Kenija
| Kenijas Republika Jamhuri ya Kenya |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| DevÄ«ze:Ā "Harambee"Ā Ā (svahili) "PulcÄsimies" |
||||||
| Himna:Ā Ee Mungu Nguvu Yetu "Ak Dievs, visa RadÄ«tÄj'!" |
||||||
 |
||||||
| GalvaspilsÄta (un lielÄkÄ pilsÄta) | Nairobi 1Ā°16ā²S 36Ā°48ā²Eļ»æ / ļ»æ1.267Ā°S 36.800Ā°E | |||||
| Valsts valodas | angļu valoda svahili |
|||||
| ValdÄ«ba | UnitÄra prezidentÄla konstitucionÄla republika | |||||
| Ā -Ā | Prezidents | Viljams Ruto | ||||
| Ā -Ā | Viceprezidents | Kiture Kindiki | ||||
| NeatkarÄ«ba | no ApvienotÄs KaralistesĀ | |||||
| Ā -Ā | Datums | 1963.Ā gada 12.Ā decembrÄ«Ā | ||||
| Ā -Ā | DeklarÄta republika | 1964.Ā gada 12.Ā decembrÄ«Ā | ||||
| Platība | ||||||
| Ā -Ā | KopÄ | 580,367Ā kmĀ²Ā (47.) | ||||
| Ā -Ā | ÅŖdensĀ (%) | 2,3 | ||||
| IedzÄ«votÄji | ||||||
| Ā -Ā | iedzÄ«votÄjiĀ 2012.Ā gadÄ | 43 013 3411Ā (31.) | ||||
| Ā -Ā | BlÄ«vums | 59/kmĀ²Ā (140) | ||||
| IKPĀ (PPP) | 2005. gada aprÄÄ·ins | |||||
| Ā -Ā | KopÄ | $48,33 miljardiĀ | ||||
| Ā -Ā | Uz iedzÄ«votÄju | $1 445Ā | ||||
| TAIĀ (2007) | ā² 0.521Ā (vidÄjs)Ā (148.) | |||||
| ValÅ«ta | Kenijas Å”iliÅÅ” (KES) |
|||||
| Laika josla | EAT (UTC+3) | |||||
| Ā -Ā | VasarÄĀ (DST) | neievÄroĀ (UTC+3) | ||||
| Interneta domÄns | .ke | |||||
| ISO 3166-1 kods | 404Ā /Ā KENĀ /Ā KE | |||||
| TÄlsarunu kods | +2542 | |||||
| 1 | NovÄrtÄjums Åem vÄrÄ AIDS izraisÄ«to mirstÄ«bu; tas var uzrÄdÄ«t mazÄku iedzÄ«votÄju skaitu kÄ gaidÄ«ts. | |||||
| 2 | 005 no TanzÄnijas un Ugandas. | |||||
Kenija, oficiÄli Kenijas Republika, ir valsts AustrumÄfrikÄ. Valsts atrodas Indijas okeÄna piekrastÄ un caur to ir novilkts ekvators. TÄ robežojas ar Etiopiju, SomÄliju, TanzÄniju, Ugandu un DienvidsudÄnu. Valsts galvaspilsÄta ir Nairobi. IedzÄ«votÄju skaits valstÄ« ir strauji pieaudzis pÄdÄjo desmitu gadu laikÄ un ir apmÄram 43 miljoni iedzÄ«votÄju.[1] TulkojumÄ no masaju valodas Kenija nozÄ«mÄ Baltais kalns. Kalns, kas atrodas valsts vidienÄ, ir aprimis vulkÄns, un tÄ virsotni klÄj sniegs.
VÄsture
[labot | labot pirmkodu]Kenijas teritorija bija apdzÄ«vota jau aizvÄsturÄ, un tÄ ir nozÄ«mÄ«ga cilvÄka evolÅ«cijas pÄtniecÄ«bÄ. AustrumÄfrikas Rifta ielejÄ atrastas vairÄkas senas cilvÄku un agrÄ«no hominÄ«nu fosilijas, kas liecina par reÄ£iona lielo nozÄ«mi cilvÄces pirmsÄkumu izpÄtÄ.
VÄlÄk Kenijas teritorijÄ apmetÄs dažÄdas tautas. No rietumiem un dienvidiem ienÄca bantu tautas, no ziemeļiem ā kuŔītu tautas, bet vÄlÄk arÄ« nilotu tautas. Å o migrÄciju rezultÄtÄ izveidojÄs daudzveidÄ«ga etniskÄ un valodu vide.
