Pāriet uz saturu

Kenija

Vikipēdijas lapa
Kenijas Republika
Jamhuri ya Kenya
Kenijas karogs Kenijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze: "Harambee"  (svahili)
"Pulcēsimies"
Himna:Ā Ee Mungu Nguvu Yetu
"Ak Dievs, visa Radītāj'!"


Location of Kenya
Location of Kenya
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Nairobi
1°16′S 36°48′E / 1.267°S 36.800°E / -1.267; 36.800
Valsts valodas angļu valoda
svahili
Valdība Unitāra prezidentāla konstitucionāla republika
Ā -Ā  Prezidents Viljams Ruto
Ā -Ā  Viceprezidents Kiture Kindiki
Neatkarība no Apvienotās Karalistes 
 -  Datums 1963. gada 12. decembrī 
Ā -Ā  Deklarēta republika 1964.Ā gada 12.Ā decembrī 
Platība
 -  Kopā 580,367 km² (47.)
Ā -Ā  ÅŖdensĀ (%) 2,3
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2012. gadā 43 013 3411 (31.)
 -  Blīvums 59/km² (140)
IKPĀ (PPP) 2005. gada aprēķins
 -  Kopā $48,33 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju $1 445 
TAIĀ (2007) ā–² 0.521Ā (vidējs)Ā (148.)
ValÅ«ta Kenijas Å”iliņŔ (KES)
Laika josla EAT (UTC+3)
Ā -Ā  Vasarā (DST) neievēroĀ (UTC+3)
Interneta domēns .ke
ISO 3166-1 kods 404Ā /Ā KENĀ /Ā KE
Tālsarunu kods +2542
1 Novērtējums ņem vērā AIDS izraisīto mirstību; tas var uzrādīt mazāku iedzīvotāju skaitu kā gaidīts.
2 005 no Tanzānijas un Ugandas.

Kenija, oficiāli Kenijas Republika, ir valsts Austrumāfrikā. Valsts atrodas Indijas okeāna piekrastē un caur to ir novilkts ekvators. Tā robežojas ar Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju, Ugandu un Dienvidsudānu. Valsts galvaspilsēta ir Nairobi. Iedzīvotāju skaits valstī ir strauji pieaudzis pēdējo desmitu gadu laikā un ir apmēram 43 miljoni iedzīvotāju.[1] Tulkojumā no masaju valodas Kenija nozīmē Baltais kalns. Kalns, kas atrodas valsts vidienē, ir aprimis vulkāns, un tā virsotni klāj sniegs.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Kenijas teritorija bija apdzīvota jau aizvēsturē, un tā ir nozīmīga cilvēka evolūcijas pētniecībā. Austrumāfrikas Rifta ielejā atrastas vairākas senas cilvēku un agrīno hominīnu fosilijas, kas liecina par reģiona lielo nozīmi cilvēces pirmsākumu izpētē.

Vēlāk Kenijas teritorijā apmetās dažādas tautas. No rietumiem un dienvidiem ienāca bantu tautas, no ziemeļiem — kuŔītu tautas, bet vēlāk arÄ« nilotu tautas. Å o migrāciju rezultātā izveidojās daudzveidÄ«ga etniskā un valodu vide.

Kenijas piekraste jau viduslaikos kļuva par daļu no Indijas okeāna tirdzniecības tīkla. Pilsētas piekrastē uzturēja sakarus ar Arābiju, Persiju, Indiju un citām zemēm. Šajā vidē izveidojās svahili kultūra un nostiprinājās islāms.

15. gadsimta beigās Kenijas piekrasti sasniedza portugāļu jūrasbraucēji. Portugāļi centās kontrolēt tirdzniecības ceļus Indijas okeānā, tomēr viņu vara piekrastē bija ierobežota un vēlāk vājinājās. No 18. gadsimta piekrastē pieauga Omānas un Zanzibāras ietekme.

19. gadsimta beigās Kenija nonāca Lielbritānijas ietekmes sfērā. 1895. gadā tika izveidots Austrumāfrikas protektorāts, bet 1920. gadā Kenija kļuva par Britu impērijas koloniju. Koloniālajā periodā tika izbÅ«vēts Ugandas dzelzceļŔ, kas savienoja piekrasti ar iekÅ”zemi un veicināja eiropieÅ”u apmetņu izveidi auglÄ«gajos augstienes rajonos.

Britu koloniālā pārvalde izraisÄ«ja zemes atsavināŔanu, sociālu nevienlÄ«dzÄ«bu un vietējo iedzÄ«votāju politisko ierobežoÅ”anu. ÄŖpaÅ”i smagi tika skartas kikuju tautas zemes. Å ie apstākļi veicināja nacionālās kustÄ«bas un pretestÄ«bas attÄ«stÄ«bu.

20. gadsimta vidÅ« nozÄ«mÄ«gākais antikoloniālās cīņas posms bija Mau Mau sacelÅ”anās, kas sākās 1952. gadā. Britu vara ieviesa ārkārtas stāvokli un Ä«stenoja plaÅ”as represijas, tomēr sacelÅ”anās paātrināja politisko reformu procesu.

