÄnijÄ ir atrastas vienas no senÄkajÄm cilvÄku apmetnÄm pasaulÄ. Olduvajas (Olduvai) aiza valsts ziemeļos pat tiek dÄvÄta par cilvÄces Ŕūpuli. IespÄjams, vieni no pirmajiem iedzÄ«votÄjiem Å”eit bija Khoisan klejotÄju cilts. ApmÄram pirms 2000 gadiem Å”ajÄ teritorijÄ ieradÄs bantu ciltis. PÄc 8. gadsimta persieÅ”u un arÄbu tirgotÄji TanzÄnijas piekrastÄ dibinÄja apmetnes.
1498. gadÄ Vasko da Gama bija pirmais eiropietis, kas spÄra kÄju uz mÅ«sdienu TanzÄnijas zemes. Jau 1525. gadÄ portugÄļi kontrolÄja visu piekrasti. 19. gadsimtÄ visa TanzÄnijas teritorija nonÄca VÄcijas ImpÄrijas kontrolÄ un palika tajÄ lÄ«dz pat 1919. gadam, kad pÄc PirmÄ pasaules kara beigÄm ar NÄciju LÄ«gas lÄmumu nonÄca britu valdÄ«jumÄ. 1961. gadÄ TanzÄnija ieguva neatkarÄ«bu. ZanzibarÄ 1964. gadÄ notika valsts apvÄrsums, gÄžot sultÄnu.
1964. gadÄ izveidojÄs TangaÅikas un ZanzibÄras savienÄ«ba ar Pembas un Mafijas salÄm, kas ieguva TanzÄnijas nosaukumu.
1996. gadÄ valsts galvaspilsÄtu pÄrcÄla no DÄresalÄmas uz Dodomu. Lai gan valsts oficiÄlÄ galvaspilsÄta ir Dodoma, DÄresalÄmÄ saglabÄjuÅ”Äs daudzas centralizÄtÄs funkcijasĀ ā valsts iestÄdes un Ärzemju vÄstniecÄ«bas.
Ä¢eogrÄfija
[labot | labot pirmkodu]TanzÄnija ir liela valsts Äfrikas austrumu daÄ¼Ä uz dienvidiem no ekvatora. TÄs kopÄjÄ platÄ«ba ir 945 203 kvadrÄtkilometri, padarot to par 31. lielÄko valsti pasaulÄ pÄc platÄ«bas.
Gar piekrasti pleÅ”as neliels lÄ«dzenums, taÄu teritorijas lielÄko daļu aizÅem plato, kas atrodas 1290 metrus virs jÅ«ras lÄ«meÅa. Nelielas kalnu grÄdas atrodas valsts ziemeļrietumos un dienvidrietumos, bet uz valsts ziemeļaustrumu robežas atrodas augstÄkÄ Äfrikas virsotne ā KilimandžÄro, kura augstums sasniedz 5895 metrus virs jÅ«ras lÄ«meÅa.
TanzÄnijas teritoriju ŔķÄrso LielÄ Rifta ieleja. TrÄ«s lielÄkie Äfrikas kontinenta ezeri atrodas valsts robežÄs un daļÄji TanzÄnijas teritorijÄ: TangaÅikas ezers TanzÄnijas rietumos, Viktorijas ezers ziemeļrietumos, Å asas ezers dienvidrietumos.
TanzÄnijai pieder ZanzibÄras lielÄkÄ koraļļu sala pie Äfrikas krastiem un Pembas sala. Cauri TanzÄnijai plÅ«st vairÄkas lielas upes. Valsts centrÄlajÄ daÄ¼Ä ir Ruaha, rietumos no Viktorijas ezera iztek Kagera, dienvidos Ruvuma, bet austrumu piekrastÄ Rufidži.