Kenijas piekraste jau viduslaikos kļuva par daļu no Indijas okeÄna tirdzniecÄ«bas tÄ«kla. PilsÄtas piekrastÄ uzturÄja sakarus ar ArÄbiju, Persiju, Indiju un citÄm zemÄm. Å ajÄ vidÄ izveidojÄs svahili kultÅ«ra un nostiprinÄjÄs islÄms.
15. gadsimta beigÄs Kenijas piekrasti sasniedza portugÄļu jÅ«rasbraucÄji. PortugÄļi centÄs kontrolÄt tirdzniecÄ«bas ceļus Indijas okeÄnÄ, tomÄr viÅu vara piekrastÄ bija ierobežota un vÄlÄk vÄjinÄjÄs. No 18. gadsimta piekrastÄ pieauga OmÄnas un ZanzibÄras ietekme.
19. gadsimta beigÄs Kenija nonÄca LielbritÄnijas ietekmes sfÄrÄ. 1895. gadÄ tika izveidots AustrumÄfrikas protektorÄts, bet 1920. gadÄ Kenija kļuva par Britu impÄrijas koloniju. KoloniÄlajÄ periodÄ tika izbÅ«vÄts Ugandas dzelzceļŔ, kas savienoja piekrasti ar iekÅ”zemi un veicinÄja eiropieÅ”u apmetÅu izveidi auglÄ«gajos augstienes rajonos.
Britu koloniÄlÄ pÄrvalde izraisÄ«ja zemes atsavinÄÅ”anu, sociÄlu nevienlÄ«dzÄ«bu un vietÄjo iedzÄ«votÄju politisko ierobežoÅ”anu. ÄŖpaÅ”i smagi tika skartas kikuju tautas zemes. Å ie apstÄkļi veicinÄja nacionÄlÄs kustÄ«bas un pretestÄ«bas attÄ«stÄ«bu.
20. gadsimta vidÅ« nozÄ«mÄ«gÄkais antikoloniÄlÄs cÄ«Åas posms bija Mau Mau sacelÅ”anÄs, kas sÄkÄs 1952. gadÄ. Britu vara ieviesa ÄrkÄrtas stÄvokli un Ä«stenoja plaÅ”as represijas, tomÄr sacelÅ”anÄs paÄtrinÄja politisko reformu procesu.
Kenija ieguva neatkarÄ«bu no LielbritÄnijas 1963. gada 12. decembrÄ«. Par pirmo premjerministru kļuva Džomo Kenjata, kurÅ” 1964. gadÄ kļuva par pirmo Kenijas prezidentu. ViÅa valdÄ«Å”anas laikÄ tika nostiprinÄta centrÄlÄ valsts vara un veidota nacionÄlÄ identitÄte.
PÄc Džomo Kenjatas nÄves 1978. gadÄ pie varas nÄca Daniels araps Moi. ViÅa valdÄ«Å”anas laikÄ Kenija kļuva par vienpartijas valsti, un politisko dzÄ«vi raksturoja autoritÄrisms, opozÄ«cijas ierobežoÅ”ana un korupcija. 1990. gados starptautiskÄ un iekÅ”ÄjÄ spiediena rezultÄtÄ tika atjaunota daudzpartiju sistÄma.
2002. gada vÄlÄÅ”anÄs opozÄ«cijas kandidÄts Mvai Kibaki uzvarÄja un izbeidza ilgstoÅ”o Moi valdÄ«Å”anas periodu. 2007.ā2008. gadÄ pÄc strÄ«dÄ«gÄm vÄlÄÅ”anÄm valstÄ« izcÄlÄs plaÅ”a politiska un etniska vardarbÄ«ba. PÄc krÄ«zes tika izveidota koalÄ«cijas valdÄ«ba un sÄkÄs konstitucionÄlÄs reformas.
2010. gadÄ KenijÄ tika pieÅemta jauna konstitÅ«cija, kas nostiprinÄja varas decentralizÄciju, izveidojot apgabalus ar plaÅ”ÄkÄm paÅ”pÄrvaldes tiesÄ«bÄm. MÅ«sdienÄs Kenija ir viena no nozÄ«mÄ«gÄkajÄm AustrumÄfrikas valstÄ«m, ar attÄ«stÄ«tu reÄ£ionÄlo ekonomiku, bet tÄ joprojÄm saskaras ar korupciju, politisko spriedzi, sociÄlo nevienlÄ«dzÄ«bu un droŔības problÄmÄm.