Kenija ieguva neatkarÄ«bu no Lielbritānijas 1963. gada 12. decembrÄ«. Par pirmo premjerministru kļuva Džomo Kenjata, kurÅ” 1964. gadā kļuva par pirmo Kenijas prezidentu. Viņa valdīŔanas laikā tika nostiprināta centrālā valsts vara un veidota nacionālā identitāte.

Pēc Džomo Kenjatas nāves 1978. gadā pie varas nāca Daniels araps Moi. Viņa valdīŔanas laikā Kenija kļuva par vienpartijas valsti, un politisko dzÄ«vi raksturoja autoritārisms, opozÄ«cijas ierobežoÅ”ana un korupcija. 1990. gados starptautiskā un iekŔējā spiediena rezultātā tika atjaunota daudzpartiju sistēma.

2002. gada vēlēŔanās opozÄ«cijas kandidāts Mvai Kibaki uzvarēja un izbeidza ilgstoÅ”o Moi valdīŔanas periodu. 2007.–2008. gadā pēc strÄ«dÄ«gām vēlēŔanām valstÄ« izcēlās plaÅ”a politiska un etniska vardarbÄ«ba. Pēc krÄ«zes tika izveidota koalÄ«cijas valdÄ«ba un sākās konstitucionālās reformas.

2010. gadā Kenijā tika pieņemta jauna konstitÅ«cija, kas nostiprināja varas decentralizāciju, izveidojot apgabalus ar plaŔākām paÅ”pārvaldes tiesÄ«bām. MÅ«sdienās Kenija ir viena no nozÄ«mÄ«gākajām Austrumāfrikas valstÄ«m, ar attÄ«stÄ«tu reÄ£ionālo ekonomiku, bet tā joprojām saskaras ar korupciju, politisko spriedzi, sociālo nevienlÄ«dzÄ«bu un droŔības problēmām.

Ģeogrāfija

[labot | labot pirmkodu]

FizioÄ£eogrāfiski valsts atrodas Austrumāfrikas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, kur absolÅ«tais augstums virs jÅ«ras lÄ«meņa ir 500—1500 m. 50—200 km no Indijas okeāna piekrastes aizņem zemienes. Tur atrodas tÅ«ristu iecienÄ«tas koraļļu pludmales. Kenija atrodas tektoniski aktÄ«vā lÅ«zumzonā. Valsts teritoriju aizņem savannas. Tās augstākā virsotne ir Kenijas kalns (5199 m vjl) un tā virsotni, neskatoties uz ekvatora tuvumu klāj ledājs.[2] Kenijas NaivaÅ”as ezers atrodas Lielā rifta ielejā. Garākā upe valstÄ« ir Tanas upe.

Ekonomika

[labot | labot pirmkodu]

Lielākā daļa iedzÄ«votāju nodarbojas ar lauksaimniecÄ«bu. LauksaimniecÄ«ba veido 26% no valsts IKP un ar to nodarbojas vairāk nekā 40% no valsts iedzÄ«votājiem, tai skaitā 70% no lauku iedzÄ«votājiem.[3] Valsts eksportē tēju un kafiju un nesen sāka eksportēt svaigus ziedus uz Eiropu.[4] Kenija ir treŔā lielākā tējas ražotāja pasaulē, kā arÄ« vislielākā melnās tējas eksportētāja pasaulē.[5][6] Pakalpojumu nozare arÄ« ir nozÄ«mÄ«gs ekonomikas virzÄ«tājspēks.

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]
  1. ↑ Central Intelligence Agency. Ā«KenyaĀ». The World Factbook, 2009. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2020. gada 31. Augustsss. SkatÄ«ts: 2010. gada 23. janvāris.
  2. ↑ Igaune S., Å usters, E. 2004. Ä¢eogrāfija pamatskolai. 1. daļa. IzdevniecÄ«ba Raka.
  3. ↑ Ā«Kenya at a glanceĀ». Food and Agriculture Organization of the United Nations. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2018.Ā gada 7.Ā augustā. SkatÄ«ts: 2018.Ā gada 5.Ā augustā.
  4. ↑ Ā«Why Kenya is the flower garden of EuropeĀ». BBC. 2015. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2018.Ā gada 16.Ā janvārÄ«. SkatÄ«ts: 2017. gada 24. jÅ«nijs.
  5. ↑ Ā«Tea Exporters and Tea Growing Countries in WorldĀ». myassamtea.com. Arhivēts no oriÄ£ināla, laiks: 2018.Ā gada 8.Ā augustā. SkatÄ«ts: 2018.Ā gada 5.Ā augustā.
  6. ↑ Ā«Kenya earns a record Sh125b from tea exportsĀ». standardmedia.co.ke. SkatÄ«ts: 2018.Ā gada 5.Ā augustā.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]