Klimats
[labot | labot pirmkodu]TanzÄnijÄ valdoÅ”ais ir ekvatoriÄlais musonu klimats. Piekrastes teritorijÄs parasti ir karsts un mitrs, bet pludmalÄs okeÄna gaiss atsvaidzina. Daudzas piekrastes pilsÄtas iesÄkumÄ ir tapuÅ”as kÄ ostas pilsÄtas, no kurienes tika transportÄtas dažÄdas preces pÄri Indijas okeÄnam. IekÅ”zemes pilsÄtas bija svarÄ«gas atpÅ«tas vietas tirdzniecÄ«bas karavÄnÄm, kas devÄs uz centrÄlo Äfriku vai Viktorijas ezeru, kÄ arÄ« atgriežoties Äfrikas austrumu piekrastÄ. Ziemeļu augstienÄ daudzos mazos ciematiÅus veidoja vÄcieÅ”i, kas izmantoja Ŕīs vietas kÄ koloniÄlÄs administrÄcijas centrus.
TanzÄnijÄ galvenokÄrt ir divas lietus sezonasĀ ā ilgie lietus periodi no vÄla marta lÄ«dz jÅ«nijam un Ä«sie lietus periodi no novembra lÄ«dz janvÄrim. Pirmie izpaužas spÄcÄ«gÄs lietusgÄzÄs, ko bieži vÄl papildina postoÅ”as vÄtras, bet Ä«sie lietus periodi parasti ir daudz mierÄ«gÄki. NokriÅ”Åu daudzums 500Ā ā 1500 mm gadÄ. IlgstoÅ”u lietavu periodÄ uz TanzÄniju nav ieteicams doties, mitrums kopÄ ar augsto gaisa temperatÅ«ru rada eiropieÅ”iem diskomforta sajÅ«tu. TÄpat Å”ai laika periodÄ paaugstinÄs risks saslimt ar malÄriju un gremoÅ”ana trakta infekciju slimÄ«bÄm. No 1. aprīļa lÄ«dz 30. jÅ«nijam slÄgta medÄ«bu sezona, bet dienvidu reÄ£ionos lietus no februÄra lÄ«dz martam tÄ izskalo augsni, ka ceļi kļūst neizbraucami.
VidÄji dienas temperatÅ«ra ir 30Ā Ā°C. KarstÄkais laiks gadÄ ir no decembra lÄ«dz martam, pirms lielÄs lietus sezonas sÄkÅ”anÄs. SausÄ sezona TanzÄnijÄ sÄkas jÅ«nijÄ un beidzas septembrÄ«. PeriodÄ no janvÄra lÄ«dz martam ir ļoti karsts laiks. AugstÄkÄ gaisa temperatÅ«ra 25Ā ā 27 grÄdi, vÄsÄkÄ 12Ā ā 15 grÄdi. VÄsÄkie mÄneÅ”i ir jÅ«nijs, jÅ«lijs un augusts, kad laiks bieži vien ir apmÄcies.
Administratīvais iedalījums
[labot | labot pirmkodu]TanzÄnija ir sadalÄ«ta 26 administratÄ«vajos reÄ£ionos jeb 21 rajonos kontinentÄlajÄ daÄ¼Ä un 4 rajonos uz salÄm. GalvaspilsÄtas pÄrcelÅ”ana no DÄresalÄmas uz Dodomu tika veikta, lai novirzÄ«tu naudas plÅ«smu dziļÄk valsts iekÅ”zemÄ. Lai gan oficiÄlÄ galvaspilsÄta ir Dodoma, DÄresalÄma saglabÄjusi daudzas centralizÄtÄs funkcijas. LielÄkÄs pilsÄtas ir Mvanza, Tabora, Å iÅanga, AruÅ”a, MoÅ”i, Morogoro, Mbeja, Iringa.
IedzÄ«votÄji
[labot | labot pirmkodu]2022. gadÄ TanzÄnijÄ dzÄ«voja 61,7 miljoni iedzÄ«votÄju, padarot to par 32. lielÄko valsti pasaulÄ pÄc iedzÄ«votÄju skaita. KopÄjo iedzÄ«votÄju skaitu veido apmÄram 120 dažÄdas etniskÄs grupas, lielÄkÄ daļa jeb 99% no kopÄjÄ iedzÄ«votÄju skaita ir bantu cilÅ”u grupas, bet 1% sastÄda dažÄdi iebraucÄji no Äzijas, Eiropas, kÄ arÄ« arÄbi un jaukto laulÄ«bu pÄcteÄi.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: TanzÄnija.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Before They Pass Away: Kenya + Tanzania (angliski)
| ||||||||||||||||||
|