Ä¢eogrÄfija
[labot | labot pirmkodu]FizioÄ£eogrÄfiski valsts atrodas AustrumÄfrikas plakankalnes ziemeļaustrumu daļÄ, kur absolÅ«tais augstums virs jÅ«ras lÄ«meÅa ir 500ā1500 m. 50ā200 km no Indijas okeÄna piekrastes aizÅem zemienes. Tur atrodas tÅ«ristu iecienÄ«tas koraļļu pludmales. Kenija atrodas tektoniski aktÄ«vÄ lÅ«zumzonÄ. Valsts teritoriju aizÅem savannas. TÄs augstÄkÄ virsotne ir Kenijas kalns (5199 m vjl) un tÄ virsotni, neskatoties uz ekvatora tuvumu klÄj ledÄjs.[2] Kenijas NaivaÅ”as ezers atrodas LielÄ rifta ielejÄ. GarÄkÄ upe valstÄ« ir Tanas upe.
Ekonomika
[labot | labot pirmkodu]LielÄkÄ daļa iedzÄ«votÄju nodarbojas ar lauksaimniecÄ«bu. LauksaimniecÄ«ba veido 26% no valsts IKP un ar to nodarbojas vairÄk nekÄ 40% no valsts iedzÄ«votÄjiem, tai skaitÄ 70% no lauku iedzÄ«votÄjiem.[3] Valsts eksportÄ tÄju un kafiju un nesen sÄka eksportÄt svaigus ziedus uz Eiropu.[4] Kenija ir treÅ”Ä lielÄkÄ tÄjas ražotÄja pasaulÄ, kÄ arÄ« vislielÄkÄ melnÄs tÄjas eksportÄtÄja pasaulÄ.[5][6] Pakalpojumu nozare arÄ« ir nozÄ«mÄ«gs ekonomikas virzÄ«tÄjspÄks.
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ā Central Intelligence Agency. Ā«KenyaĀ». The World Factbook, 2009. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2020. gada 31. Augustsss. SkatÄ«ts: 2010. gada 23. janvÄris.
- ā Igaune S., Å usters, E. 2004. Ä¢eogrÄfija pamatskolai. 1. daļa. IzdevniecÄ«ba Raka.
- ā Ā«Kenya at a glanceĀ». Food and Agriculture Organization of the United Nations. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2018.Ā gada 7.Ā augustÄ. SkatÄ«ts: 2018.Ā gada 5.Ā augustÄ.
- ā Ā«Why Kenya is the flower garden of EuropeĀ». BBC. 2015. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2018.Ā gada 16.Ā janvÄrÄ«. SkatÄ«ts: 2017. gada 24. jÅ«nijs.
- ā Ā«Tea Exporters and Tea Growing Countries in WorldĀ». myassamtea.com. ArhivÄts no oriÄ£inÄla, laiks: 2018.Ā gada 8.Ā augustÄ. SkatÄ«ts: 2018.Ā gada 5.Ā augustÄ.
- ā Ā«Kenya earns a record Sh125b from tea exportsĀ». standardmedia.co.ke. SkatÄ«ts: 2018.Ā gada 5.Ā augustÄ.
ÄrÄjÄs saites
[labot | labot pirmkodu]
VikikrÄtuvÄ par Å”o tÄmu ir pieejami multivides faili. SkatÄ«t: Kenija.
- EncyclopƦdia Britannica raksts (angliski)
- VisuotinÄ lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus EnzyklopƤdie raksts (vÄciski)
- MÅ«sdienu Ukrainas enciklopÄdijas raksts (ukrainiski)
- Krievijas LielÄs enciklopÄdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- EncyclopƦdia Universalis raksts (franciski)
- Katoļu enciklopÄdijas raksts (angliski)
- PareizticÄ«go enciklopÄdijas raksts (krieviski)
- EnciklopÄdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Before They Pass Away: Kenya + Tanzania (angliski)
 | Å is ar Äfriku saistÄ«tais raksts ir nepilnÄ«gs. JÅ«s varat dot savu ieguldÄ«jumu VikipÄdijÄ, papildinot to. |
| ||||||||||||||||||
|